Ko ietver trīs burti VZD?
Kādā gadījumā cilvēkam ir jādodas uz Valsts zemes dienestu (VZD)?
Lai saņemtu informāciju par savu īpašumu, ko uzkrāj un uzglabā kadastra reģistros. Jānāk arī, lai aktualizētu īpašuma datus. Kadastra likums noteic, ka pusgada laikā pēc izmaiņām īpašuma sastāvā – zemes vienībā vai ēkā - dati jāatjauno. Cilvēkiem vajadzētu izmaiņas reģistrēt, jo tas ietekmē īpašuma kadastrālo vērtību un attiecīgi arī maksājamo nekustamā īpašuma nodokļa lielumu.
Vēl noteikti jānāk uz dienestu, ja ekspluatācijā tiek nodota ēka. Tad ir jāveic būvju kadastrālā uzmērīšana: mūsu speciālists aizbrauks, ēku uzmērīs, izgatavos kadastrālās uzmērīšanas lietu (agrāk sauktu par inventarizācijas lietu). Tikai pēc tam ēku varēs nodot ekspluatācijā. Ar dienestu netieša sazināšanās notiek arī tad, ja mainās zemes gabala robežas.
Ja ir pārdots kāds vesels zemes gabals, tad informāciju mēs saņemam no Zemesgrāmatas. Ja notiek īpašuma sadalīšana, tad cilvēki visbiežāk (ar iesniegumu) pilnvaro savu zemes ierīkotāju vai sertificētu mērnieku iesniegt nepieciešamos dokumentus. Protams, dokumentus var iesniegt arī īpašnieks pats.
Tātad, ja notiek darbības ar būvi, tad uz VZD jānāk īpašniekam pašam (tā pilnvarotai personai), bet, ja notiek darbības ar zemi, tad šīs izmaiņas visbiežāk aktualizē pilnvarotā persona (retāk – īpašnieks). Savukārt izmaiņas, kas saistītas ar zemes lietošanas mērķiem un adreses piešķiršanu vai maiņu, VZD veic pēc pašvaldības ierosinājuma.
Kādus uzdevumus veic Zemes dienests?
Nule runājām par kadastra reģistru. Viens no mūsu uzdevumiem ir nodrošināt šīs Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas darbību. Tātad var teikt, ka VZD galvenā funkcija ir kadastra informācijas sistēmas jeb reģistra uzturēšana - datu reģistrēšana un atjaunošana reģistrā, kā arī informācijas izsniegšana. Pie mums uzkrājas informācija, kas objektu raksturo fiziski.
VZD uzkrāj informāciju arī par īpašuma kadastrālo vērtību, izstrādā kadastrālās vērtības aprēķināšanas metodiku, vērtību bāzes un arī katram īpašumam aprēķina kadastrālo vērtību.
Vēl VZD uztur Valsts adrešu reģistru. Adreses reģistrē un aktualizē, lai ar datiem nodrošinātu ikvienu iedzīvotāju, valsts un pašvaldību iestādes un komercuzņēmumus. Informāciju par reģistrētajām vai mainītajām adresēm dienests saņem no pašvaldībām. Lūdzu nejaukt adrešu reģistru ar Iedzīvotāju reģistru! Tas nav viens un tas pats. Adrešu reģistrs ikvienam interesentam ir publiski pieejams mūsu datu izplatīšanas portālā www.kadastrs.lv, kur var atrast visas mūsu valstī reģistrētās ēku adreses, tajā skaitā arī informāciju par vēsturiskajām adresēm – ielām un māju nosaukumiem.
Mēs uzkrājam arī informāciju par aizsargjoslām (ap komunikācijas sistēmām, gāzesvadiem, aizsargājamām teritorijām u.tml.). To VZD zināšanai iesniedz vietējās pašvaldības no apstiprinātajiem vietējās pašvaldības teritorijas plānojumiem, detālplānojumiem un zemes ierīcības projektiem. Līdz Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izveidei aizsargjoslu informāciju uzkrājam Aizsargjoslu datu pagaidu sistēmā, bet šos datus kadastrālajā vērtēšanā vēl pašlaik pilnvērtīgi neizmantojam.
Patlaban ir noteikts: ja īpašumam reģistrēts jauns apgrūtinājums, īpašnieka pienākums ir atjaunot datus apgrūtinājumu plānā. Ļoti ieinteresēti datus aktualizēt ir apgrūtinātā objekta valdītāji. Ja īpašniekam ir vēlēšanās saņemt informāciju par apgrūtinājumiem viņa īpašumā, tad to visvienkāršāk var izdarīt, saņemot reizi gadā bez maksas VZD izziņu vai arī informāciju meklējot portālā www.latvija.lv, autorizējoties sadaļā „Mani dati kadastrā”.
"Iedzīvotājiem uz VZD jādodas galvenokārt tad, ja notiek darbības ar īpašumā esošu būvi vai zemi. "
VZD ir saņēmis finansējumu no ES fondiem Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas (ATIS) izveidei Valsts zemes dienesta ģeotelpisko datu ģeotelpiskās informācijas sistēmas izveides projekta (VZD ĢIS) ietvaros. ATIS būs sabiedrībai pieejama informācija par apgrūtinātajām teritorijām un objektiem, kas veido aizsargjoslas.
Aktualizētos datus ATIS sniegs komunikāciju turētāji un valstiskās iestādes, lai tos varētu izmantot kadastrālās vērtēšanas vajadzībām. ATIS veidosim līdz 2013. gada beigām, un nākotnē paredzēts, ka aizsargjoslu datus varēs automātiski savietot ar kadastra datiem par katru zemes vienību, iegūstot digitālu apgrūtinājumu plānu. Vēl nekur Eiropā šāda sistēma nedarbojas, mēs šai ziņā esam celmlauži.
Vēsturiska funkcija, kas vēl joprojām ir svarīga, ir dalība zemes reformas procesā. Ja vaicātu, vai zemes reforma valstī uzskatāma par pabeigtu, vai visi īpašumi uzmērīti un reģistrēti kadastrā, tad varētu teikt: palikusi tikai „aste”. Bet, lai to pārkāptu, paies vēl vismaz divi gadi. Jo ir palikušas sarežģītākās procedūras ar īpašuma kompensāciju to bijušajiem īpašniekiem. Līdzvērtīgu zemes īpašumu vairs nekompensē vēsturiskajās robežās, bet citā novadā.
Palikusi nepabeigta arī īpašumu nostiprināšana uz valsts un pašvaldību vārda, tur vēl daudz darāmā. Pēdējā laikā ļoti aktīvi valstij piekritīgās zemes robežas uzmēra valsts AS „Latvijas valsts meži”, un redzam, ka šis process nebūt nav vienkāršs. Rodas daudz zemes robežstrīdu, ko risina VZD robežstrīdu komisijas.
Pagaidām vēl uz VZD jāierodas
Vai jautājumus ar VZD var kārtot arī attālināti?
Pagaidām vēl, lai iesniegtu dokumentus, klientiem uz dienestu visbiežāk ir jānāk. Bet jau tagad jebkuru pasūtījumu VZD var iesniegt elektroniski, ja tas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu. Tomēr, ja pasūtījuma izpildē nepieciešams uzrādīt dokumentu oriģinālus, tad uz dienestu būs jādodas.
Ja ir vēlēšanās saņemt informāciju, izziņas, tad to iespējams nokārtot pa pastu (iesniegumam, vēstulei jābūt iesniedzēja parakstītai) un arī pa elektronisko pastu, ja vēstulei pievienots drošs elektroniskais paraksts. Bet vienkāršas konsultācijas sniedzam un uz jautājumiem atbildam pa tālruni, pa e-pastu.
Jebkuru iesniegumu var rakstīt brīvā formā. Bet jāatceras, ka VZD maksas pakalpojumi vispirms jāapmaksā un tikai pēc tam sekos pakalpojuma izpilde. Protams, ir noteikti bezmaksas pakalpojumi.
"Lūdzu nejaukt Valsts adrešu reģistru ar Iedzīvotāju reģistru! Tas nav viens un tas pats."
Pakāpeniski mēs pārejam uz elektroniskiem pakalpojumiem. Jau no pagājušā gada oktobra piedāvājam jaunu elektronisko pakalpojumu mērniekiem, bet nākotnē arī privātie klienti varēs elektroniski iesniegt dokumentus VZD. Tas ne vien atvieglos saziņu, paātrinās pakalpojuma saņemšanu un samazinās rindas, bet arī saruks arhīvos uzkrājamo papīra formāta dokumentu apmērs. Dažkārt vienā lietā ir pat simt lapu un liela to daļa ir sākotnēji elektroniski radīti dokumenti vai elektronisko mērierīču dati, kurus nav nepieciešams obligāti drukāt un uzkrāt papīra veidā. Patlaban strādājam pie arhīva materiālu uzkrāšanas serveros, digitalizējot papīra dokumentus.
Rīgas reģionālajā nodaļā Puškina ielā, kur atrodas VZD arhīvs, vienmēr ir ļoti garas rindas. Vai šajā ziņā kas mainījies?
Iespējams, rindas veidojas tāpēc, ka šī nodaļa ir centrs Latvijas reģionālajām nodaļām. Bet gribu atgādināt, ka nodaļas ir arī visos Latvijas reģionos.
Jau no janvāra esam pagarinājuši visu klientu apkalpošanas centru darba laiku par apmēram 30 procentiem (http://www.vzd.gov.lv/kontakti/klientu-apkalposanas-centri/). Tam vajadzētu rindas kliedēt. Bet, kamēr mēs lielāko daļu pakalpojumu nesniegsim elektroniski un klienti nebūs gatavi datus elektroniski saņemt (tajā skaitā parakstītus ar drošu elektronisko parakstu), no rindām izvairīties nespēsim. Gribu aicināt klientus arī izmantot pasta iespējas – ja nepieciešamas izziņas, tās var saņemt pasta sūtījumā.
Vēl ir viena jauna un klientiem tīkama nianse. Tagad jebkuru pasūtījumu var veikt jebkurā VZD klientu apkalpošanas centrā. Piemēram, lai pasūtītu informāciju par īpašumu, piemēram, Jelgavas rajonā, nav jābrauc uz Jelgavu – to var izdarīt Rēzeknē, Alūksnē, Liepājā, Valkā vai jebkurā citā pilsētā, kur ir VZD apkalpošanas centrs. Iespējams, tādēļ, ka cilvēki koncentrējas Rīgā, arī ir garās rindas Puškina ielas birojā.
Aizvien vairāk iespēju tīmeklī
Kam domāts portāls „www.kadastrs.lv”?
Tas ir mūsu datu publicēšanas jeb izplatīšanas portāls. Tajā var redzēt informāciju par zemes īpašumiem, zemes vienībām, kadastra objektiem, kā arī adrešu reģistra informāciju. Aplūkojamā informācija līdz noteiktai detalizācijai ir bez maksas. Un ir dati – teksta un telpiskie –, kurus var iegūt par maksu, izmantojot vienreizējus norēķinus. Plašāks pakalpojumu klāsts portālā pieejams, slēdzot līgumu un kļūstot par autorizēto lietotāju jeb abonentu.
Iesaku ikkatram ieiet portālā „www.kadastrs.lv” un apskatīties, ko viņš var uzzināt un kādu informāciju var iegūt bez maksas. Piemēram, aplūkot zemes vienības, būves, kadastrālo vērtību, īpašumu atrašanās vietu, vēsturiskās adreses u.tml.
Ko nozīmē pēdējā laikā daudz dzirdētā abreviatūra VZD ĢIS?
Valsts zemes dienesta Ģeotelpisko datu ģeotelpiskās informācijas sistēmas izveides projekts (VZD ĢIS) ir ERAF finansēts pasākums, kas paredz divu gadu laikā no jauna uzbūvēt dienesta grafisko un telpisko datu – kadastra, būvju, apgrūtinājumu - uzturēšanas sistēmas un iespēju tās savietot ar jau esošajām datu sistēmām.
Tas ļaus veiksmīgāk datus savietot, veidojot pārklājumus, operatīvi izsekot īpašumos norisošajām darbībām, kā arī izplatīt datus iestādēm un klientiem. Kad projekts būs pabeigts, tad visi VZD uzturētie dati būs pieejami mūsdienām atbilstošā digitālā veidā un tos tehnoloģiski varēs savietot ar citu iestāžu digitālajiem datiem. VZD ĢIS iekļausies vienotajā ģeotelpiskās informācijas sistēmā un būs publicējami ģeoportālā, ko pašlaik veido Valsts reģionālās attīstības aģentūra.
VZD un Zemesgrāmata kā „divi vienā”
Cilvēki joprojām neatšķir VZD un Zemesgrāmatu. Kā īsi pateikt, ar ko nodarbojas viena iestāde un ar ko – otra?
VZD kadastrā reģistrē fizisko informāciju par objektiem – zemi, būvēm. Tātad – informāciju par nedzīvām būtnēm. Savukārt Zemesgrāmata reģistrē īpašniekus, to kustību katrā noteiktajā īpašumā, tātad - informāciju par dzīvām būtnēm. Ja mainās īpašuma sastāvs – tas sadalās, samazinās, palielinās, parādās jauns apgrūtinājums –, šie dati jāreģistrē VZD, bet, ja mainās īpašnieks, īpašumtiesību maiņa jāreģistrē Zemesgrāmatā.
Vai šīs iestādes nebūtu loģiski apvienot? Arī klientiem būtu vienkāršāk.
Patlaban to nevar izdarīt, jo VZD ir klasiska iestāde, bet Zemesgrāmata - tiesu sistēmas sastāvdaļa. Tiesu sistēmas apvienošana ar iestādi ir sarežģīts process, un tas varētu būt iemesls, kāpēc nav pieņemts lēmums par vienas kopīgas iestādes radīšanu.
Varu teikt, ka mēs aizvien biežāk runājam par VZD un Zemesgrāmatas reģistru integrāciju, nākotnē izveidojot vienotu reģistru. Bet apvienot tiesnešu institūciju ar iestādi – tas prasītu izmaiņas arī Civillikumā.
Jau esam sākuši darbu pie vienas pieturas aģentūras veidošanas, lai no viena reģistra uz otru ceļotu dati, bet netiktu dzenāti cilvēki. Cilvēkus patiesībā neinteresē reģistru skaits, bet gan tas, lai būtu jāapmeklē pēc iespējas mazāk iestāžu. To tuvākajos gados mēģināsim īstenot.
Lai reģistri atbilstu, jādarbojas kopīgi
Dažkārt dzird sakām: brīvā zeme ir tur un tur. Vai tā ir tiešām brīva, vai tā pieder pašvaldībām?
Ar to noteikti domāta zeme zemes reformas pabeigšanai. Šo zemes fondu izveidojušas pašvaldības, bet ar cilvēkiem, kas uz kompensējamo zemi pretendē, pašlaik strādā VZD un Centrālā zemes komisija, kā arī pašvaldību zemes komisijas.
Runājot par gadījumiem, kad cilvēkiem iedalīta kompensējamā zeme, piemēram, kapsētā, tad pašvaldība nav pārbaudījusi, kas šajā zemes vienībā patiesi atrodas. Jo lēmumu par zemes ieskaitīšanu zemes reformas pabeigšanai paredzētajā fondā pieņem vietējā pašvaldība.
"Ieiet portālā www.kadastrs.lv var būt aizraujoši!"
VZD, kas šo procesu koordinē, vairākkārt lūdzis pašvaldības pārbaudīt, kas uz šīm zemēm atrodas dabā. Acīmredzot pārbaudes notikušas „uz papīra”, neizmantojot pat ortofotomateriālus. Iespējams, gadījušās cilvēciskas kļūdas. Mēs sastopamies ar dīvainām situācijām, tādēļ ļoti lūdzam pašvaldības šiem jautājumiem pievērst lielāku vērību!
Saprotams, daļa bijušo zemes īpašnieku ar ieilgušo situāciju ir nemierā, bet viņiem jāsaprot arī, ka lielākajai daļai šī ir otrā un dažkārt pat trešā iespēja, ko valsts viņiem devusi. Dažādu iemeslu dēļ paši īpašnieki nav pieteikušies pirmajā zemes atdošanas kārtā. Pieteikšanās termiņi pagarināti vairākkārt. Bez ierādītas kompensējamās zemes vēl ir vairāk nekā tūkstotis īpašnieku. Šis process nav viegls ne zemes īpašniekiem, ne arī iestādēm.
Tātad - adrešu reģistru uztur VZD, un Iedzīvotāju reģistru uztur Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Bet izmēģinājumu tautas skaitīšanā radās diezgan lielas neskaidrības. Iedzīvotāji bija reģistrējušies nedzīvojamās palīgēkās, tirdzniecības un biroju ēkās, ražošanas ēkās...
Patlaban Latvijas normatīvie akti neaizliedz deklarēties nedzīvojamās ēkās – dārza mājiņās, tirdzniecības, biroju ēkās, pat zemesgabalos, ja vietai ir piešķirta konkrēta adrese.
Jāteic, ka Iedzīvotāju reģistrs vēl pašlaik aktīvi neizmanto adrešu reģistra datus, kaut mēs tos PMLP nododam. Pārvalde atliek un atliek datu atjaunošanas automatizēšanu, kas novērstu kaut vai to, ka cilvēki deklarējas neeksistējošās adresēs – arī šādi gadījumi ir. Mēs ar PMLP esam diskutējuši par datu aktualizēšanas automātiskās sistēmas lietošanu, kas viņiem jau ir gatava, tomēr progresu nejūtam. Līdz ar to dati par adresēm, kas PMLP uzkrāti, nav kodēti un VZD nevar tos izmantot, piemēram, rosinot nekustamā īpašuma atlaides īpašniekiem, kuri savā īpašumā arī deklarējušies.
Šāda doma mums bija, bet tā vēl jānoliek malā. Lai veiktu elektronisko sasaisti starp datubāzēm, tām „jārunā” vienā valodā. PMLP apkopotie dati šo mūsdienu tehnoloģiju valodu pagaidām vēl nesaprot.
Ieceres, kas jāīsteno
Ir dzirdētas sūdzības par to, ka VZD darbinieki, kas veic ēkas uzmērīšanu inventarizācijas nolūkā, saskatot gatavās būves neatbilstību projektam, uzliek „sarkano zīmodziņu” un aptur būves nodošanu ekspluatācijā. Par „sarkanā zīmodziņa” anulēšanu papildus vēl jāmaksā 20 lati. Vai šādos gadījumos obligāti ir jāveic pārbūve, vai to var risināt citādāk, un vai būves atbilstība projektam tomēr nav būvvaldes jautājums?
Patlaban vēl būvju kadastrālās uzmērīšanas inženieri fiksē patvaļīgās būvniecības pazīmes, uz ko norāda neatbilstība projektam. Kādēļ būves nodošanas ekspluatācijā procesā iejaucas mūsu kadastrālās uzmērīšanas speciālisti? Jo pašlaik spēkā esošie normatīvie akti noteic, ka, veicot būves uzmērīšanu, jāfiksē arī novirzes no projekta, izmaiņas, neizvērtējot, vai šīs izmaiņas ir nozīmīgas no arhitektoniskā viedokļa vai nav.
Ja būvniecības izmaiņas būtu veiktas sākotnējā projektā pirms būves kadastrālās uzmērīšanas, tad būves īpašniekiem nebūtu nekādu pretenziju pret darbībām ar „sarkano zīmodziņu”. Ja runājam par tiem 20 latiem – tā ir samaksa par datu aktualizāciju, un viss šis process ir neadekvāts administratīvais slogs gan klientiem, gan dienestam.
"Ir sākts darbs pie vienas pieturas aģentūras veidošanas VZD un Zemesgrāmatai, lai netiktu dzenāti cilvēki."
Šajā sakarā gribu teikt, ka mēs esam ierosinājuši izmaiņas normatīvajos aktos, lai no šī pienākuma atteiktos. Tas ir paredzēts Būvju kadastrālās uzmērīšanas koncepcijā, kas jau iesniegta apstiprināšanai Ministru kabinetā. Ceram, ka izmaiņas nepieciešamajos noteikumos tiks ieviestas šā gada otrajā pusgadā, jo, kā teicāt, novirzes no projekta un to nozīmīguma izvērtēšana tiešām ir būvvaldes kompetence.
Līdz ar to turpmāk, veicot būvju inventarizāciju, dienests fiksēs tikai faktus par būves apjoma rādītājiem. Domāju, ka tas mums izdosies, ieceri atbalsta arī pašvaldības.
Ir bijusi diskusija par pašvaldību un privātajiem ceļiem, to pārņemšanu. Kas tā ir par ieceri?
Šī ir valsts AS „Latvijas valsts ceļi” (LVC) iecere, bet VZD ir iestāde, kas reģistrē inženierbūves, tajā skaitā arī ceļus.
Kādēļ LVC vēlas ieviest skaidrību ceļu uzskaitē? Tas saistīts ar dotācijām pašvaldībām - kādus ceļus tās uztur, ko tīra un cik kilometriem nepieciešama uzturēšanas nauda. Tādēļ LVC prasa pašvaldībām reģistrēt kadastrā savas inženierbūves – arī tās, kas nav nodokļa objekts un ko var reģistrēt brīvprātīgi. Tās inženierbūves, kas ir nodokļu objekti, ir jāreģistrē obligāti. Jāteic, ka neliels procents pašvaldību līdz šim savas ar nodokli neapliekamās inženierbūves pēc LVC lūguma godprātīgi reģistrējušas.
Situācija ir tāda, ka pašvaldības, savulaik piešķirot zemi īpašumā vai lietošanā, nav padomājušas, ka tām vajadzētu savā lietošanā paturēt zemi zem ceļiem un arī ceļu izbūvei, nostiprinot īpašumtiesības. Šajā ziņā viss pašlaik ir krustu šķērsu – pašvaldības zeme, bet ceļš pieder privātpersonām. Ir pat gadījumi, kad privātās zemes robeža iemērīta pa pašvaldības ceļa vidu, nosakot to kā servitūtu. Lai tiktu pie savas jaunbūves, privātpersonas ir izbūvējušas ceļus pļavās gan uz vienu māju, gan uz veseliem ciematiem. Te tiešām ir ļoti dažādas un atšķirīgas situācijas – kam zeme, kam ceļš, kam īpašumtiesības. Tādēļ šo „saimniecību” nepieciešams sakārtot, lai būtu skaidrība, kas kam īsti pieder.
Ceļu jautājums normatīvajos aktos pašlaik nav noregulēts, jo tas attīstījies diezgan haotiski. Bet šis ļoti sarežģītais jautājums tiks sakārtots, paredzot arī privāti būvēto ceļu nodošanas iespējas pašvaldībām. Vispirms tiks sakārtota normatīvā bāze un tad šīs inženierbūves reģistrēsim.
Vai jūtat, ka dienests griežas ar seju pret klientu?
Mēs esam veikuši strukturālas izmaiņas, pagarinājuši darba laiku klientu pieņemšanai, esam veikuši izmaiņas cenrādī, samazinot maksas pakalpojumu izcenojumus, kas arī ir manis iniciēts pasākums. Esam ieplānojuši gadskārtēju klientu aptauju, lai labāk saprastu, kļūstam pieejamāki vai ne.
Izmaiņām komunikācijā būtu jābūt jūtamām, bet to tiešām var novērtēt tikai klienti. Pieļauju, ka mums šajā ziņā vēl daudz ko darīt.
