FOTO: Evija Trifanova, LETA.
1. maijā stājas spēkā Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums. Tas nosaka privatizācijas pabeigšanai nepieciešamo darbību termiņus un nosacījumus.
Līdz ar Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likumu 1. maijā stājas spēkā arī trīs pavadošie likumu grozījumi:
Savukārt saistīto likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” 4. februārī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma nevirzīt tālākai izskatīšanai uz Saeimas sēdi kopā ar pārējiem privatizācijas pabeigšanas likumprojektu paketē esošajiem likumprojektiem.
Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums paredz, ka privatizācijas process jāpabeidz triju gadu laikā.
Likums nosaka:
Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likuma 5. pants noteic, ka lēmumu par likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” pārejas noteikumu 30.1 punktā minēto valsts īpašumā esošo objektu nodošanu privatizācijai pieņem ne vēlāk kā līdz 2026. gada 30. aprīlim, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus, t. i., ja ir uzsākta tiesvedība.
Turpretī 6. pants paredz, ka lēmumu par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 8.1 pantā minētā institūcija pieņem līdz 2027. gada 31. augustam, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu, t. i., ja ir uzsākta tiesvedība.
Likuma 7. pants nosaka rīcību ar valsts un pašvaldību dzīvojamām mājām vai dzīvokļiem, par kuru lietošanu nav noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums. Ja dzīvoklis nav privatizēts un tajā nedzīvo īrnieki, to pēc likuma stāšanās spēkā atsavinās saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu.
Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likuma 8. pants paredz turpmāko rīcību ar dzīvokļiem, mākslinieku darbnīcām un neapdzīvojamām telpām, kas nodotas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.
Ja dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašnieks noslēdzis ar privatizācijas komisiju likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 73.9 panta astotajā daļā minēto pirkuma līgumu, ieguvēja īpašumtiesības uz dzīvokļa īpašumu nostiprina, pamatojoties uz noslēgto pirkuma līgumu.
Ja pirkuma līgums nav noslēgts, ar 2025. gada 1. septembri dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu, kas nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, ieraksta zemesgrāmatā kā privatizētu dzīvokļa īpašumu uz ieguvēja vārda, pamatojoties uz Valsts zemes dienesta izsniegto apliecību par īpašumtiesībām un privatizācijas komisijas izsniegto izziņu par dzīvoklim, mākslinieka darbnīcai vai neapdzīvojamai telpai piekrītošu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu, kā arī palīgēku un zemesgabala domājamo daļu, ja tā ietilpst privatizācijas objekta sastāvā.
Likums noteic, ka privatizācijas komisija līdz 2025. gada 31. augustam nosūtīs personām, kuras dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvušas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, bet par attiecīgo privatizēto objektu nav noslēgušas pirkuma līgumu, paziņojumu par pienākumu nostiprināt īpašumtiesības zemesgrāmatā.
Ja persona to neizdarīs, pēc 2025. gada 31. augusta jebkādi personas darījumi ar dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu, kas nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, nebūs spēkā.
Likuma 9. pants nosaka kārtību, kādā tiek privatizēti valsts vai pašvaldības īpašumā esošie zemesgabali, uz kuriem atrodas privatizētās valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas, pēc privatizācijas ierobežojumu atcelšanas.
Valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija vai pašvaldības lēmējinstitūcija, vai tās noteikta iestāde pieņems lēmumu par zemes nodošanu īpašumā bez atlīdzības privatizētajā dzīvojamā mājā esošo privatizācijas objektu ieguvējiem.
Izdevumi par zemesgabala noteikšanu, iemērīšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā būs jāsedz privatizētā objekta ieguvējam atbilstoši privatizētā objekta kopīpašuma domājamai daļai.
Likumprojekta 10. pants paredz kārtību, kā ieguvēja īpašumtiesības tiek nostiprinātas zemesgrāmatā, ja par valsts vai pašvaldības dzīvokļa īpašuma vai viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas privatizāciju ar privatizācijas komisiju ir noslēgts pirkuma līgums vai vienošanās par dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas nodošanu īpašumā bez atlīdzības.
Ja dzīvokļa īpašums iegūts īpašumā vispārējā privatizācijas kārtībā, proti, ar valsti vai pašvaldību ir noslēgti pirkuma līgumi, bet īpašnieks nav reģistrējis īpašumtiesības zemesgrāmatā, tas būs jāizdara sešu mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās brīža.
Ja tas netiks izdarīts, privatizēto objektu ierakstīs un īpašumtiesības nostiprinās zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda pēc privatizāciju veicošās institūcijas nostiprinājuma lūguma.
Savukārt privatizētā objekta īpašniekam triju mēnešu laikā būs jāsedz ar dzīvokļa īpašuma reģistrēšanu un īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā saistītās izmaksas. Lēmuma izpilde notiks Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Likuma 11. pants nosaka privatizēto dzīvojamo māju turpmākos pārvaldīšanas nosacījumus.
Likumā paredzēts, ka dzīvokļu īpašniekiem Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā līdz 2025. gada 31. decembrim jāsasauc dzīvokļu īpašnieku kopsapulce vai jārīko dzīvokļu īpašnieku aptauja, kurā jāierosina dzīvokļu īpašnieku kopībai izlemt, vai dzīvojamo māju turpmāk pārvaldīs pati dzīvokļu īpašnieku kopība.
Ja dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums netiek pieņemts, pārvaldīšanas uzdevums uzskatāms par uzdotu un pārvaldīšanas līgums – par noslēgtu ar personu, kura uzdevumu pārvaldīt dzīvojamo māju iepriekš saņēmusi no valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības. Paredzētais pārvaldīšanas līguma darbības termiņš nevar būt ilgāks par pieciem gadiem no līguma spēkā stāšanās brīža.
Likuma 12. pants noteic pašvaldības tiesības iesaistīties bijušo kooperatīvo un paju sabiedrību dzīvojamo māju īpašumtiesību sakārtošanā.
Ja dzīvojamā mājā esošie dzīvokļi ir privatizēti saskaņā ar likumu “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju” vai likumu “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju”, pašvaldībai ir tiesības savā administratīvajā teritorijā ierosināt un veikt dzīvojamo māju uzmērīšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā, un sadalīšanu dzīvokļu īpašumos, nosakot to sastāvu un lūdzot Valsts zemes dienestu reģistrēt dzīvokļu īpašumus Kadastra informācijas sistēmā.
Pienākums segt izdevumus par minēto darbību veikšanu ir attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem.
Lēmumu pašvaldības dome pieņem līdz 2026. gada 31. decembrim. Tas izpildāms līdz 2028. gada 30. aprīlim.
Plašāk par tēmu >>
