Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Jānis Karro: „Ja ciemā nav ēku, nav infrastruktūras, kā arī nav iesniegtu apbūves attīstības priekšlikumu, pašvaldībai vajadzētu lemt par ciema statusa atcelšanu šādai apdzīvotai vietai, jo vienīgi pašvaldības atbild par savā administratīvajā teritorijā esošās apdzīvotās vietas statusa noteikšanu, kā arī adrešu piešķiršanu.”
FOTO: no J. Karro personīgā arhīva
Valsts zemes dienests (VZD), kas veic adresācijas objektu, kā arī ciemu uzskaiti, jau 2011.gadā konstatēja, ka Valsts adrešu reģistrā ir reģistrēti vairāk nekā 500 ciemi, kurus pašvaldības ir apstiprinājušas, bet pašvaldību piešķirtajās adresēs šo ciemu nosaukumi nav lietoti.
Tā kā sakārtota adresācija ļauj ērti atrast konkrētu objektu, kas ir sevišķi svarīgi glābšanas dienestiem, kā arī dažādu pakalpojumu sniedzējiem, jau 2011.gadā VZD informēja pašvaldības, vēršot uzmanību uz konstatētajām neatbilstībām, tādējādi mudinot sakārtot adreses savā pašvaldībā.
Divu gadu laikā daudzas pašvaldības ir veikušas datu kārtošanu, tāpēc ciemu skaits bez ēku adresēm šajā laika posmā ir būtiski samazinājies, tomēr atsevišķās pašvaldībās datu kārtošana vēl nav notikusi.
VZD atkārtoti uzrunā pašvaldības par konstatētajām neatbilstībām reģistra datos un atgādina, ka atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 11.pantam ciema statusu piešķir un atceļ novada dome, pamatojoties uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, kurā ir noteikta ciema robeža un pamatota ciema izveides nepieciešamība. Ciema statusu piešķir tādai novada teritorijas daļai, kurā ir vai tiek plānota koncentrēta apbūve, pastāvīgi dzīvo cilvēki un ir izveidota attiecīga infrastruktūra. Savukārt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 17.panta otrā daļa nosaka, ka administratīvajā teritorijā, tās teritoriālā dalījuma vienībā un apdzīvotā vietā ietilpstošās ielas, laukumus, ēkas, viensētas, apbūvei paredzētas zemes vienības un telpu grupas Valsts adrešu reģistrā reģistrē VZD, pamatojoties uz pašvaldības lēmumu. Tas nozīmē, ka Valsts adrešu reģistrā tiek reģistrēta tikai tā informācija, kas ir saņemta no pašvaldībām.
Saskaņā ar VZD datiem lielākā daļa ciemu ir reģistrēti 1999.gadā. Ir pagājuši jau 14 gadi, situācija ir būtiski mainījusies, tāpēc pašvaldībām būtu nepieciešams izvērtēt savā teritorijā esošo apdzīvoto vietu atbilstību ciema statusam. Ja ciemā nav ēku, nav infrastruktūras, kā arī nav iesniegtu apbūves attīstības priekšlikumu, pašvaldībai jālemj par ciema statusa atcelšanu šādai apdzīvotai vietai, jo vienīgi pašvaldības atbild par savā administratīvajā teritorijā esošās apdzīvotās vietas statusa noteikšanu, kā arī adrešu piešķiršanu.
Valsts adrešu reģistrā reģistrētajos tā sauktajos mirušajos ciemos neviena ēkas adrese nekad nav bijusi reģistrēta, jo šādu informāciju VZD no pašvaldībām nekad nav saņēmis. Tomēr VZD uzskata, ka šos ciemus saukt par "mirušiem" nebūtu korekti, jo, iespējams, tie pastāv tikai formāli un reāli dabā neeksistē.
Pašvaldībām nav vienotas izpratnes par likumā minēto ciema jēdzienu, tāpēc ciema statuss bieži ir bijis piešķirts teritorijām, kas neatbilst ciema prasībām.
Ciema statusa apstiprināšanā sava nozīme ir kultūrvēsturiskajām tradīcijām – ja Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē pārsvarā ciema statuss tiek noteikts apdzīvotām vietām ar piecdesmit un vairāk patstāvīgajiem iedzīvotājiem, tad Latgalē ciema kategorijā ieskaitītas gandrīz visas sādžas, kas sastāv no divām un vairāk viensētām.
Tātad – ja ciemos nav ēku, pašvaldībām ir jāpieņem lēmums par ciema statusa atcelšanu šīm apdzīvotām vietām. Savukārt, ja ēkas ir, tad pašvaldībai jāapstiprina to adreses, un lēmums par adrešu piešķiršanu jāiesniedz VZD adrešu reģistrācijai Valsts adrešu reģistrā.
Lai sabiedrību nodrošinātu ar korektiem adrešu datiem, patlaban VZD Valsts adrešu reģistrā attēlo ciemu robežas, tādējādi tiek konstatētas neatbilstības adrešu datos, par ko VZD arī informē pašvaldības. Papildus šiem pasākumiem turpinās darbs pie adrešu datu kvalitātes uzlabošanas, sagatavojot pašvaldībām sarakstus ar ēkām un telpu grupām, kurām nav piešķirtas adreses, kā arī par adresēm, kuras neatbilst normatīvo aktu prasībām un ir jāprecizē.
