Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Efektīvs mehānisms panākams ar militāro mobilizāciju apdraudējuma pārvarēšanai jau pirms izņēmuma stāvokļa izsludināšanas vai kara laika iestāšanās.
FOTO: Zane Bitere, LETA
Lai pilnveidotu tiesisko regulējumu valsts aizsardzības jomā, paredzēts veikt izmaiņas Nacionālās drošības likumā. Tajā definēs visaptverošas valsts aizsardzības principus un precizēs gadījumus, kad Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par zemessargu un rezerves karavīru mobilizāciju. LV portāls skaidro, kāpēc ir nepieciešamas šīs izmaiņas un kādus pienākumus un tiesības tās paredz iedzīvotājiem.
Likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” mērķis ir pilnveidot tiesisko regulējumu valsts aizsardzības jomā, precizējot gadījumus, kad Ministru kabinets (MK) ir tiesīgs pieņemt lēmumu par zemessargu un rezerves karavīru mobilizāciju (turpmāk tekstā – militārā mobilizācija), kā arī tiesību aktos definējot visaptverošās valsts aizsardzības pamatprincipus. Līdz ar to tiek paredzēta iespēja izsludināt mobilizāciju uz laiku līdz 72 stundām valsts apdraudējuma gadījumā, kā arī tiek noteiktas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un iedzīvotāju tiesības un pienākumi kara vai militāra iebrukuma gadījumā, norādīts likumprojekta anotācijā.
“Krīzes situācijā, kad lēmumus ir nepieciešams pieņemt steidzami, ir maz laika tiesību normu interpretācijai, savukārt jebkāda vilcināšanās vai šaubas par kompetenci, tiesībām un pienākumiem var tikt vērstas pret valsts aizstāvjiem,” skaidro Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākā referente majore Sandra Brāle.
Viņa turpina, ka atbilstošas normatīvās bāzes savlaicīga sagatavošana un pretošanās dalībnieku funkciju un statusa skaidra definēšana ir gan priekšnoteikums veiksmīgai visaptverošas valsts aizsardzības plānošanai, gan preventīvs līdzeklis potenciālā agresora atturēšanai un iedzīvotāju valstiskās apziņas veidošanai. Lai nodrošinātu NBS vienību kaujas štata operatīvu aizpildīšanu, nepieciešams efektīvs mehānisms tā īstenošanai.
Efektīvs mehānisms panākams ar militāro mobilizāciju apdraudējuma pārvarēšanai jau pirms izņēmuma stāvokļa izsludināšanas vai kara laika iestāšanās, pamatots anotācijā. Tajā uzsvērts, ka mūsdienu militārais apdraudējums ir dinamisks, proti, tas var attīstīties, sākotnēji neradot nepieciešamību izsludināt izņēmuma stāvokli, balstoties uz tā izsludināšanas indikatoriem.
Šobrīd Nacionālās drošības likuma 23. panta piektā daļa valsts apdraudējuma gadījumā MK dod tiesības pieņemt lēmumu par NBS iesaistīšanu sabiedriskās kārtības uzturēšanā un apdraudējuma izraisīto seku likvidēšanā. Likumu plāno papildināt ar 23. panta astoto daļu, nosakot, ka valsts apdraudējuma gadījumā, lai nodrošinātu Valsts aizsardzības plāna un Valsts aizsardzības operatīvā plāna uzdevumu izpildi, MK ir tiesīgs pieņemt lēmumu par militāro mobilizāciju ne ilgāk kā uz 72 stundām, nekavējoties par to informējot Saeimu.
Lēmums pēc 72 stundām zaudēs spēku, taču, ja to prasīs valsts apdraudējuma situācija, MK būs tiesības rīkojumu par militāro mobilizāciju izdot arī atkārtoti. “Šādas izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu NBS vienību kaujas štata operatīvu aizpildīšanu jau pirms izņēmuma stāvokļa izsludināšanas vai kara laika iestāšanās, tādējādi sniedzot papildu instrumentus apdraudējuma pārvarēšanai tā agrīnajā fāzē,” skaidro S. Brāle.
Vienlaikus likumprojektu vēlas papildināt ar 23.5 pantu, kas nosaka visaptverošas valsts aizsardzības pamatprincipus. Kā norāda S. Brāle, “minētais paredz, ka kara vai militāra iebrukuma gadījumā ne tikai NBS, bet arī valsts pārvaldes un pašvaldības institūcijām, kā arī fiziskām un juridiskām personām jāveic pasākumi valsts militārai un civilai aizsardzībai un jāīsteno bruņota pretošanās, pilsoniska nepakļaušanās un nesadarbošanās ar nelikumīgām pārvaldes institūcijām”.
Lai arī Nacionālās drošības likuma 25. panta trešās daļas 4. punkts šobrīd nosaka, ka neatkarības saglabāšanas vai atjaunošanas interesēs pilsoņi un sabiedrība vērš iespējamos pretošanās pasākumus pret nelikumīgajām pārvaldes institūcijām, ja likumīgās valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas likvidētas nedemokrātiskā veidā vai citas valsts militāra iebrukuma rezultātā, un 5. pants paredz, ka katra Latvijas pilsoņa pienākums ir aizstāvēt valsts neatkarību, brīvību un demokrātisko valsts iekārtu, AM ieskatā pastāvošais regulējums ir vispārīgs un nepietiekams.
Ieviešot jauno normu, kas nosaka visaptverošas valsts aizsardzības pamatprincipus, likumprojektu plāno papildināt ar 25.1 pantu, tajā paredzot iedzīvotāju pienākumus un tiesības kara vai militāra iebrukuma gadījumā. Proti, veicot valsts militāro vai civilo aizsardzību, kā arī īstenojot bruņotu pretošanos, pilsonisko nepakļaušanos un nesadarbošanos ar nelikumīgām pārvaldes institūcijām, iedzīvotājiem plāno noteikt šādus pienākumus:
Savukārt iedzīvotāju tiesības, atsaucoties uz topošajiem visaptverošas valsts aizsardzības pamatprincipiem, plāno noteikt sekojošas:
Atbildot uz jautājumu, kāpēc Nacionālās drošības likumā ir nepieciešams noteikt iedzīvotāju pienākumus un tiesības, S. Brāle skaidro, ka “pašreizējais regulējums ir vispārīgs un nepietiekams, proti, neparedz skaidru normatīvo regulējumu attiecībā uz iedzīvotājiem, kuri vēlas iesaistīties bruņotas pretošanās vai pilsoniskās nepakļaušanās pasākumos situācijās, kad likumīgās valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas likvidētas nedemokrātiskā veidā vai citas valsts militāra iebrukuma rezultātā”.
Saeimas deputāti likumprojektu konceptuāli ir atbalstījuši. Vienlaikus, lai izmaiņas stātos spēkā, Saeimā tas jāskata vēl divos lasījumos. Šī gada 19. jūnijā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija skatīs priekšlikumus otrajam lasījumam.
Zināms, ka Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko rosina noteikt, ka juridiskās un fiziskās personas valsts militārās un civilās aizsardzības pasākumu veikšanai tiek pieaicinātas tikai uz brīvprātības un savstarpējās uzticības pamata, kā arī paredzēt, ka papildus iedzīvotājiem ir pienākums savu iespēju robežās aizsargāt savu un savu tuvinieku dzīvību.
