FOTO: Freepik.
Mobilo tālruņu vispārējs aizliegums skolā – šādas izmaiņas, kas varētu stāties spēkā nākamajā mācību gadā, paredz Saeimā finiša taisnē nonākušie likuma grozījumi. Līdztekus sagaidāms, ka likumā tiks nostiprinātas izglītības iestāžu vadītāju tiesības pārmeklēt skolēnu mantas aizdomu gadījumā par bīstamu priekšmetu klātbūtni tajās, kā arī vecāku pienākums informēt par bērna veselības problēmām, kas var ietekmēt mācību procesā iesaistīto drošību. Par pienākuma neizpildīšanu vecākiem varētu piemērot administratīvo atbildību – naudas sodu.
Mobilo tālruņu aizliegums skolās varētu attiekties uz 1.–6. klašu skolēniem, ja vien minētās ierīces nebūs nepieciešamas mācību priekšmeta programmas apgūšanai. Aizliegums tiktu attiecināts arī uz pirmsskolas audzēkņiem. Šādus grozījumus Izglītības likumā pirms trešā – pēdējā – lasījuma otrdien, 24. septembrī, atbalstīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.
Grozījumus Izglītības likumā, ar kuriem tika rosināts noteikt, ka izglītības iestādei ir tiesības ierobežot vai aizliegt mobilo tālruņu un viedierīču lietošanu izglītības iestādē, tai skaitā starpbrīžos, pērn Saeimā iesniedza opozīcijas deputātu grupa (likumprojekta sākotnējā versija pieejama šeit). Likumprojekts paredzēja izglītības iestādes tiesības konfiscēt mobilās viedierīces un tālruņus, izdodot jaunus vai pilnveidojot jau esošos iekšējās kārtības noteikumus.
Saeimas deputāti likumprojekta anotācijā vērsa uzmanību, ka izglītības iestādēm šobrīd nav legālu iespēju rīkoties, lai ierobežotu viedierīču un mobilo tālruņu lietošanu mācību laikā. Turpat norādīts, ka aizliegums lietot viedierīces ne tikai uzlabotu un garantētu skolēnu drošību, bet arī veicinātu socializēšanos vienaudžu starpā. Izglītības iestādēs pastāv izteikta digitālā emocionālā vardarbība, kas tiek veicināta, lietojot mobilās viedierīces, uzsvērts likumprojekta anotācijā.
Vienlaikus Saeimas deputāti atsaucās uz Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) 2023. gada ziņojumu, kurā tā rosina mobilo viedierīču aizliegšanu izglītības iestādēs, minēto pamatojot ar zemajiem lasītprasmes rezultātiem sākumskolas posmā, kā arī negatīvo ietekmi uz bērnu spējām koncentrēties mācībām.
Priekšlikums tā izskatīšanā daļēji tika iekļauts alternatīvajā likumprojektā “Grozījumi Izglītības likumā”, kuru apstiprinot otrajā lasījumā, Saeima lēma, ka izglītības iestāde noteiks kārtību, kādā pedagogi un izglītojamie izmanto tehniskos līdzekļus (mācību un audzināšanas procesā un saziņā izmantojamās tehniskās ierīces, tai skaitā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, iekārtas, robotikas detaļas un programmatūras).
Skolām jau patlaban ir tiesības iekšējos kārtības noteikumos aizliegt vai ierobežot mobilo tālruņu lietošanu. Savukārt Bērnu tiesību aizsardzības likums paredz skolēniem pienākumu konkrētos noteikumus ievērot.
|
Plašāk par tēmu >> |
Tomēr, kā Saeimas komisijas sēdē norādīja priekšlikuma iesniedzējs, deputāts Česlavs Batņa, “ir skolas, kurās šādi ierobežojumi nav ieviesti, jo skolas vadība kopā ar vecākiem uzskata, ka tie nav vajadzīgi”. Likumā nosakot mobilo tālruņu lietošanas aizliegumu, skolas, kuras to atbalsta, tiks pasargātas no tādu vecāku gribas uztiepšanas, kam ir pretēji uzskati, pauda deputāts.
Arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents Rūdolfs Kalvāns, vēršot uzmanību skolu iekšējās kārtības noteikumu nepietiekamībai, paskaidroja: “Tas nestrādā, jo likums ļauj vecākiem attiecīgos noteikumus nepārtraukti apstrīdēt un izdarīt spiedienu, lai tos grozītu.”
Iekšējie kārtības noteikumi nestrādā, ja likums ļauj vecākiem tos apstrīdēt un izdarīt spiedienu, lai noteikumus grozītu.
LIVA, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kā arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) atbalsta aizliegumu skolā lietot mobilos tālruņus. Kā informēja Č. Batņa, pašlaik 15 Eiropas valstīs aizliegums izmantot mobilos tālruņus skolā jau ir noteikts vai tiks ieviests.
Vienlaikus mobilo tālruņu lietošanas aizlieguma skolās ieviešana radījusi arī virkni jautājumu. Pirmkārt, vai aizliegums likumā būtu jāattiecina tikai uz tālruņiem vai arī funkciju ziņā pielīdzināmām ierīcēm, piemēram, viedpulksteņiem un planšetdatoriem.
Otrkārt, cik absolūtam vajadzētu būt konkrētajam aizliegumam, ņemot vērā, ka mobilais tālrunis var būt nepieciešams saistībā ar skolēnu drošību, lai sazinātos ar vecākiem par nokļūšanu mājās pēc stundām, kā arī ar veselības aspektiem noteiktu saslimšanu gadījumos.
Treškārt, kā secināja deputāti, nosakot obligātu prasību mobilo tālruni mācību stundu laikā nodot uzglabāšanai skolas noteiktajā vietā, paredzams ir jautājums par izglītības iestādes atbildību situācijā, ja ierīce no tās “pazudīs” bez īpašnieka ziņas. Deputāts Edgars Tavars aicināja pārlieku neaizrauties ar attiecīgo novietņu “regulāciju”.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 25. septembrī, nolēma jautājumu par mobilo tālruņu lietošanas aizlieguma pārejas noteikumiem un grozījumu virzīšanu trešajam – galīgajam – lasījumam pabeigt skatīt 1. oktobrī.
Saeimas darba kārtībā ir arī citi grozījumi Izglītības likumā, kas saistīti ar drošības uzturēšanu skolā. Tos pērn novembrī Saeimai iesniedza Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvu veido divi priekšlikumi. Pirmais paredz nodrošināt tiesības izglītības iestādes vadītājam pārmeklēt skolēna personīgās mantas, ja pastāv aizdomas par vardarbības draudiem vai to, ka pie izglītojamā atrodas aizliegtas vai bīstamas vielas vai priekšmeti, kas var apdraudēt citu personu veselību vai dzīvību.
Vardarbības un citu drošības risku nepieļaušana ir visu izglītojamo labākajās interesēs, tādēļ jānovērš jebkādas šaubas par izglītības iestāžu tiesībām nekavējoties rīkoties, ja rodas pamatotas aizdomas par drošības apdraudējumiem, pausts likumprojekta anotācijā.
Turpretī Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvas otrajā priekšlikumā aicināts ieviest vecāku administratīvo atbildību par normatīvajos aktos noteiktās informācijas par bērna veselības stāvokli un jebkādiem citiem apstākļiem, kas var ietekmēt izglītības programmas apguvi un tajā iesaistītās personas, apzinātu nesniegšanu izglītības iestādei.
|
Vairāk par tēmu >> |
Jau šobrīd Izglītības likumā iekļauts regulējums, kas noteic vecāku pienākumu informēt izglītības iestādes vadītāju par bērna veselības stāvokli un jebkādiem citiem apstākļiem, kas var ietekmēt izglītības programmas apguvi un tajā iesaistītās personas. Taču praksē, kā akcentēts likumprojekta anotācijā, ir gadījumi, kad vecāki nav snieguši minēto informāciju izglītības iestādei un tas ir būtiski ietekmējis izglītības programmas apguvi un tajā iesaistītās personas.
“Latviju ir satricinājuši vairāki gadījumi, kad šķietami drošā vidē – izglītības iestādē – norisinājušies konflikti, kuros ir cietuši gan bērni, gan pieaugušie. Šādu situāciju cēlonis ir bijis apstāklis, ka izglītojamais ienesis bīstamus priekšmetus, un tas, ka nav notikusi pienācīga sadarbība starp vecākiem un izglītības iestādi, kā rezultātā tās rīcībā nav bijis visas nepieciešamās informācijas, lai nodrošinātu izglītojamā veselības stāvoklim atbilstošu izglītības procesa īstenošanas veidu,” vēstīts likumprojekta anotācijā.
Grozījumi Izglītības likumā, kurus Saeima šī gada aprīlī atbalstīja otrajā lasījumā, paredz izglītības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas tiesības savas, izglītojamo, pedagogu vai citu personu drošības, veselības vai dzīvības apdraudējuma gadījumā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pieprasīt, lai izglītojamais uzrāda personīgās mantas, tās pārbaudīt, kā arī ierobežot izglītojamā pārvietošanos. Savukārt vecākiem par normatīvajos aktos noteiktās informācijas apzinātu nesniegšanu izglītības iestādei varētu piemērot naudas sodu no divdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (no 100 līdz 700 eiro).
