FOTO: štvrsž. Gatis Indrēvics, Aizsardzības ministrija.
Lai novērtētu personas veselības stāvokļa atbilstību valsts aizsardzības dienestam (VAD), iesaucamajam jāapmeklē vairāki ārsti speciālisti un jāveic veselības pārbaudes. 4. oktobrī stājas spēkā Ministru kabineta (MK) noteikumi “Noteikumi par iesaucamo veselības stāvokļa prasībām un veselības pārbaudēm”, kuros iestrādātas vienotas prasības iesaucamo veselības stāvoklim un veselības pārbaužu veikšanas kārtībai.
Kā norāda Aizsardzības ministrijā (AM), līdz šim veselības pārbaudes VAD karavīriem veica Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Nodrošinājuma pavēlniecības Medicīnas nodrošinājuma centra medicīniskā komisija pēc AM apstiprinātās veselības pārbaužu metodikas un kārtības.
Ņemot vērā, ka veselības pārbaužu veikšanai tiks piesaistītas civilās ārstniecības iestādes, radās nepieciešamība noteikt vienotu veselības pārbaužu metodiku un kārtību visiem pakalpojuma sniedzējiem.
MK noteikumos Nr. 622 “Noteikumi par iesaucamo veselības stāvokļa prasībām un veselības pārbaudēm” norādīts, ka iesaucamajiem veselības pārbaudes jāveic pēc pavēstes saņemšanas.
Veselības pārbaudes organizē un veic ārstniecības iestādes, ar kurām AM ir noslēgusi līgumu par iesaucamo veselības pārbaužu veikšanu, vai NBS ārstniecības iestāde, ja tas nepieciešams atlases procesa nodrošināšanai noteiktajos termiņos un ja par to atsevišķi ir lēmusi AM.
Saskaņā ar MK noteikumiem veselības pārbaudē iesaucamo veselības stāvokli novērtē ģimenes (vispārējās prakses) ārsts vai internists, vai arodveselības un arodslimību ārsts, ķirurgs, neirologs, otolaringologs, oftalmologs, dermatologs–venerologs, zobārsts, ginekologs–dzemdību speciālists, psihiatrs, narkologs un citi speciālisti atbilstoši indikācijām.
Noteikumos iekļautas norādes, kam speciālisti, izvērtējot pacienta veselību, īpaši pievērš uzmanību.
Piemēram, tiek pārbaudīta stāja un novērtētas iespējamās deformācijas, izvērtēta pacienta apziņa, vispārējā kognitīvā un runas funkcija, novērtēta ķermeņa uzbūve un pacienta gaita, pārbaudīta dzirde un redze, izvērtēts, vai pacientam nav psihisko saslimšanu vai traucējumu, centrālās nervu sistēmas saslimšanu, galvas traumu, ar alkohola, medikamentu vai narkotiku lietošanu saistīto problēmu u. c. veselības problēmu.
Papildus speciālistu izvērtējamajam iesaucamajiem tiek veikti arī šādi izmeklējumi: audiometrija/čukstus balss, elektrokardiogrāfija, krūšu orgānu rentgenogramma, klīniskā asins un urīna analīze, noteikts cukura un holesterīna līmenis asinīs, SED reakcija, veikts HIV tests, noteikts anti HCV, asins grupa un Rh faktors, kā arī veikti citi laboratoriskie izmeklējumi atbilstoši indikācijām.
Noteikts, ka ārstniecības personas, atbilstoši savai kompetencei novērtējot iesaucamā veselības stāvokli, pacienta veselības kartē ieraksta slimības diagnozi vai fiziskos trūkumus, iesaucamā veselības kapacitāti un kategoriju. Savukārt ģimenes (vispārējās prakses) ārsts vai internists, vai arodveselības un arodslimību ārsts, vai eksperts izvērtē ārstniecības personu slēdzienus un sniedz atzinumu par iesaucamā veselības stāvokļa veselības kapacitāti un kategoriju.
Ja pacienta veselības kapacitāte un kategorija atbilst prasībām, kas noteiktas VAD iesaucamajiem, atzinums ir derīgs vienu gadu.
Turpretī, ja iesaucamā veselības kapacitāte un kategorija neatbilst prasībām, kas noteiktas VAD iesaucamajiem, atzinums ir derīgs līdz tajā norādītajam termiņam.
Paredzēts, ka ārstniecības persona ir tiesīga nosūtīt iesaucamo uz papildu izmeklējumiem vai speciālistu konsultācijām, ja, veicot iesaucamā veselības stāvokļa novērtēšanu, konstatētas medicīniskas indikācijas un papildu izmeklējumi vai ārstu apskate ir nepieciešama slimības diagnozes precizēšanai, lai noteiktu iesaucamā veselības kapacitāti un kategoriju.
Tādā gadījumā ģimenes (vispārējās prakses) ārsts vai internists, vai arodveselības un arodslimību ārsts, vai eksperts sagatavo starpatzinumu, kurā norāda, līdz kādam datumam iesaucamajam jāapmeklē papildu nozīmētās speciālistu konsultācijas un jāveic papildu medicīniskie izmeklējumi, kā arī informē iesaucamo par papildu konsultāciju un medicīnisko izmeklējumu veikšanas vietu un laiku.
MK noteikumu 5. pielikumā iekļauti gadījumi, kad personas atzīstamas par nederīgām VAD. Piemēram, VAD neuzņem HIV slimniekus, taču noteikts, ka HIV nēsātāji ierobežoti derīgi dienestam kara laikā. Tāpat noteikumi paredz, ka VAD neuzņem personas, kuru augums ir mazāks par 150 cm un svars mazāks par 45 kg, kā arī personas, kam ir kombinētas sirdskaites neatkarīgi no hemodinamikas traucējumiem.
Vairāku citu diagnožu gadījumā tiek vērtēts personas individuālais veselības stāvoklis un slimības izpausmes.
