SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
19. jūnijā, 2018
Lasīšanai: 9 minūtes
8
8

Nacionālās drošības likumā plāno izmaiņas, par kurām jāzina katram

Efektīvs mehānisms panākams ar militāro mobilizāciju apdraudējuma pārvarēšanai jau pirms izņēmuma stāvokļa izsludināšanas vai kara laika iestāšanās.

FOTO: Zane Bitere, LETA

Lai pilnveidotu tiesisko regulējumu valsts aizsardzības jomā, paredzēts veikt izmaiņas Nacionālās drošības likumā. Tajā definēs visaptverošas valsts aizsardzības principus un precizēs gadījumus, kad Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par zemessargu un rezerves karavīru mobilizāciju. LV portāls skaidro, kāpēc ir nepieciešamas šīs izmaiņas un kādus pienākumus un tiesības tās paredz iedzīvotājiem.

īsumā
  • Likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” mērķis ir pilnveidot tiesisko regulējumu valsts aizsardzības jomā, precizējot gadījumus, kad Ministru kabinets (MK) ir tiesīgs pieņemt lēmumu par zemessargu un rezerves karavīru mobilizāciju, kā arī tiesību aktos definējot visaptverošās valsts aizsardzības pamatprincipus.
  • Atbilstošas normatīvās bāzes savlaicīga sagatavošana un pretošanās dalībnieku funkciju un statusa skaidra definēšana ir gan priekšnoteikums veiksmīgai visaptverošas valsts aizsardzības plānošanai, gan preventīvs līdzeklis potenciālā agresora atturēšanai un iedzīvotāju valstiskās apziņas veidošanai.
  • Paredz noteikt MK tiesības pieņemt lēmumu par militāro mobilizāciju ne ilgāk kā uz 72 stundām.
  • Kara vai militāra iebrukuma gadījumā ne tikai NBS, bet arī valsts pārvaldes un pašvaldības institūcijām, kā arī fiziskām un juridiskām personām jāveic pasākumi valsts militārai un civilai aizsardzībai un jāīsteno bruņota pretošanās, pilsoniska nepakļaušanās un nesadarbošanās ar nelikumīgām pārvaldes institūcijām.
  • Likumprojektā plāno noteikt iedzīvotāju pienākumus un tiesības kara vai militāra iebrukuma gadījumā.

Likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” mērķis ir pilnveidot tiesisko regulējumu valsts aizsardzības jomā, precizējot gadījumus, kad Ministru kabinets (MK) ir tiesīgs pieņemt lēmumu par zemessargu un rezerves karavīru mobilizāciju (turpmāk tekstā – militārā mobilizācija), kā arī tiesību aktos definējot visaptverošās valsts aizsardzības pamatprincipus. Līdz ar to tiek paredzēta iespēja izsludināt mobilizāciju uz laiku līdz 72 stundām valsts apdraudējuma gadījumā, kā arī tiek noteiktas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un iedzīvotāju tiesības un pienākumi kara vai militāra iebrukuma gadījumā, norādīts likumprojekta anotācijā.

Priekšnoteikums un preventīvs līdzeklis

“Krīzes situācijā, kad lēmumus ir nepieciešams pieņemt steidzami, ir maz laika tiesību normu interpretācijai, savukārt jebkāda vilcināšanās vai šaubas par kompetenci, tiesībām un pienākumiem var tikt vērstas pret valsts aizstāvjiem,” skaidro Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākā referente majore Sandra Brāle.

Viņa turpina, ka atbilstošas normatīvās bāzes savlaicīga sagatavošana un pretošanās dalībnieku funkciju un statusa skaidra definēšana ir gan priekšnoteikums veiksmīgai visaptverošas valsts aizsardzības plānošanai, gan preventīvs līdzeklis potenciālā agresora atturēšanai un iedzīvotāju valstiskās apziņas veidošanai. Lai nodrošinātu NBS vienību kaujas štata operatīvu aizpildīšanu, nepieciešams efektīvs mehānisms tā īstenošanai.

Šobrīd mobilizācija tikai izņēmuma stāvokļa laikā

Efektīvs mehānisms panākams ar militāro mobilizāciju apdraudējuma pārvarēšanai jau pirms izņēmuma stāvokļa izsludināšanas vai kara laika iestāšanās, pamatots anotācijā. Tajā uzsvērts, ka mūsdienu militārais apdraudējums ir dinamisks, proti, tas var attīstīties, sākotnēji neradot nepieciešamību izsludināt izņēmuma stāvokli, balstoties uz tā izsludināšanas indikatoriem.

Šobrīd Nacionālās drošības likuma 23. panta piektā daļa valsts apdraudējuma gadījumā MK dod tiesības pieņemt lēmumu par NBS iesaistīšanu sabiedriskās kārtības uzturēšanā un apdraudējuma izraisīto seku likvidēšanā. Likumu plāno papildināt ar 23. panta astoto daļu, nosakot, ka valsts apdraudējuma gadījumā, lai nodrošinātu Valsts aizsardzības plāna un Valsts aizsardzības operatīvā plāna uzdevumu izpildi, MK ir tiesīgs pieņemt lēmumu par militāro mobilizāciju ne ilgāk kā uz 72 stundām, nekavējoties par to informējot Saeimu.

Lēmums pēc 72 stundām zaudēs spēku, taču, ja to prasīs valsts apdraudējuma situācija, MK būs tiesības rīkojumu par militāro mobilizāciju izdot arī atkārtoti. “Šādas izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu NBS vienību kaujas štata operatīvu aizpildīšanu jau pirms izņēmuma stāvokļa izsludināšanas vai kara laika iestāšanās, tādējādi sniedzot papildu instrumentus apdraudējuma pārvarēšanai tā agrīnajā fāzē,” skaidro S. Brāle.

Arī sabiedrībai jāveic iespējamie pretošanās pasākumi

Vienlaikus likumprojektu vēlas papildināt ar 23.5 pantu, kas nosaka visaptverošas valsts aizsardzības pamatprincipus. Kā norāda S. Brāle, “minētais paredz, ka kara vai militāra iebrukuma gadījumā ne tikai NBS, bet arī valsts pārvaldes un pašvaldības institūcijām, kā arī fiziskām un juridiskām personām jāveic pasākumi valsts militārai un civilai aizsardzībai un jāīsteno bruņota pretošanās, pilsoniska nepakļaušanās un nesadarbošanās ar nelikumīgām pārvaldes institūcijām”.

Lai arī Nacionālās drošības likuma 25. panta trešās daļas 4. punkts šobrīd nosaka, ka neatkarības saglabāšanas vai atjaunošanas interesēs pilsoņi un sabiedrība vērš iespējamos pretošanās pasākumus pret nelikumīgajām pārvaldes institūcijām, ja likumīgās valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas likvidētas nedemokrātiskā veidā vai citas valsts militāra iebrukuma rezultātā, un 5. pants paredz, ka katra Latvijas pilsoņa pienākums ir aizstāvēt valsts neatkarību, brīvību un demokrātisko valsts iekārtu, AM ieskatā pastāvošais regulējums ir vispārīgs un nepietiekams.

Sabiedrības pienākumi un tiesības

Ieviešot jauno normu, kas nosaka visaptverošas valsts aizsardzības pamatprincipus, likumprojektu plāno papildināt ar 25.1 pantu, tajā paredzot iedzīvotāju pienākumus un tiesības kara vai militāra iebrukuma gadījumā. Proti, veicot valsts militāro vai civilo aizsardzību, kā arī īstenojot bruņotu pretošanos, pilsonisko nepakļaušanos un nesadarbošanos ar nelikumīgām pārvaldes institūcijām, iedzīvotājiem plāno noteikt šādus pienākumus:

  • pildīt uzdevumus, ko dod NBS un to uzdevumu izpildē atbalstu sniedzošās NATO vai ES dalībvalstu bruņoto spēku vienības, kuras īsteno Latvijas valsts militāro aizsardzību, kā arī citas par valsts apdraudējuma pārvarēšanu atbildīgās valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas;
  • nesadarboties ar nelikumīgām pārvaldes institūcijām un agresora bruņotām vienībām, izņemot gadījumus, ja atteikums sadarboties būtiski apdraud personas pamattiesības.

Savukārt iedzīvotāju tiesības, atsaucoties uz topošajiem visaptverošas valsts aizsardzības pamatprincipiem, plāno noteikt sekojošas:

  • īstenot pilsonisko nepakļaušanos, pretdarbojoties nelikumīgām pārvaldes institūcijām un agresora bruņotām vienībām;
  • izrādīt bruņotu pretošanos agresora bruņotām vienībām;
  • sniegt visu veidu atbalstu pilsoniskās nepakļaušanās un bruņotas pretošanās dalībniekiem, kā arī NBS un to uzdevumu izpildē atbalstu sniedzošo NATO vai ES dalībvalstu bruņoto spēku vienībām, kuras īsteno Latvijas valsts militāro aizsardzību.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc Nacionālās drošības likumā ir nepieciešams noteikt iedzīvotāju pienākumus un tiesības, S. Brāle skaidro, ka “pašreizējais regulējums ir vispārīgs un nepietiekams, proti, neparedz skaidru normatīvo regulējumu attiecībā uz iedzīvotājiem, kuri vēlas iesaistīties bruņotas pretošanās vai pilsoniskās nepakļaušanās pasākumos situācijās, kad likumīgās valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas likvidētas nedemokrātiskā veidā vai citas valsts militāra iebrukuma rezultātā”.

Konceptuāli atbalstīts

Saeimas deputāti likumprojektu konceptuāli ir atbalstījuši. Vienlaikus, lai izmaiņas stātos spēkā, Saeimā tas jāskata vēl divos lasījumos. Šī gada 19. jūnijā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija skatīs priekšlikumus otrajam lasījumam.

Zināms, ka Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko rosina noteikt, ka juridiskās un fiziskās personas valsts militārās un civilās aizsardzības pasākumu veikšanai tiek pieaicinātas tikai uz brīvprātības un savstarpējās uzticības pamata, kā arī paredzēt, ka papildus iedzīvotājiem ir pienākums savu iespēju robežās aizsargāt savu un savu tuvinieku dzīvību.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU