FOTO: Jaunsardzes centrs.
Nākamajā mācību gadā vidējā izglītībā kā obligāts tiek ieviests mācību priekšmets – valsts aizsardzības mācība. Kaut arī nav šaubu par tā nepieciešamību, joprojām pastāv līdz galam neatbildēti jautājumi.
Valsts aizsardzības mācības (VAM) īstenošana no 1. septembra būs obligāta visās vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības iestādēs. To nosaka Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likums. Paredzēts: katru gadu to apgūs aptuveni 20 000 jauniešu.
Valsts aizsardzības mācības apguvi īsteno Jaunsardzes centrs.
Kopš 2018. gada daļa skolu šo mācību priekšmetu īstenojušas vidējās izglītības programmā kā specializēto kursu veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomā.
Latvija ir pirmā valsts Eiropā, kas ievieš VAM kā obligātu priekšmetu vispārējā vidējā izglītībā, informē Aizsardzības ministrija.
Tas nozīmē, ka VAM nākamajā mācību gadā īstenos apmēram 300 izglītības iestādēs valstī. Patlaban šis priekšmets, kuru 2018. gadā skolas uzsāka kā pilotprojektu, tiek apgūts 184 skolās, tādējādi lēšams, ka līdz 1. septembrim VAM īstenošanai jāsagatavo vēl ap 120 izglītības iestāžu.
Galvenais VAM mērķis ir stiprināt sabiedrības kopējās spējas valsts aizsardzībā, veicināt patriotismu un sniegt iespēju apgūt militārās pamatiemaņas, veidojot Latvijai lojālus pilsoņus. Tādējādi VAM iekļaujas visaptverošas valsts aizsardzības kontekstā.
Šobrīd Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” noteikts, ka VAM ir apgūstama veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomas specializētajā kursā, tam paredzot 140 mācību stundas.
Kā liecina MK noteikumu grozījumu projekts, kas līdz 9. janvārim bija nodots publiskajai apspriešanai, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā VAM apgūšanai no 1. septembra paredzēt 112 mācību stundas. Mācību priekšmetu skolēni varētu apgūt divu secīgu mācību gadu laikā, tam veltot vienu mācību dienu mēnesī astoņu mācību stundu apjomā. Ar grozījumu projektu tiek plānots, ka skolas varēs izvēlēties, – vai mācību kursu realizēt ārpus izglītojamo slodzes, nemainot izglītības programmu vai par 15% samazinot mācību stundu skaitu citos mācību kursos.
Izglītojamajiem, kuri reliģiskās vai filozofiskās pārliecības vai citu objektīvu apstākļu dēļ nevar apgūt kādu valsts aizsardzības mācības priekšmeta daļu, jaunsargu instruktors mācību saturu un procesu pielāgos individuāli, nodrošinot citu atbilstošu tēmu apguvi.
Jaunsardzes centrs, turpinot intensīvu darbu, ir gatavs pilnībā nodrošināt VAM īstenošanu no nākamā mācību gada visās izglītības iestādēs, kuras īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas. Līdztekus jau esošajiem 240 instruktoriem līdz augustam iecerēts sagatavot vēl nepieciešamos 40–50, informē Jaunsardzes centra direktors Aivis Mirbahs.
“Izglītības iestādes pret VAM īstenošanu izturas ar izpratni un atbildību,” apliecina Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns. Vienlaikus viņš norāda: “Skolu vadītājus uztrauc stundu saraksts, proti, kā šo labo un vajadzīgo priekšmetu ieviest skolēnu slodzē un skolotāju stundu sarakstā.” Lielākoties skolās, kurās VAM jau tiek realizēta, tas notiek, samazinot stundu skaitu tā dēvētajos speckursos, kā, piemēram, robotikā un dizainā, skaidro R. Kalvāns.
Tomēr starp skolu direktoriem nav vienprātības, kuru no VAM īstenošanas variantiem izvēlēties. LIVA aicinās skolu vadītājus šim mācību priekšmetam atvēlēt vietu uz citu stundu rēķina, nevis palielināt skolēnu slodzi, jo prognozējams, ka pret to iebildīs gan skolēni, gan viņu vecāki.
Par priekšmeta ieviešanu atbildīgais izglītības un aizsardzības resors vēl nav radis konkrētu risinājumu, kā VAM iekļaut skolu programmās.
Kā LV portālam pauda Izglītības un zinātnes ministrija, tā “rekomendē izglītības iestādēm izvēlēties vispiemērotāko variantu atbilstoši tajās īstenotajām izglītības programmām. Izvēli varētu ietekmēt izglītības iestādē realizēto vidējās izglītības priekšmetu “grozs” un specializēto kursu piedāvājums”.
VAM ieviešana skolu programmās faktiski norit jau vairākus gadus, taču IZM nav spējusi pieņemt skaidru lēmumu, tā vietā atbildību uzveļot skolu pleciem, kritiku ministrijai velta R. Kalvāns.
Kā izskanējis diskusijās par VAM ieviešanu, novirzot to ārpus stundu saraksta kā fakultatīvu priekšmetu, rodas jautājums, vai tādā gadījumā tas var būt nosakāms kā obligāts un kādā veidā ir iespējams izteikt sekmju vērtējumu, jo fakultatīvu nodarbību vērtējums nav pielīdzināms tam, ko skolēni atzīmēs vai ballēs saņem par mācību priekšmetu standartos noteikto mācību satura apguvi.
IZM norāda: Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā valsts aizsardzības mācības priekšmeta apguve vidējās izglītības programmās noteikta kā obligāta. Līdz ar to skolēnu mācību sasniegumi jāvērtē atbilstoši izglītības standartos noteiktajiem vērtēšanas principiem un konkrētās izglītības iestādes mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai.
Problēma, ar kuru, realizējot VAM, patlaban saskaras un nākotnē saskarsies skolas, īpaši Rīgā, ir ārpustelpu nodarbību infrastruktūras trūkums, jo ne visām izglītības iestādēm tāda ir pieejama, uzsver R. Kalvāns. Turklāt skolām jānodrošina piemērots mācību kabinets, noliktava un, ja tas ir iespējams, arī šautuve. Savukārt Jaunsardzes centrs nodrošina instruktorus un mācību materiālus.
Tāpat aktuāls ir jautājums, vai VAM apguve alternatīvā veidā – ar individuālu apmācību – būs atbilstoša mācību priekšmeta pilnvērtīgai apguvei. “Vai šādu pieeju varēs uzskatīt par līdzvērtīgu sekmju novērtējuma un noslodzes ziņā, salīdzinot ar VAM apguvi vispārējā veidā?” vaicā A. Mirbahs.
Turpretī par skolēnu gatavību pieņemt VAM, kā norāda Jaunsardzes centra vadītājs, pilnībā varēs spriest tikai 2025., 2026. gadā, jo patlaban lielākoties tajā ir iesaistījušies jaunieši, kuriem par konkrēto jomu bijusi interese. Daļa no tiem jauniešiem, kuri ir iesaistījušies VAM, brīvprātīgi darbojas Jaunsardzē.
Jāpiebilst, ka 2024. gadā, kad VAM kā obligāts mācību priekšmets tiks iekļauts vispārējā vidējā izglītībā, gaidāmas izmaiņas arī Jaunsardzes interešu izglītības nodarbību norisē – tajās varēs pieteikties tikai 5.–9. klases audzēkņi.
“Ir svarīgi, lai jaunieši savu valsti ne tikai prastu, bet arī vēlētos aizsargāt,” akcentē V. Mirbahs. VAM kursa programmu veido trīs paralēli apgūstami moduļi. Divi no tiem – “Noturība krīzes situācijās un vadība” un “Valsts aizsardzības iemaņas” – ir orientēti uz praktiskajiem aspektiem valsts aizsardzībā. Pirmais, iepazīstinot ar visaptverošas valsts aizsardzības sistēmu, veido izpratni par indivīda lomu valsts drošības stiprināšanā un sadarbības efektivitāti sociālpolitisko procesu ietekmēšanā, bet otrais attīsta iemaņas rīcībai krīzes situācijā un valsts aizsardzībai noderīgas prasmes, kā arī veicina mērķtiecīgu izglītošanos valsts aizsardzības jomā.
Savukārt moduļa “Pilsoniskā aktivitāte valsts drošības kontekstā” mērķis ir, iepazīstoties, analizējot un diskutējot par dažādām pilsoniskās aktivitātes formām no valsts apdraudējuma skatpunkta, veidot un nostiprināt izpratni par valsts attīstības un aizsardzības pamatprincipiem un individuālās pilsoniskās atbildības nozīmi, radot gribu aizsargāt Latviju. Tāpat šis modulis ir vērsts uz to, lai attīstītu uz pilsoniskām vērtībām un apziņu balstītu Latvijai piederīgu personību, kura aktīvi līdzdarbojas politiskajā un sabiedriskajā dzīvē.
Iepriekš minēto moduli, kura uzdevums ir stiprināt jauniešu pilsonisko atbildīgumu un patriotismu un kurš, A. Mirbaha ieskatā, iespējams, ir vissvarīgākais, pašreiz īsteno un arī turpmāk paredzēts realizēt ievērojami mazākā apmērā. No pašlaik VAM notiekošajām 144 mācību stundām pilsoniskajai izglītībai tiek veltītas 19. Turpretī no turpmāk VAM paredzētajām 112 mācību stundām militāra rakstura iemaņu attīstīšanai paredzētas 104, noturībai krīzes situācijās – divas, bet modulī “Pilsoniskā aktivitāte valsts drošības kontekstā” – tikai sešas.
Ar to, kā pauž Jaunsardzes centra vadītājs, ir krietni par maz, lai jauniešos pilnvērtīgi nostiprinātu un attīstītu valsts aizsardzībai īpaši nozīmīgo pilsoniskumu un patriotismu. Savukārt IZM redzējumā šajā VAM modulī paredzētā viela ir jāapgūst citos mācību priekšmetos, respektīvi, sociālajās zinībās un vēsturē.
Tikmēr par MK noteikumu grozījumiem TAP portālā iesniegts tikai viens priekšlikumus – no privātpersonas, kura aicina VAM īstenot, samazinot stundu skaitu citos mācību priekšmetos, lai tādējādi izvairītos no Vispārējās izglītības likumā skolēniem noteiktās mācību slodzes pārsniegšanas. Likuma 44. pants nosaka: mācību stundu slodze nedēļā vienā vispārējās vidējās izglītības programmā 10.–12. klasē nedrīkst pārsniegt 36 mācību stundas. Turpretī dienā mācību stundu skaits vienā vispārējās vidējās izglītības programmā nedrīkst pārsniegt astoņas mācību stundas.
VAM regulējuma ieviešanā tika izskatīta arī iespēja pagarināt mācību gadu, tomēr priekšlikums neguva atbalstu.
