SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Vineta Vilcāne
LV portāls
10. novembrī, 2014
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Mājoklis
1
3
1
3

Mainīta dzīvesvietas adrese. Ko darīt?

Rīgā adreses ir nomainītas vairāk nekā 1200 ēkām un paredzēts mainīt ap 10000 adresēm. Maiņu plānots īstenot apmēram divu gadu laikā.

FOTO: Andrejs Baburovs/ LETA

Daudzos rīdziniekos satraukumu un nesaprašanu, kā rīkoties tālāk, radījusi ielu nosaukumu un numurzīmju nomaiņa. Šī ir vērienīgākā adrešu maiņa Latvijā pēdējos gadu desmitos, kas daļai iedzīvotāju uz kādu brīdi sagādās nelielas neērtības, bet ilgtermiņā radīs pieejamāku pilsētvidi, jo orientēties Rīgā kļūs daudz vienkāršāk.
LV portāla skaidrojumā lasiet, ar kādām neērtībām jārēķinās, ja tiek mainīta adrese, un kam jāziņo par tās maiņu.
īsumā
  • Lēmumu par adreses maiņu, piešķiršanu vai likvidēšanu pieņem pašvaldība.
  • Adrese – hierarhiski sakārtotu nosaukumu un numuru kopa.
  • Pilsētā vai ciemā adresi veido iela (arī bulvāris, prospekts, aleja, gatve, gāte) vai laukums un mājas numurs, dzīvokļa numurs.
  • Lauku teritorijās viensētām adresi veido mājas nosaukums.
  • Līdz ar adreses maiņu normatīvie akti neparedz obligātu īpašumtiesību un citu dokumentu nomaiņu.

Kas ir adrese?

Normatīvo aktu izpratnē adrese ir hierarhiski sakārtotu nosaukumu un numuru – adreses elementu – kopa, kas nodrošina adresācijas objekta atrašanās vietas noteikšanu valstī un ko reģistrē adrešu reģistrā. Adresācijas sistēmas pamatprincipus un adrešu piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabineta Adresācijas sistēmas noteikumi.

Pilsētā vai ciemā adresi veido iela (arī bulvāris, prospekts, aleja, gatve, gāte) vai laukums un mājas numurs, attiecīgi arī dzīvokļa numurs, savukārt lauku teritorijās viensētām – mājas nosaukums. Jāatceras, ka nekustamā īpašuma nosaukums nav tas pats, kas mājas nosaukums. Piemēram, nekustamajā īpašumā "Līdumnieki" atrodas mājas "Ausmas", vienā nekustamajā īpašumā var būt vairākas mājas – divas, trīs, četras utt., un katrai no tām būs savs nosaukums.

Adreses piešķiršanu, maiņu vai likvidēšanu veic pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcijaa saskaņā ar teritorijas plānojumu, detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu. Līdz ar to adreses maiņai par iemeslu nevar būt tikai iedzīvotāju nepatika pret ielas vai mājas nosaukumu. Nav izslēgts, ka arī pēc iedzīvotāju lūguma pašvaldība mainītu mājas nosaukumu, bet šādā gadījumā prasībai jābūt pamatotai, piemēram, māju nosaukums diskreditē tajā dzīvojošos.

Adresācijas sistēmas noteikumi paredz, ka administratīvajā teritorijā adrese nedrīkst atkārtoties. Piemēram, Rīgā nevar būt divas Brīvības ielas un Daugavpils novada Demenes pagastā nevar būt divas mājas ar nosaukumu "Ūsiņi". Tāpat katram adresācijas objektam piešķir vienu adresi. Ielu un māju nosaukumiem jāatbilst Valsts valodas likumā noteiktajām prasībām. Viena adreses elementa garums nedrīkst pārsniegt 400 rakstu zīmes, un adresācijas objektu numuros izmanto naturālus skaitļus, kas pierakstīti ar arābu cipariem. Viensētas, ēkas un apbūvei paredzētās zemes vienības nosaukumā nedrīkst izmantot vārdu savienojumu, kas satur fiziskas personas vārdu un uzvārdu, privāto tiesību juridiskas personas, šādu personu apvienības un publisko tiesību juridiskas personas nosaukumu.

Rīgā vērienīga adrešu maiņa

Rīgas pilsētas būvvalde lēmusi par daudzu ēku adrešu maiņu, jo esošā adresācija daudzviet neatbilst adresācijas pamatprincipiem. Jaunā kārtība ļaus vienkāršāk un ērtāk gan rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem orientēties pilsētvidē. Pēc adrešu sakārtošanas operatīvie dienesti varēs ātrāk atrast negadījumu vietas.

Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Zane Rezgale norāda, ka šobrīd adreses ir nomainītas vairāk nekā 1200 ēkām un paredzēts mainīt ap 10000 adresēm. Adrešu maiņu plānots īstenot apmēram divu gadu laikā.

Rīdziniekiem pašiem jāseko līdzi aktualitātēm, lai zinātu, ir vai nav mainīta adrese. Rīgas pilsētas būvvalde iedzīvotājus par adreses maiņu informē divreiz – publiskajā apspriešanā un pēc adreses maiņas. Informācija tiek izvietota kāpņu telpās vai pie daudzdzīvokļu dzīvojamo māju durvīm, apkārtnes poliklīnikās, veikalos, bibliotēkās u.c. vietās.

Aktuālāko informāciju par adrešu maiņu, tajā skaitā mainītās adreses, Rīgā var uzzināt pilsētas būvvaldes mājaslapā.

Kam jāziņo par adreses maiņu?

Valsts adrešu reģistru, kurā ir iekļautas visas Latvijas adreses, uztur Valsts zemes dienests (VZD). Par adreses maiņu, likvidāciju vai jaunas piešķiršanu pašvaldība vai tās pilnvarota iestāde informē Valsts zemes dienestu. Attiecīgi VZD izdara izmaiņas savos reģistros, un iestādes, kuras izmanto šos reģistrus, saņem atjaunotos datus. Adrešu reģistru izmanto, piemēram, pašvaldības, Lauku atbalsta dienests, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts ieņēmumu dienests u.c.

Īpašniekiem, kura īpašumā esošajam adresācijas objektam mainīta adrese, valsts iestādes par to nav jāinformē, izņemot Uzņēmumu reģistru. Juridiskajām personām ir jāinformē Uzņēmumu reģistrs par adreses maiņu. Tās maiņa būs bez maksas, ja pašvaldība par adreses maiņu ir pieņēmusi lēmumu.

Iedzīvotājiem pašiem par adreses maiņu jāinformē iestādes, ar kurām ir nodibinātas tiesiskās attiecības un kuras adreses maiņas fakts var interesēt, piemēram, "Lattelecom", "Latvenergo", bankas un citus uzņēmumus. Par adreses maiņu jāpaziņo arī personām, ar kurām notiek personiskā un lietišķā sarakste, citādi vēstule var nesasniegt savu adresātu.

"Dokumenti, kas izdoti līdz adreses maiņai un kuros fiksēta iepriekšējā adrese, joprojām ir spēkā."

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde saņems informāciju par mainītajām adresēm, tāpēc iedzīvotājiem lielākajā daļā gadījumu nebūs nepieciešams atkārtoti deklarēt dzīvesvietu. Gadījumi kad nepieciešams pašam deklarēt dzīvesvietu pēc adrešu maiņas, izklāstīti Rīgas pilsētas būvvaldes mājaslapā: "Ja divām vai vairākām individuālajām dzīvojamām mājām ir bijusi viena adrese, bet katrai no šīm ēkām adresācijas maiņas dēļ ir piešķirta sava adrese, iedzīvotājiem pašiem nepieciešams deklarēt dzīvesvietu no jauna visās ēkās, kurām adrese ir mainīta. Savukārt, ja dzīvesvieta deklarēta telpu grupā (dzīvoklī) un ēkai adrese ir tikusi mainīta, dzīvesvietas deklarēšana no jauna nav jāveic. Iedzīvotājiem dzīvesvietas deklarēšana jāveic pašiem atbilstoši jaunajai adresei arī tad, ja deklarētā dzīvesvieta ir bijusi viendzīvokļa mājā, kurai dzīvokļa adreses numurs ir ticis likvidēts."

Gadījumos kad tiek mainīta adrese, normatīvie akti neparedz obligātu īpašumtiesību un citu dokumentu nomaiņu. Atbilstoši Adresācijas sistēmas noteikumiem, ja adresācijas objekta nosaukums oficiāli pārdēvēts vai numurs oficiāli mainīts, kā arī ja precizēta pieraksta forma atbilstoši šo noteikumu prasībām, iepriekšējais nosaukums vai numurs juridiski ir identisks jaunajam vai precizētajam nosaukumam vai numuram. Pēc pārdēvēšanas vai pieraksta formas precizēšanas lieto jauno nosaukumu vai numuru. Dokumenti, kas izdoti līdz adreses maiņai un kuros fiksēta iepriekšējā adrese, joprojām ir spēkā. Ja dokumentu īpašnieks vēlas, viņš var veikt to maiņu, bet tas nav obligāti. Turklāt zemesgrāmatu apliecībās kā īpašuma unikālais identifikators ir norādīts kadastra numurs, kurš nemainās.

Vēstule var arī nesasniegt adresātu

Pēc pašvaldības pieņemtā lēmuma par adrešu maiņu ēku īpašniekiem nepieciešams uzstādīt ēku un telpu grupu numuru zīmes. Prasības un kārtību katra pašvaldība nosaka saistošajos noteikumos.

Z.Rezgale atgādina: "Ielas nosaukumu plāksnīte ir jāizvieto trīs mēnešu laikā, kā to nosaka saistošie noteikumi. Lūgums būtu nomainīt to pēc iespējas ātrāk, ņemot vērā, ka operatīvajiem dienestiem šī informācija ir nepieciešama, lai atrastu nepieciešamo adresātu pēc iespējas īsākā laika posmā."

Par zīmju nenomainīšu īpašniekam izteiks brīdinājumu vai uzliks naudas sodu. Ielas nosaukuma zīmes izvietošana pie ēkas vai žoga Rīgā īpašniekam jāveic par saviem līdzekļiem, ievērojot Rīgas domes saistošos noteikumus.

"Nekustamā īpašuma nosaukums nav tas pats, kas mājas nosaukums."

Adrešu maiņa var radīt neērtības, un var izrādīties, ka privātā korespondence nesasniedz savu adresātu. VAS "Latvijas Pasts" sabiedrisko attiecību speciāliste Agija Tērauda skaidro: "Attiecībā uz klientu privāto korespondenci iedzīvotājiem, protams, par jauno adresi ir jāinformē savi ģimenes locekļi, radi, draugi, paziņas un jebkura cita persona, kas nosūta privāta rakstura sūtījumus uz konkrēto adresi. Privātas korespondences sūtījumu gadījumā "Latvijas Pastam" nav pienākuma izvērtēt, ko adresāts ir domājis, norādot adresi uz aploksnes – vai sūtītājs ir informēts par adresācijas maiņu un uz sūtījuma ir norādījis attiecīgās mājas jauno numuru vai arī, gluži pretēji, nav informēts un pēc inerces sūta vēstuli uz iepriekš eksistējušo adresi. "Latvijas Pasts" jebkurā gadījumā sūtījumu piegādās uz to adresi, kas norādīta uz sūtījuma, jo par norādītās adreses pareizību atbild izsūtītājs."

Tomēr ikviens var būt drošs, ka pasūtītā avīze vai žurnāls nonāks īstajā pastkastītē. "Latvijas Pasts" pārkārto drukāto preses izdevumu abonentu adrešu datubāzi, un abonenti izvēlētās avīzes vai žurnālus saņems dzīvesvietas jaunajā adresē.

Par aktuālajām adresēm ikviens var pārliecināties, izmantojot bezmaksas datu meklēšanas un pārlūkošanas iespēju VZD datu publicēšanas portālā kadastrs.lv vai mobilajā aplikācijā Kadastrs.lv. Deklarētās dzīvesvietas adresi ikviens var pārbaudīt elektroniski e-pakalpojumā "Mani dati iedzīvotāju reģistrā" www.latvija.lv.

Lēmumi par adreses maiņu tiek publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kur bez maksas ir pieejami visiem, līdz ar to nav nepieciešama izziņa par adreses maiņu. Ja persona vēlas, tā var vērsties savā pašvaldībā un pieprasīt izziņu par adreses maiņu.
Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU