FOTO: Ieva Lūka, LETA.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā uz trešo lasījumu izskata likumprojektu “Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums”. Tā mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas procesa pabeigšanu, nosakot attiecīgajām darbībām konkrētus termiņus un noteikumus. Privatizācijas procesu iecerēts pabeigt triju gadu laikā pēc nepieciešamo likumprojektu pieņemšanas. Minētajā laikposmā varētu noslēgties arī privatizācijas sertifikātu izmantošanas termiņš.
|
UZZIŅAI Saeimā iesniegtā likumprojektu pakete valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanai:
|
Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums varētu stāties spēkā 2025. gada 1. aprīlī, pieļauj Ekonomikas ministrijas Juridiskā departamenta direktors Kaspars Lore.
Privatizācijas procesu iecerēts pabeigt triju gadu laikā pēc nepieciešamo likumprojektu pieņemšanas, kam jāstājas spēkā vienlaikus, kopā veidojot privatizācijas pabeigšanai nepieciešamo tiesisko vidi.
Ekonomikas ministrija piedāvās privatizāciju pabeigt līdz 2027. gada 31. decembrim. Minētajā laikposmā varētu noslēgties arī sertifikātu izmantošanas termiņš.
Īpašumtiesību reforma Latvijā tika uzsākta 1991. gada otrajā pusē. Viens no privatizācijas pamatvirzieniem bija valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācija.
Valsts dzīvojamo māju plānveida privatizācijas process faktiski ir noslēdzies, norādīts likumprojekta anotācijā.
Šobrīd aktīvā privatizācijas procesā ir vien daži dzīvokļu īpašumi, bet attiecībā uz divām valsts dzīvojamām mājām vēl jāpieņem lēmums par privatizācijas uzsākšanu.
Savukārt informācija no pašvaldībām liecina, ka privatizācija nav uzsākta dažiem simtiem pašvaldību dzīvojamo māju.
Šīs ēkas ir sliktā tehniskajā stāvoklī vai nav dzīvošanai derīgas, tāpēc nevienai privātpersonai nav vēlēšanās mājas vai tajās esošos dzīvokļus privatizēt.
Privatizācijai nenodotās mājas lielākoties atrodas mazpilsētās vai lauku teritorijās.
Būtiska problēma valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijā ir arī privatizēto dzīvokļu īpašumu īpašnieku bezrūpīgā attieksme pret pienākumiem privatizācijas procesā, lai tas tiktu pabeigts.
Piemēram, ilgstoši netiek parakstīti līgumi par privatizāciju vai vienošanās par zemes (domājamās daļas) nodošanu bez atlīdzības, iegūtās īpašumtiesības netiek nostiprinātas zemesgrāmatā, dzīvojamās ēkas netiek pārņemtas pārvaldīšanā.
Pašreiz normatīvie akti neparedz termiņa ierobežojumus dzīvojamo māju privatizācijas īstenošanai, īpašumtiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā un pirkuma līgumu noslēgšanai par tiem dzīvokļiem, kas valsts un pašvaldību dzīvokļu īrniekiem un viņu ģimenes locekļiem tika nodoti īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.
Valsts kontroles īstenotajā revīzijā “Par Ekonomikas ministrijas 2018. gada pārskata sagatavošanas pareizību” tika rosināts veikt pasākumus, lai atkārtoti izvērtētu privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas nolūkā turpmāk veicamās darbības, tādējādi minētos procesus noslēdzot saprātīgā termiņā.
Tā rezultātā Ekonomikas ministrija sagatavoja informatīvo ziņojumu “Par privatizācijas un zemes izpirkšanas procesu gaitu un priekšlikumiem to pabeigšanai saprātīgā termiņā”, kurā identificēti pasākumi, lai sekmētu privatizācijas procesa pabeigšanu.
Saistībā ar ziņojumā sniegtajiem priekšlikumiem Ekonomikas ministrijai tika uzdots sagatavot nepieciešamos likumprojektus, tai skaitā likumprojektu, lai noteiktu valsts un pašvaldību īpašumu dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas nosacījumus.
Likumprojekts “Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums” sastāv no 12 pantiem.
Tā 5. pants paredz noteikt neprivatizētas valsts vai pašvaldības dzīvojamās mājas, tās domājamās daļas un citu privatizācijas objektu nodošanu privatizācijai.
“Ar attiecīgo pantu vēlamies noteikt, ka jaunas mājas privatizācijai vairs netiks nodotas. Visi lēmumi būs jāpieņem līdz noteiktajam laikam,” stāsta K. Lore.
Ja likumprojekts stāsies spēkā šī gada 1. aprīlī, tad visi lēmumi būs jāpieņem sešus mēnešus pēc likuma spēkā stāšanās dienas – līdz 2025. gada 31. oktobrim.
Ja līdz likumprojekta spēkā stāšanās brīdim būs uzsākta tiesvedība, lēmums par objekta nodošanu privatizācijai būs jāpieņem ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tiesas nolēmuma stāšanās spēkā.
Pēc konkrētā termiņa privatizācijai nenodotās valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas, to domājamās daļas un citus šā panta pirmajā daļā minētos privatizācijas objektus varēs atsavināt tikai saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu.
Publisku personu mantas atsavināšanas pamatveids ir mantas pārdošana izsolē. Valsts vai pašvaldība īrniekam un viņa ģimenes locekļiem piedāvā izmantot arī pirmpirkuma tiesības. Pārdošana notiek tikai par naudu.
|
|
Likumprojekta 6. pants nosaka neprivatizētas valsts vai pašvaldības dzīvojamās mājas, tās domājamās daļas un citu privatizācijas objektu privatizācijas uzsākšanu.
“Ja pieņem lēmumu par dzīvojamās ēkas privatizāciju, tas nozīmē, ka māju privatizēs. Otrs procesa lēmums ir privatizācijas uzsākšana. Atšķirība ir tajā, ka, pieņemot lēmumu par nodošanu privatizācijai, tās institūcija veic darbības, lai dzīvojamās mājas sakārtotu, t. i., uzmērītu, ierakstītu zemesgrāmatā, sadalītu dzīvokļu īpašumos. Tātad veic priekšdarbus, lai dzīvokļus varētu privatizēt,” skaidro K. Lore.
“Kad māja ir “gatava privatizācijai”, sākas nākamais privatizācijas posms – pieņem lēmumu par tās uzsākšanu.”
Likumprojekts paredz noteikt, ka šāds lēmums būs jāpieņem gada laikā kopš brīža, kad pieņemts lēmums par mājas nodošanu privatizācijai.
Piemēram, ja lēmums par privatizāciju tiks pieņemts līdz 2025. gada 31. oktobrim, tad lēmums par privatizācijas uzsākšanu jāpieņem līdz 2026. gada 31. oktobrim.
Ja ir uzsākta tiesvedība, kas ietekmē lēmuma par attiecīgās dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu, lēmums par privatizācijas uzsākšanu jāpieņem četru mēnešu laikā pēc tiesas nolēmuma stāšanās spēkā.
Likumprojekta 7. pants nosaka rīcību ar valsts un pašvaldību dzīvojamām mājām vai dzīvokļiem, par kuru lietošanu nav noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums.
Ja dzīvoklis nav privatizēts un tajā nedzīvo īrnieki, to pēc likuma stāšanās spēkā atsavinās saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu.
Likumprojekta 8. pants paredz noteikt turpmāko rīcību ar dzīvokļiem, mākslinieku darbnīcām un neapdzīvojamām telpām, kas nodotas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai. “Šis pants attiecas uz īpašumiem, kas privatizēti paātrinātā kārtībā,” akcentē K. Lore.
Tā kā valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas procesa sākumposmā bija liels skaits dzīvojamo māju, kuru sagatavošana privatizācijai valsts un pašvaldības iestādēm prasīja ievērojamu laiku un resursus, tad reformas laikā tika rasta iespēja tajā esošo dzīvokļu īrniekiem un viņu ģimenes locekļiem iegūt dzīvokļus (dzīvojamo telpu) īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai (PPDz), veicot par to noteiktu samaksu privatizācijas sertifikātos.
Īrnieku īpašumtiesības uz attiecīgajiem dzīvokļiem tika reģistrētas Kadastra reģistrā, un šādu kārtību pielīdzināja reģistrācijai zemesgrāmatā.
Pēc dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanas PPDz īpašniekiem, lai noslēgtu privatizācijas procesu un nostiprinātu īpašumtiesības zemesgrāmatā, bija jānoslēdz pirkuma līgums ar privatizācijas komisiju. Tomēr daudzas personas pirkuma līgumu nav noslēgušas.
Konkrēto personu skaits valsts un pašvaldību dzīvojamās mājās sasniedz vairākus tūkstošus.
Minētās personas nevar nostiprināt savas īpašumtiesības zemesgrāmatā un valsts nevar pabeigt dzīvojamo māju privatizācijas procesu.
Jāpiebilst, ka Civillikuma 994. pants noteic: par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatās. Taču tiesību normās nav noteikts, kādā termiņā tas jāizdara.
“Likumprojekta 8. panta mērķis ir likvidēt pagaidu stāvokli un visus īpašniekus ierakstīt zemesgrāmatā – arī tos, kuri nav noslēguši pirkuma līgumu ar privatizācijas komisiju,” norāda K. Lore.
“Tā kā likumdevējs jau bija garantējis īpašumtiesību iegūšanu personai, kura to privatizēja paātrinātā kārtībā, un turpmākā rīcība bija saistīta ar to, lai precizētu īpašuma sastāvu un nostiprinātu personas īpašumtiesības zemesgrāmatā, tika piedāvāts atteikties no personas iesaistes lietās, kas ir formālas un kam nav tiesiskas nozīmes, lai nodrošinātu dzīvojamās mājas privatizācijas pabeigšanu.
Tādējādi personai nebūs jāslēdz pirkuma līgums un Kadastra reģistra datus, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma izveidi, sakārtos valsts vai pašvaldības institūcijas, kuras veic privatizāciju.
Vienīgā lieta, kas dzīvokļa īpašniekam būs jāizdara, – pamatojoties uz izziņu, ko personai nosūtīs privatizāciju veicošā institūcija, jāiesniedz nostiprinājuma lūgums attiecīgajā rajona (pilsētas) tiesā, lai īpašumtiesības uz dzīvokļa īpašumu reģistrētu zemesgrāmatā,” stāsta K. Lore.
Ja objektam līdz 2025. gada 31. decembrim nav Kadastra reģistra sistēmā reģistrēta kopīpašuma domājamā daļa, privatizācijas komisija to reģistrēs un pieņems lēmumu par to, ka Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajam dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas ieguvējam triju mēnešu laikā jāatmaksā izmaksas, kas saistītas ar dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas reģistrēšanu. Lēmuma izpilde notiks Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Plānots, ka privatizācijas komisija īpašumu datu reģistrēšanu Kadastra informācijas sistēmā pabeigs līdz 2027. gada 31. decembrim.
Likumprojekta 8. pantā arī plānots noteikt, ka gadījumā, ja persona, kura dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, nav nostiprinājusi savas īpašumtiesības uz privatizēto objektu zemesgrāmatā, pēc 2025. gada 30. jūnija jebkādi darījumi ar dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu, kas nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, nav spēkā.
22. janvārī skatot Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likumprojektu uz trešo lasījumu, tika atbalstīts Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes ierosinājums 8. panta sestajā daļā noteikt, ka aizliegums neattieksies uz atsavināšanu, ko veicis zvērināts tiesu izpildītājs, pildot amata pienākumus.
Likumprojekta 9. pants nosaka kārtību, kādā tiek privatizēti valsts vai pašvaldības īpašumā esošie zemesgabali, uz kuriem atrodas privatizētās valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas, pēc privatizācijas ierobežojumu atcelšanas.
“Pants risina situācijas, kad valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas privatizācijas procesā netika privatizēta zem tās esošā valstij un pašvaldībai piederošā zeme, jo pastāvēja apgrūtinājumi, kas liedza zemes privatizāciju.
Piemēram, zeme atrodas ostas teritorijā vai sarkanajās līnijās. Tādā gadījumā dzīvokļa īpašuma īpašnieks ieguva nomas tiesības uz zemi, maksājot nomas maksu, kura atbilst nekustamā īpašuma nodokļa apmēram. Vienlaikus likumdevējs paredzēja kārtību, kā zemesgabals tiek nodots dzīvokļa īpašniekiem, ja zūd ierobežojumi tā privatizācijai,” paskaidro K. Lore.
Valsts un pašvaldību īpašumā ir vairāki simti minēto zemesgabalu, kas nav privatizēti kopā ar dzīvojamo māju.
Vairumā gadījumu tie nav privatizēti, jo daļa no zemesgabala atrodas sarkanajās līnijās.
Tomēr ierobežojums privatizēt zemi, kas atrodas sarkanajās līnijās, pastāv tikai valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijā, nevis citu valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijā vai atsavināšanā.
Turklāt, ja dzīvokļa īpašniekam nav ierobežojuma privatizēt zemi, tad esošā kārtība, lai konkrēto īpašumu nodotu īpašniekiem, lai viņi savukārt varētu izveidot pilnvērtīgu dzīvokļa īpašumu, ir decentralizēta, kā arī nepieciešama katra dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieka iesaiste, t. i., vienošanās par zemesgabala nodošanu īpašumā bez atlīdzības noslēgšana un īpašuma nostiprināšana uz tā ieguvēja vārda zemesgrāmatā.
“Likumprojekts paredz atcelt ierobežojumus zemes privatizācijai, ja tā atrodas sarkanajās līnijās, un paredz administratīvo kārtību, kādā privatizāciju veicošās institūcijas nostiprina īpašumtiesības uz zemesgabala domājamo daļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašniekam, neiesaistot viņu attiecīgajā procesā,” uzsver K. Lore. “Tas ir svarīgi, lai sakārtotu kadastra un zemesgrāmatas datus, turpretī rezultāts ir nostiprinājums zemesgrāmatā.”
Izdevumus par zemesgabala noteikšanu, iemērīšanu un reģistrāciju zemesgrāmatā segs privatizētā objekta ieguvējs proporcionāli privatizētā objekta kopīpašuma domājamai daļai.
Termiņš, kad privatizāciju veicošā institūcija īsteno darbības, lai nostiprinātu ieguvēja īpašumtiesības uz zemi, kas atrodas zem privatizētajām dzīvojamām mājām, nav noteikts.
Termiņš norādīts vien likumprojekta 9. panta septītajā daļā, kas attiecas uz zemi zem bijušo paju un kooperatīvo sabiedrību mājām: dzīvokļa īpašnieka iesniegums par zemes privatizāciju attiecīgajai pašvaldībai vai “Publisko aktīvu pārvaldītājam “Possessor” ” jāiesniedz līdz 2026. gada 31. decembrim.
Likumprojekta 10. pants paredz kārtību, kā ieguvēja īpašumtiesības tiek nostiprinātas zemesgrāmatā, ja par valsts vai pašvaldības dzīvokļa īpašuma vai viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas privatizāciju ar privatizācijas komisiju ir noslēgts pirkuma līgums vai vienošanās par dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas nodošanu īpašumā bez atlīdzības.
“Ja dzīvokļa īpašums iegūts īpašumā vispārējā privatizācijas kārtībā, proti, ar valsti vai pašvaldību ir noslēgti pirkuma līgumi, bet īpašnieks nav reģistrējis īpašumtiesības zemesgrāmatā, tas jāizdara sešu mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās brīža,” akcentē K. Lore.
Ja tas netiks izdarīts, privatizēto objektu ierakstīs un īpašumtiesības nostiprinās zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda pēc privatizāciju veicošās institūcijas nostiprinājuma lūguma.
Savukārt privatizētā objekta īpašniekam triju mēnešu laikā būs jāatmaksā izmaksas, kas saistītas ar dzīvokļa īpašuma reģistrēšanu un īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.
Lēmuma izpilde notiks Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Likumprojekta 11. pants nosaka privatizēto dzīvojamo māju turpmākos pārvaldīšanas nosacījumus.
Valsts vai pašvaldību privatizācijas institūcijām ir pienākums pārvaldīt dzīvojamās mājas līdz to nodošanai dzīvokļu īpašniekiem pārvaldīšanā. Institūcija, kas veic valsts dzīvojamo māju privatizāciju, šobrīd īsteno vien dažu desmitu dzīvojamo māju un to domājamo daļu pārvaldīšanu.
Pārvaldīšanas tiesību nodošana pašvaldību privatizētajās dzīvojamās mājās kavējas un tūkstošiem dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašniekiem joprojām nav nodotas.
Likumprojektā noteikts, ka dzīvokļu īpašniekiem Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā līdz 2026. gada 1. janvārim jāsasauc dzīvokļu īpašnieku kopsapulce vai jārīko dzīvokļu īpašnieku aptauja, kurā jāierosina dzīvokļu īpašnieku kopībai izlemt, vai dzīvojamo māju turpmāk pārvaldīs pati dzīvokļu īpašnieku kopība.
Ja dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums netiek pieņemts, pārvaldīšanas uzdevums uzskatāms par uzdotu un pārvaldīšanas līgums – par noslēgtu ar personu, kura uzdevumu pārvaldīt dzīvojamo māju iepriekš saņēmusi no valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības. Paredzētais pārvaldīšanas līguma darbības termiņš nevar būt ilgāks par pieciem gadiem no līguma spēkā stāšanās brīža.
Likumprojekta 12. pants paredz pašvaldības tiesības iesaistīties bijušo kooperatīvo un paju sabiedrību dzīvojamo māju īpašumtiesību sakārtošanā.
Ja dzīvojamā mājā esošie dzīvokļi privatizēti saskaņā ar likumu “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju” un jau spēku zaudējušo likumu “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju”, pašvaldībām savā administratīvajā teritorijā būs tiesības ierosināt un veikt dzīvojamo māju uzmērīšanu un reģistrēšanu zemesgrāmatā, sadalīšanu dzīvokļu īpašumos, nosakot dzīvokļu īpašumu sastāvu un lūdzot Valsts zemes dienestu reģistrēt dzīvokļu īpašumus Kadastra informācijas sistēmā.
Izdevumus par minēto darbību veikšanu ir pienākums segt attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem. Pašvaldībai būs tiesības arī noteikt personas, kuras konkrētajos gadījumos būs atbrīvotas no pašvaldības izdevumu atlīdzināšanas.
Lēmumu par pašvaldības tiesību īstenošanu pieņems pašvaldības dome līdz 2025. gada 1. jūlijam. Lēmuma izpilde notiks līdz 2026. gada 31. decembrim.
