Daudzdzīvokļu māja, kurā ir septiņi dzīvokļi, atrodas uz trešajai personai piederošas zemes. Viens no mājas dzīvokļu īpašniekiem (viņš ir zemes īpašnieces dēls) saistībā ar piespiedu zemes nomas izbeigšanas likumu nepiekrīt zemi izpirkt. Sapulcē ar tiesu izpildītāju sešu dzīvokļu īpašnieki nobalsoja par to, ka ir iepazinušies ar Valsts zemes dienesta paziņojumu par zemes atsavināšanas noteikumiem un cenu, un deva piekrišanu zemes izpirkšanai. Ja kāds no pārējiem dzīvokļu īpašniekiem ir ar mieru pārskaitīt tiesu izpildītāja kontā naudas summu par dzīvokļa īpašnieku, kurš nav ieinteresēts izpirkt zemi, kā būtu iespējams no šī dzīvokļa īpašnieka, kurš nesamaksāja, atgūt samaksāto naudas summu?
Saskaņā ar Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma 14. panta pirmo daļu, ja ir pieņemts dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums par atsavināšanas tiesības izmantošanu šā likuma 12. panta ceturtās daļas 4. punktā noteiktajā termiņā, zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā iemaksājama atsavināšanas cena.
Kaut arī dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtais lēmums par zemes izpirkšanu un pienākumu veikt pirkuma maksas samaksu ir saistošs visiem dzīvokļu īpašniekiem, var rasties situācija, ka ne visi dzīvokļu īpašnieki (īpaši tie dzīvokļu īpašnieki, kuri balsojuši “pret” konkrēto lēmumu) veic proporcionālas pirkuma maksas samaksu.
Lai zvērinātam tiesu izpildītājam, nesaņemot depozīta kontā pirkuma maksu pilnā apmērā, nebūtu pienākuma izbeigt lietu par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu, šajā situācijā apsverams risinājums, ka dzīvokļu īpašnieku kopība, pieņemot atsevišķu lēmumu, veic trūkstošās pirkuma maksas samaksu no dzīvokļu īpašnieku kopības līdzekļiem. Tādā gadījumā dzīvokļu īpašnieku kopībai rastos prasījuma tiesības par parāda piedziņu pret dzīvokļa īpašnieku, kurš attiecīgo pirkuma maksas daļu nav samaksājis.
Cits iespējamais risinājums zemes pirkuma maksas trūkstošās daļas piesaistīšanai ir uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noslēgts līgums daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku vārdā, lai iegūtu finansējumu atsavināšanas cenas samaksai, kas norādīts Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma 15. panta pirmajā daļā. Turklāt saskaņā ar likuma 16. panta pirmo daļu jautājumos, kas saistīti ar finansējuma iegūšanu atsavināšanas cenas samaksai, iespējams piesaistīt arī valsts atbalstu. Panta otrajā daļā precizēts, ka atbalsta veidus, apmēru un piešķiršanas noteikumus nosaka Ministru kabinets. Ministru kabineta noteikumi tiek izdoti, ja gadskārtējā likumā “Par valsts budžetu” tiek paredzēts finansējums atbalsta sniegšanai.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
