Dzīvojam triju dzīvokļu mājā, kas celta 1955. gadā, pārbūvējot zirgu staļļus. Māja nav nodota ekspluatācijā (ierakstīts inventarizācijas lietā), nav bijis remontu, tehnisko apsekošanu un novērtēšanu neveicām. Dzīvokļi ir privatizēti un ierakstīti zemesgrāmatā. Vai zemes īpašnieks var aizliegt izmantot māju, ja uzskatīs, ka mājai ir beidzies ekspluatācijas termiņš, tā nav droša un ir vidi degradējoša?
Vispārējā gadījumā par būvi ir atbildīgs tās īpašnieks – arī par tās uzturēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām (dzīvokļa īpašnieka pienākumi ir noteikti Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pantā).
Ja dzīvojamā māja ir atsevišķs īpašums, tad zemes īpašniekam ir tiesības saņemt zemes likumiskās lietošanas maksu (piespiedu nomas attiecību gadījumā), taču nav tiesību lemt vai rīkoties ar citai personai piederošo īpašumu. Vienlaikus jānorāda, ka Būvniecības likuma 21. panta otrā daļa noteic, ka būvi aizliegts izmantot līdz tās pieņemšanai ekspluatācijā, izņemot, ja ēka tiek būvēta pa kārtām, kārtu var pieņemt ekspluatācijā gadījumā, kad būvprojektā iekļauts izvērtējums par ēkas izmantošanas pieļaujamību būvdarbu laikā un ēkas izmantošanas nosacījumi, kā arī ir ievērotas citas būvnoteikumos minētās prasības.
Gadījumā, ja būve ir neatbilstoša normatīvajam regulējumam, bīstama vai vidi degradējoša, tas neizslēdz iespēju, ka zemes īpašnieks var vērsties, piemēram, pašvaldībā, kuras teritorijā īpašums atrodas, informējot par situāciju. Rezultātā būvi var ierasties apsekot būvinspektors.
Būvniecības likuma 21. panta piektā daļa paredz, ka būvinspektoram, uzrādot darba apliecību un augstākas amatpersonas pilnvarojumu, ir tiesības apmeklēt fiziskajām un juridiskajām personām piederošās vai to lietošanā esošās būves un atsevišķas telpas, lai kontrolētu ekspluatācijas atbilstību normatīvajiem aktiem, tai skaitā patvaļīgas būvniecības esamību un būves drošumu. Ja fiziskās vai juridiskās personas nenodrošina būvinspektoram tiesības apskatīt un pārbaudīt būves un atsevišķas telpas, šādās būvēs un atsevišķās telpās var iekļūt, izmantojot aizvietotājizpildi un fizisku spēku saskaņā ar rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz būvvaldes, Būvniecības valsts kontroles biroja vai citas institūcijas, kura pilda būvvaldes funkcijas, pieteikumu un tam pievienotajiem materiāliem. Ja šādās būvēs un telpās nepieciešams iekļūt, lietojot fizisku spēku, to veic likumā noteiktajā kārtībā. Fiziskās un juridiskās personas, kuras kavē būvinspektora tiesību īstenošanu, saucamas pie likumā noteiktās atbildības.
Pamatojoties uz būvinspektora atzinumu, atbildīgā institūcija, piemēram, pašvaldības būvvalde, var pieņemt situācijai atbilstošu lēmumu, piemēram, par aizliegumu izmantot būvi līdz bīstamības novēršanai (skat. 21. panta septīto daļu). Tāpat var tikt piemērots administratīvais sods.
Saskaņā ar Būvniecības likuma 21. panta devīto daļu, ja būve ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai nonākusi tādā tehniskajā stāvoklī, ka ir bīstama vai bojā ainavu, šīs būves īpašniekam atbilstoši pašvaldības lēmumam tā jāsakārto vai jānojauc. Šā lēmuma izpildi nodrošina Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Vairāk par konkrēto tēmu varat uzzināt LV portālā >>
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
