NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
12. oktobrī, 2011
Lasīšanai: 15 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Mājoklis
17
17

Latvijas ciemi uz papīra un īstenībā

Latvija pamanāmi tukšojas no iedzīvotājiem. Ne tikai lauku apvidos, bet arī pilsētās.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Pirms pāris mēnešiem Latvijā izcēlās trauksme, kuru izraisīja ziņa - Daugavpils novada dome nolēmusi likvidēt Degļu ciemu, jo tur vairs nedzīvo neviens cilvēks un nav reģistrēta neviena ēka. Bet tas nebija vienīgais precedents: novadā ir vēl 43 ciemi, kas eksistē vairs tikai dokumentos.
Atskaņas par izzūdošām apdzīvotajām vietām nebija rimušās līdz pat Saeimas vēlēšanām, kad publikācijas ārzemju latviešu avīzēs tā dēvēto oligarhu partiju deputātiem arī pārmeta rūpes par pašu bagātības vairošanu, tautas vajadzības atstājot novārtā, kā dēļ valstī veidojas nomales un Latvijas lauku apvidi tukšojas no iedzīvotājiem.

Latvija tiešām tukšojas no iedzīvotājiem. Ne tikai lauku apvidos, bet arī pilsētās. Kā liecina izdevumā "Reģionu attīstība Latvijā 2010" publicētie dati, iedzīvotāju skaits republikas pilsētās piecos gados (līdz šā gada sākumam) sarucis par 2,9% jeb vairāk nekā par 34 tūkstošiem cilvēku.

Daļēji tas noticis iekšējās migrācijas dēļ, jo daudzi cilvēki no pilsētām pārceļas dzīvot uz piepilsētām, bet daļa no valsts arī aizbrauc. Šajos rādītājos savu skumjo artavu, protams, dod arī negatīvā dabiskā kustība jeb mirstības pārsvars pār dzimstību. Tomēr ir skaidri redzams, ka Latgales pilsētas Daugavpils un Rēzekne ir līderes gan iedzīvotāju skaita samazinājuma (attiecīgi -5,3% un -4,9%), gan negatīva dabiskā pieauguma ziņā (-6,6% un -8,3%).

Tukšojas arī Vidzeme, Kurzemes piekraste

Novados iedzīvotāju skaits minētajā laikposmā samazinājies vidēji par 1,8%, un Daugavpils novads nebūt nav lielākais iedzīvotāju zaudētājs. Lielākās negatīvās pārmaiņas piedzīvojuši Alsungas novads (-13,3%), Viļakas (-10,9%), Baltinavas (-10,9%), Aglonas (-10,5%), Kārsavas (-10,0%) un vēl daži citi novadi Latgales pusē.

Kā liecina statistika, ļoti daudz iedzīvotāju pēdējos gados aizbraukuši no Brocēnu (-18,3%), Auces (-15,9%), Strenču (-13,9%) un citiem novadiem Vidzemē. Bauskas novads un Cēsu novads iedzīvotāju mehāniskās kustības dēļ pērn zaudēja vairāk nekā 200 cilvēku katrs. Palūkojoties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikā redzams, ka Daugavpils novadā vienā kvadrātkilometrā vidēji vēl dzīvo 10-15 cilvēku, bet Neretas, Viesītes, Jēkabpils, Dagdas un Ciblas novados vairs tikai 5-10 cilvēki.

Tikpat tukši no iedzīvotājiem ir Vidzemes pakalni Amatas, Vecpiebalgas un Pārgaujas novadā. Mazapdzīvotas vietas ir arī otrpus Latvijai Kurzemes piekrastē – Rucavas, Pāvilostas, Alsungas, Ventspils, Dundagas un Rojas novados.

Un ir pilnīgi skaidrs, ka arī tur ir ciemi, kas gadu gaitā zaudējuši arvien vairāk iedzīvotāju. Kā vēsturiskais Ķoņu ciems, kur no 14 saimniecībām pastāvīgi apdzīvotas ir tikai kādas četras un, protams, nav ne veikala, ne skolas, ne medicīnas punkta. Autoveikals pircēju trūkuma dēļ arī vairs nebrauc, un Rucavas novada dome reizi nedēļā atsūta savu mašīnu, kas gados vecos ciema iedzīvotājus aizgādā līdz novada centram un atpakaļ. Skaidrs, ka šādos apstākļos var izbaudīt sauli un jūru vasaras atvaļinājumā, bet negribēsies pārciest rudens aukas un ziemas puteņus.

"Iedzīvotāju skaits republikas pilsētās piecos gados līdz šā gada sākumam sarucis par 2,9% jeb vairāk nekā par 34 tūkstošiem cilvēku."

Kurzemē jūras piekrastes ciemiem lielu kaitējumu nodarīja slēgtās zonas režīms padomju gados. Piemēram, Ventspils novada Tārgales pagasta Lūžņas ciems, pēdējais lībiešu apdzīvotais ciems 70 km garā posmā no Kolkas līdz Ventspilij, pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados pletās četru kilometru garumā, un tur bijušas 36 mājas un divas laivu piestātnes. Pēc Otrā pasaules kara Lūžņa atradās pierobežas zonā ar ierobežotu piekļuvi, vietējie iedzīvotāji tādēļ bija spiesti šo vietu pamest.

Kā stāsta Tārgales pagasta pārvaldes vadītājs Mārcis Laksbergs, ciemā vairs palikušas atsevišķas viensētas, kurās pastāvīgi dzīvo vien četras ģimenes. Taču sezonas laikā te daudz makšķernieku ķer butes, un vasarās šeit uzturas atpūtnieki. Tā kā liela daļa ciema teritorijas iekļauta dabas liegumā, saimnieciskā darbība šeit ir ierobežota un arī uz bijušo ēku pamatiem būvniecība nav iespējama. Tomēr, kā apgalvo M.Laksbergs, ciema statusu šai teritorijai, kas ir vismazāk apdzīvotā un klusākā Ventspils novada dižjūras piekrastē, nav domāts atņemt, jo "tad gan viss būtu beidzies".

Cilvēkiem jādzīvo vienuviet un jābūt infrastruktūrai

Varētu domāt, ka Latgales pusē, kur jūras vilinājuma nav, nomaļākos ciemos patiešām viss jau ir beidzies. Savulaik Daugavpils rajona teritoriālajā plānojumā kopumā bijuši iekļauti vairāk nekā 640 ciemu. Tagad tiek lemts, ka daudziem no tiem ciema statuss ir likvidējams. Daugavpils novada Tabores pagastā šādu ciemu ir 12, Demenes pagastā - vienpadsmit. Arī citos pagastos no viena līdz trim ciemiem iedzīvotāju gandrīz vairs nav. Taču te rodas jautājums – vai visi ciemi patiešām pēc savas būtības ir bijuši ciemi un vai tie tiešām ir izmiruši?

Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Jānis Piešiņš par to domā šādi: "Liela daļa šo ciemu īstenībā ir atsevišķas mājas, kuru iedzīvotāji dažkārt saglabājuši zināmu kopību – kopīgus uzvārdus, mājas vārdu, adresi –, bet tiem nav ne robežas, nekā. Juridiskā nozīmē tās ir tipiskas viensētas.

Valsts zemes dienests adreses vienkārši reģistrēja, bet nepārbaudīja to atbilstību esošajiem noteikumiem. Ir ne mazums sareģistrētu ciemu, kuri patiesībā nemaz nav ciemi, jo tajos, piemēram, ir tikai trīs mājas. Tad rodas jautājums – kādēļ pagasts trīs mājas nosaucis par ciemu? Izrādās, tam ir savs iemesls. Ja pagastā bija ciems, tad pašvaldībā kādās atbalsta programmās varēja dabūt finansējumu. Tad arī šo ciemus ieviesa reģistrā.

"Novados iedzīvotāju skaits samazinājies vidēji par 1,8 procentiem."

Vai tolaik no tā izrietošās sekas izvērtēja vai ne – tas bija otršķirīgs jautājums. Pēc tam atkal tika pieņemts lēmums, ka tas vairs nav ciems. Jo ciema statusa piešķiršana ir pašvaldības kompetencē. Bet kas tas par ciemu, kurā ir trīs mājas, turklāt 500 metru attālumā viena no otras?

Savukārt tālākās sekas ir šādas: ja pastāv ciems, tad ir jāveido ielas; ja ir ielas, tad jāliek numuri. Tādēļ iepriekš tie trači izcēlās."

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 11.pantā "Ciemi" par šīm teritorijām ir teikts:

"(1) Ciema statusu piešķir un atceļ novada dome, pamatojoties uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, kurā ir noteikta ciema robeža un pamatota ciema izveides nepieciešamība. Lēmumu par ciema statusa piešķiršanu vai atcelšanu novada pašvaldība piecu darbdienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam.

(2) Ciema statusu var piešķirt tādai novada teritorijas daļai, kurā ir vai tiek plānota koncentrēta apbūve, pastāvīgi dzīvo cilvēki un ir izveidota attiecīga infrastruktūra."

Mājas ir, adrešu - nav

Daugavpils novada pašvaldības izpilddirektora pirmā vietniece Ināra Natarova atzīst, ka iedzīvotāju skaits pašvaldības teritorijā patiešām samazinās. Desmit gados kopš 2000.gada šeit saglabājušies 91,7% no iedzīvotāju skaita, un tikai Lauceses pagastā to kļuvis pat mazliet vairāk. Bet ir arī pagasti, kur no bijušā iedzīvotāju skaita vairs ir tikai 79 procenti. Tomēr, salīdzinot ar iepriekš minētajiem skaitļiem Latvijas mērogā, Daugavpils novads kopumā nebūt nav rekordists lauku apvidu tukšošanās procesā.

Saistībā ar ciemu statusa likvidēšanu I.Natarova norāda: ažiotāža presē par ciemiem, kuri izmirst, bija nekorekta. "Arī vairākas pagastu pārvaldes mums atrakstīja – neviens te netaisās mirt! Īstenībā situācija bija tāda: mēs saņēmām Valsts zemes dienesta vēstuli, kurā bija saraksts ar ciemiem, kuros nav reģistrēta neviena iela vai ēka. Tagad nerunājam par zemes īpašumiem, bet gan par adresēm.

Un tad vajadzēja izpētīt, vai minētajos ciemos šīs adreses tiešām nav reģistrētas, bet varbūt tās reģistrētas kļūdaini. Šos datus pārbaudījām, un faktiski no visiem 44 ciemiem, kuri bija iekļauti VZD sarakstā, atradās pāris tādu, kur māju nav. Ir jāsaprot, ka šiem ciemiem ir vēsture. Tie bija nevis ciemi, kā mēs to saprotam savos priekšstatos; senāk bija mazciemi, skrajciemi un vēl citi ciemi, bet tagad likumā ir noteikts, ka ciems ir blīvi apdzīvota teritorija. Un patiešām ne visi ciemi, kuriem reiz piešķirts šāds statuss, atbilst likumā minētajiem kritērijiem."

Par vienu – Degļu ciemu Višķu pagastā, kur patiešām māju nav, saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 11.panta pirmo un otro daļu un Ministru kabineta 03.11.2009. noteikumu Nr.1269 "Adresācijas sistēmas noteikumi" 30.punktu pieņemts lēmums par ciema statusa likvidēšanu.

"Ir pareizi, ka šis jautājums tiek pārskatīts. Pašlaik izstrādājam novada teritorijas jauno plānojumu, un skaidrs, ka visiem ciemiem šāds statuss nav vajadzīgs. Pagaidām ir spēkā iepriekšējie pagastu teritoriju plānojumi, un ir jautājums – vai visiem ciemiem, kas šajos plānojumos ir šādi definēti, tiešām tādi ir? Likumā noteikts, ka ciemam ir jābūt robežām - lai varētu noteikt, kura māja ir ciema robežās, bet kura - jau ārpusē un ir viensēta. Ja plānojumā šo robežu nav, kā mēs to varam pateikt? Piemēram, Naujenes pagastā visi ciemi ir ar robežām, tur viensētu faktiski nav," teic I.Natarova.  

"Rodas jautājums – vai visi ciemi patiešām pēc būtības ir bijuši ciemi un vai tie tiešām ir izmiruši?"

Savukārt Tabores pagastā ir 11 ciemi, kur nav reģistrētas ielas un ēkas. Pirms laika adreses tika izmainītas, tajās vairs neminot vārdu "ciems", bet tikai mājas nosaukumu, pagastu un novadu. Un, skatoties pēc Adrešu reģistra, mājas piederība ciemam patiešām nav redzama. Saistībā ar ciemiem runa ir tikai par adresēm un deklarēto dzīvesvietu, un situācijas ir tādas, ka zemesgrāmatā saimniecības ir reģistrētas vēl pirms Adrešu reģistra izveides.

"Tur ir zeme un mājas, kas kaut kam pieder, bet deklarētās dzīvesvietas un adreses nav," stāsta I.Natarova. Nelielos ciemos var būt pat vairākas mājas, kurās nav deklarēta neviena dzīvesvieta. Kāda no mājām varbūt ir pamesta, bet pārējās cilvēki uzturas tikai vasarās.

"Tā, domāju, ir kopēja Latvijas lauku tendence. Ja neparādās ciems, Adrešu reģistrs ziņo: jums ir tik un tik daudz ciemu un neviens nav deklarēts! Bet tur ir gan mājas, gan iedzīvotāji, tikai ciems nav ierakstīts adresē... Tā arī ir. Bet novadā nav tādu ciemu ar vairākām pamestām un sagruvušām mājām.

Ja ir ciems ar vienu māju, tad var būt, ka tā laikazoba bojājumu dēļ tiešām aizgājusi postā un nu skaitās, ka nav vesela ciema. Bet notiek arī otrādi - ja ciemi atrodas tuvāk pilsētai, ļaudis mēdz pārcelties uz pastāvīgu dzīvi tur. Jo cilvēks taču meklē, kur viņam ir labāk un vieglāk dzīvot, pilsētā ir dārgi komunālie pakalpojumi un ar malku, ja to var sagādāt, māju kurināt tomēr iznāk lētāk."

Latvijā likvidēti vairāk nekā 1000 ciemu

Sarmīte Barvika, Valsts zemes dienesta projektu vadītāja, LV portālam saistībā ar adrešu un ciemu jautājumu sniedza šādu skaidrojumu: "Atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 11.pantam ciema statusu piešķir un atceļ novada dome, pamatojoties uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, kurā ir noteikta ciema robeža un pamatota ciema izveides nepieciešamība. Ciema statusu piešķir tādai novada teritorijas daļai, kurā ir vai tiek plānota koncentrēta apbūve, pastāvīgi dzīvo cilvēki un ir izveidota attiecīga infrastruktūra.

Valsts zemes dienests datu kvalitātes procedūru ietvaros atklāja ciemus, kuros pašvaldība nav reģistrējusi nevienu ēkas adresi, līdz ar to pašvaldībām tika lūgts šos ciemus vai nu likvidēt, vai arī apstiprināt šo ciemu teritorijās esošajām ēkām adreses.

Šīs datu atlases mērķis bija Valsts zemes dienestam sadarbībā ar pašvaldībām uzlabot adrešu datu kvalitāti Latvijas ciemos.

Daļu no sarakstos nosūtītajiem ciemiem, kuros nebija reģistrētas ēkas, pašvaldības ir likvidējušas. Daļā ciemu apstiprinātas ēku adreses.

Šādi ciemi pārsvarā atrodas Latgalē. Šajos ciemos neviena ēka nekad nav bijusi reģistrēta, jo šādu informāciju Valsts zemes dienests no pašvaldībām nav saņēmis. Šos ciemus saukt par "mirušiem" nebūtu korekti – iespējams, tie dabā nekad nav eksistējuši un ir pastāvējuši tikai formāli, tāpēc pašvaldībām tiek lūgts izskatīt un izvērtēt ciemu sarakstu un lemt par šo ciemu likvidēšanu vai arī apstiprināt šo ciemu teritorijās esošajām ēkām adreses."

S.Barvika arī norāda: saceltā brēka, ka Latvijas lauki izmirst, bija pārspīlēta. "Kā piemēru varam minēt masu medijos izskanējušo informāciju, ka likvidēts pirmais "mirušais" ciems. Kopš 2003.gada Latvijas teritorijā likvidēti 1273 ciemi… Lielākoties likvidē ciemus, kuri neatbilst normatīvo aktu prasībām."

Tomēr I.Natarova uzsver: par reģionu attīstības politiku ir ļoti jādomā. "Lai cilvēki nepamestu pierobežas teritorijas, tā jau ir valsts politika. Iedomājieties, cik daudz resursus mēs tērējam, lai tiktu līdz Rīgai! Cik daudz naudas un laika vajag, lai aizbrauktu un atbrauktu! Arī mūsu uzņēmējiem savu biznesu attāluma dēļ nav vienkārši vadīt. Un ceļi mums nav tie labākie, tātad patērētais laiks ir vēl lielāks. Ja no nomales arī tepat, Latgalē, cilvēkam jābrauc uz centru, arī tad ceļa kvalitāte ir svarīga.

Vēl 2005.gadā šeit reljefa dēļ internets nebija pieejams, un tolaik ar īpašu projektu panācām, lai internets būtu vismaz pagastu pārvaldēs, skolās. Un tā bija tikai pirms sešiem gadiem... Jo vairāk attīstīsies komunikāciju tehnoloģijas, jo vairāk informācijas iedzīvotāji varēs saņemt un nosūtīt caur šiem tīkliem, jo vieglāk viņiem būs šeit dzīvot.

Valstij vajadzētu domāt, kā atvieglot birokrātiskās prasības, lai cilvēkiem nebūtu lieki pa iestādēm jābraukā," tā domā I.Natarova.

Ja būtu labvēlīgāka vide uzņēmējdarbībai, būtu darbavietas un algas, cilvēki vairs prom nebrauktu. Varbūt pat atgrieztos dzimtajās vietās. Taču tas patlaban šķiet kā sapnis. Realitāte ir tāda, ka mazapdzīvotības laukumi Latvijas kartē gadu no gada kļūst arvien plašāki.
Labs saturs
17
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU