Būvniecības likuma 7. panta pirmās daļas 1. punkta a) apakšpunkts noteic, ka Būvniecības likuma izpildei vietējā pašvaldība nodrošina būvniecības procesa tiesiskumu, izveidojot būvvaldi savā teritorijā. Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 137. punkts noteic: pirms būvvalde izdod būvatļauju, būvinspektors pārbauda būvniecības ieceres realizācijas vietu, lai pārliecinātos, ka tur nav veikta patvaļīga būvniecība.

Pirms būvvalde izdeva būvatļauju, būvinspektori veica īpašuma apsekošanu atbilstoši minētajam 137. punktam un konstatēja patvaļīgas būvniecības pazīmes dabā esošajām būvēm: II grupas ēku pārbūve un I grupas inženierbūvju būvniecība bez būvniecības ieceres dokumentiem.

Atbilstoši Būvniecības likuma 19. panta trešajā daļā nostiprinātajam par patvaļīgas būvniecības seku novēršanu atbild zemes gabala īpašnieks vai, ja tāda nav, tad tiesiskais valdītājs, bet, ja šādi būvdarbi veikti būvē, tad būves īpašnieks vai, ja tāda nav, tiesiskais valdītājs. Nekustamā īpašuma iegādes brīdī ir jānoskaidro, vai tajā nav veikta patvaļīga būvniecība. Pēc īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā par patvaļīgas būvniecības seku novēršanu ir jāatbild jaunajam īpašniekam.

Būvniecības likuma 18. panta ceturtās daļas 1. punkts un 18. panta piektā daļa noteic, ka, veicot būvdarbu kontroli, būvinspektori atbilstoši to iestāžu kompetencei, kurās viņi ir nodarbināti, pārbauda būvdarbu uzsākšanas atbilstību normatīvo aktu prasībām. Ja būvinspektors saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 1. punktu konstatē patvaļīgu būvniecību, viņš aptur būvdarbus un uzraksta attiecīgu atzinumu, bet iestāde pieņem attiecīgu lēmumu.

Būvniecības likuma 21. panta otrā un trešā daļa noteic, ka būvi aizliegts izmantot līdz tās pieņemšanai ekspluatācijā, izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus. Ekspluatācijā pieņemtas ēkas pārbūves, atjaunošanas vai restaurācijas laikā, kā arī inženiertīklu un speciālajos būvnoteikumos paredzētajos gadījumos inženierbūvju būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas laikā to izmantošana pirms pieņemšanas ekspluatācijā ir atļauta, ja būvprojektā iekļauts izvērtējums par būves izmantošanas pieļaujamību būvdarbu laikā, izmantošanas nosacījumi, bet attiecībā uz ēkām – arī aprēķini par būvmateriālu pieļaujamo svaru un montāžas slodzi uz nesošajām konstrukcijām, kuri iekļauti būvprojekta sastāvā esošajā darbu organizācijas projektā.

Būvniecības likuma 21. panta piektā daļa noteic, ka būvinspektoram, uzrādot darba apliecību un augstākas amatpersonas pilnvarojumu, ir tiesības apmeklēt fiziskajām un juridiskajām personām piederošās vai to lietošanā esošās būves un atsevišķas telpas, lai kontrolētu ekspluatācijas atbilstību normatīvajiem aktiem, tai skaitā patvaļīgas būvniecības esamību un būves drošumu. Ja fiziskās vai juridiskās personas nenodrošina būvinspektoram tiesības apskatīt un pārbaudīt būves un atsevišķas telpas, šādās būvēs un atsevišķās telpās var iekļūt, izmantojot aizvietotājizpildi un fizisku spēku saskaņā ar rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz būvvaldes, biroja vai citas institūcijas, kura pilda būvvaldes funkcijas, pieteikumu un tam pievienotajiem materiāliem. Ja šādās būvēs un telpās nepieciešams iekļūt, lietojot fizisku spēku, to veic likumā noteiktajā kārtībā. Fiziskās un juridiskās personas, kuras kavē būvinspektora tiesību īstenošanu, saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

Detalizētu kartību, kādā būvvaldei jāveic objekta apsekošana, normatīvie akti nereglamentē, tāpat normatīvie akti nenosaka pienākumu pieaicināt/informēt personas apsekošanas veikšanas laikā.

Ņemot vērā minēto, būvinspektori, apsekojot objektu un konstatējot patvaļīgas būvniecības pazīmes un būvju ekspluatāciju, pirms tās nodotas ekspluatācijā (pēc pārbūves), rīkojās atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un būvinspektoru rīcība nepārkāpa likumā noteiktās robežas.

Neapšaubāmi, ka ikvienam ir Latvijas Republikas Satversmes 96. pantā nostiprinātās tiesības uz privātās dzīves, mājokļa neaizskaramību. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka personām jāievēro likumā noteiktā kārtība, tostarp būvniecības kārtība, savukārt iestādei – šajā gadījumā būvvaldei –, īstenojot likumā noteiktās funkcijas kā būvniecību uzraugošajai iestādei, jākontrolē ar būvniecību saistītie jautājumi un attiecīgi jārīkojas.

Atbildot uz lasītāja jautājumu, vai viņš var pieprasīt no būvvaldes rakstisku paskaidrojumu par nesaskaņoto vizīti, būvvalde norāda, ka personas tiesības vērsties iestādē ar šādu jautājumu nav ierobežotas.