Drošības un stratēģiskās pētniecības centra (DSPC) vadošā pētniece, Dr. sc. pol. Ieva Bērziņa pētījumā “Latvijas sabiedrības un valsts attiecības Krievijas–Ukrainas kara kontekstā” izzinājusi un analizējusi Krievijas–Ukrainas pilna mēroga kara ietekmi uz Latvijas sabiedrības uzskatiem par patriotismu un piederību valstij, līdzdalību valsts aizsardzībā un rīcību krīzes situācijās, uzticēšanos institūcijām un mediju patēriņu.
Pētījumā secināts, ka Latvijas sabiedrības izpratnē par patriotismu ir pieaugusi nacionālisma loma, kā arī palielinājusies Latvijas kā nacionālas valsts nozīme. Vienlaikus pilsoniskā patriotisma līmenis un izpratne par demokrātisku vērtību svarīgo lomu valsts attīstībā un drošībā vēl arvien ir zema.
Latvijas sabiedrības izpratne par patriotismu ir minimāli saistīta ar pilsonisko pienākumu aizstāvēt valsti militāra konflikta gadījumā, un kopumā Krievijas–Ukrainas kara laikā nav augusi Latvijas sabiedrības gatavība aizstāvēt valsti ar ieročiem rokās.
Tomēr var konstatēt, ka Latvijā samazinās Krievijas ietekme, jo sarūk piederības sajūta Krievijai un tās patriotu skaits, kā arī Krievijas valsts kontrolēto mediju satura patēriņš. Vienlaikus Latvijā saglabājas uzskatu polarizācija starp respondentiem, ņemot vērā ģimenē lietoto valodu. Savukārt kā nozīmīgs pozitīvs fakts jāakcentē uzticēšanās pieaugums Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem krievvalodīgo vidū Latvijā.
DSPC sadarbībā ar pētījumu centru SKDS pētījumu veica 2022. gada oktobrī, izmantojot jautājumus, kuri bija iekļauti 2016. gadā izstrādātajā pētījumā “Sabiedrības destabilizācijas iespējamība: potenciālie nacionālās drošības apdraudējumi”, 2018. gada pētījumā “Patriotisms Latvijas jauniešu vidū un sabiedrībā” un 2020. gada pētījumā “Latvijas sabiedrības griba aizstāvēt valsti: veicinošie un kavējošie faktori”.
Krievijas–Ukrainas kara ietekme uz Latvijas sabiedrību tika vērtēta salīdzinājumā ar socioloģisko aptauju datiem, kas iegūti vairākus gadus pirms pilna mēroga karadarbības sākuma. Aptauja tika veikta 2022. gadā, no 7. līdz 19. oktobrim, izmantojot tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās. Pētījumā tika aptaujāti 1000 respondenti vecumā no 18 līdz 75 gadiem visos Latvijas reģionos.
LV portāla infografika.
