Šķiet, neviens precīzi nav saskaitījis, cik daudz jaunu likumu un Ministru kabineta noteikumu tika izstrādāti, lai Latvija atbilstu visiem kritērijiem un spētu “atgriezties Eiropā” vienlīdzīgā statusā ar citām Rietumvalstīm. Iespējams, nebūs tālu no patiesības apgalvojums, ka grozījumi skāra visu.
Liela daļa izmaiņu tika ieviestas vairāku gadu laikā. Latvijas tiesisko sistēmu sāka pielāgot Rietumos valdošajiem demokrātijas un cilvēktiesību standartiem kopš brīža, kad mūsu valsts 90. gadu sākumā izvirzīja ārpolitisku mērķi – ciešāka integrācija Rietumu institūcijās līdz pilntiesīgai dalībai Eiropas Savienībā un NATO.
Turklāt, apzinoties paplašināšanās neizbēgamību, Eiropas Padome jau 1993. gada jūnijā apstiprināja t. s. Kopenhāgenas kritērijus, kas kandidātvalstīm bija jāizpilda, lai varētu kļūt par Eiropas Savienības dalībniecēm. Viens no tiem bija Eiropas Savienības tiesību aktu kopuma (arī dažādu standartu un politiku) jeb acquis communautaire pārņemšana un to efektīvai ieviešanai nepieciešamo administratīvo struktūru paplašināšana.
Starta šāviens bija dots. Uz pārmaiņu ceļa likumdošanas stafeti 1993. gadā pārņēma pēc valsts neatkarības atjaunošanas pirmā Latvijas Satversmes noteiktajā kārtībā ievēlētā 5. Saeima.
Bez Eiropai pieņemama likuma “ceļš būs slēgts”
Viens no Latvijas pirmajiem ārpolitikas mērķiem ceļā uz Eiropas Savienību bija tikt uzņemtai Eiropas Padomē. Pārvarot zināmas grūtības, tas izdevās 1995. gadā pēc tam, kad no Latvijas teritorijas tika izvests Krievijas karaspēks un Saeima pieņēma Pilsonības likumu, gala versijā neietverot pretrunīgi vērtētās pilsonības kvotas.
Bijušais Latvijas ārlietu ministrs un diplomāts Georgs Andrejevs atmiņās rakstīja, ka “jau toreiz, 90. gadu sākumā, mums bija jāsamierinās ar apgalvojumu: “Bez Eiropai pieņemama Pilsonības likuma ceļš uz Eiropas Padomi būs slēgts. Savukārt ceļš uz Eiropas Savienību ir iespējams vienīgi Eiropas Padomes pilntiesīgai dalībvalstij. Secinājumus izdariet paši.” 1
Likumdevējs izdarīja secinājumus, un sākumā paredzētais naturalizācijas kvotu princips pilsonības likumprojektā uz laiku tika aizstāts ar “naturalizācijas logiem” (nosakot pārejas periodu, kurā pieteikties uz pilsonību var noteiktas pretendentu grupas (sākot ar gados jaunākajiem un Latvijā dzimušajiem).
“Tā rezultātā Latviju uzņēma Eiropas Padomē un varēja sākties process virzībai uz Eiropas Savienību,” rezumēja Latvijas diplomāts.
Taču ar to viss nebeidzās. Iespējams, daudziem ir pagaisis no atmiņas, ka pirmais referendums, kas toreiz, 1998. gadā, tika pasniegts kā simboliska izšķiršanās par labu Eiropai, notika tieši par vēlākiem grozījumiem Pilsonības likumā, kuri paredzēja iespēju piešķirt pilsonību pēc 1991. gada 21. augusta Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem, naturalizācijas “logu” atcelšanu un prasību atvieglošanu personām virs 65 gadiem.
To, ka likumdošanas procesiem Latvijā tiek rūpīgi sekots līdzi, apliecināja arī vairāku Rietumu politiķu izteikumi. Piemēram, ASV vēstnieks NATO Aleksandrs Veršbovs brīdinājis, ka referenduma rezultāti var ietekmēt Latvijas pūliņus integrēties Rietumu struktūrās.2 Lielbritānijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs sers Džons Kērs intervijā laikrakstam “Diena” uz jautājumu, vai referenduma iznākums ietekmēs Latvijas virzību uz Eiropas Savienību, atbildēja: “Jā, protams, (..) referenduma rezultāts atstās iespaidu uz kopējo noskaņu ES lēmējinstitūcijās, kurām pavisam drīz jāpieņem lēmums par Latvijas iestāšanās pieteikumu.”3
Pieci kilogrami fundamenta
Ņemot vērā okupācijas atstāto mantojumu, nebija vienkārši pārkārtot Latvijas tiesību sistēmu un ekonomiku, lai tās atbilstu Kopenhāgenas kritērijos izvirzītajiem demokrātijas un cilvēktiesību principiem. Kā savulaik atzīmēja akadēmiķis Jānis Stradiņš, spēles noteikumi dalībai Eiropas Savienībā bija domāti “vecai, nobriedušai, demokrātiskai sabiedrībai”, bet jaunai demokrātijai daudzas lietas šķita nesaprotamas un pat nepieņemamas.
Plašāk par tēmu >>
Tomēr darba apjoma ziņā nesalīdzināmas pūles pieprasīja Eiropas Savienības tiesību aktu kopuma jeb acquis communautaire pārņemšana.
Noslēdzot Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai, bija jāpieņem un jāapstiprina vairāki apjomīgi dokumenti.
To vidū – Līgums par pievienošanos Eiropas Savienībai, kas tika parakstīts 2003. gada 16. aprīlī Atēnās, konsolidēts Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī Eiropas Ekonomikas kopienas (EEK) un Euratom dibināšanas līgumi u. c.
Dokumentu lielā apjoma dēļ un lietošanas ērtībai oficiālais laikraksts “Latvijas Vēstnesis” tos publicēja pielikumā – 33 burtnīcās laika posmā no 2003. gada 9. decembra līdz 2004. gada 28. aprīlim.
Šie dokumenti – burtnīcas – svēra vairāk nekā piecus kilogramus.
Šobrīd šī vēstures liecība pieejama elektroniski oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” tīmekļvietnē https://www.vestnesis.lv/ta/id/300562.
Foto: Latvijas Vēstnesis.
No Eiropas Parlamenta līdz validolam
Pāršķirot burnīcas, katrs var ielūkoties neskaitāmos pievienošanās līguma nosacījumos un pielāgojumos jau iepriekšējos līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā. Pievienošanās līgumā bija noteikti Savienības turpmākās darbības pamatprincipi un organizatoriskie noteikumi, piemēram, dalībvalstu pārstāvniecībai Eiropas Parlamentā, Eiropas Padomē, Eiropas Tiesā, Eiropas Centrālajā bankā u. c.
Līgumam bija vairāki pielikumi, kas noteica jaunajās dalībvalstīs piemērojamos pārejas posma pasākumus. Piemēram, tika noteikti vairāki pielāgojumi Eiropas Savienībā spēkā esošajās direktīvās, kas regulēja brīvu preču apriti (mehāniskie transportlīdzekļi, mēslojumi, kosmētika, reglamentētā metroloģija un fasēšana, spiedtvertnes, tekstilmateriāli un apavi, stikls, pārtikas produkti, ķimikālijas (tajā skaitā vienādojot brīdinājuma zīmes, norādot standarta tulkojumu brīdinājumiem un atbildīgo institūciju nosaukumiem visās dalībvalstu valodās), personu pārvietošanās brīvību (sociālais nodrošinājums, profesionālo kvalifikāciju savstarpēja atzīšana, pilsoņu tiesības), pakalpojumu sniegšanas brīvību, uzņēmējdarbības tiesības, konkurences politiku, lauksaimniecību, zivsaimniecību, transporta politiku, nodokļu politiku, statistiku, sociālo politiku un nodarbinātību, enerģētiku, izglītību, vidi, patērētāju tiesības un veselības aizsardzību, sadarbību tieslietās un iekšlietu jomā, muitas savienību, ārējās attiecības u. c.
Pievienošanās līguma 24. pants paredzēja, ka ikvienai dalībvalstij “atbilstīgi pielikumos paredzētajiem nosacījumiem” var tikt piemērotas atkāpes. Tas nozīmēja, ka pievienošanās līguma sastāvdaļa bija arī, piemēram, pielikumi ar dalībvalstu iesniegtajiem farmaceitisko produktu sarakstiem, tajā skaitā labi zināmajiem ibumetīnu, ventolīnu, validolu, korvalolu, viagru u. c., kuriem noteiktā pārejas periodā palika spēkā iepriekš izsniegtās tirdzniecības atļaujas. Pielikumos atrodamas atkāpes no Eiropas direktīvām dažādām iekārtām, piemēram, tvaika katliem Polijā, uzņēmumu saraksti, kas izmantoja dzīvnieku labturībai neatbilstošus būrus, u. c.
Latvijas gadījumā bija paredzēti pārejas periodi darba ņēmēju pārvietošanās brīvības pilnīgai ieviešanai, piemēram, nosakot izņēmumus būvniecības, dārzniecības, uzkopšanas pakalpojumiem atsevišķās dalībvalstīs. Pārejas periods Eiropas Savienības direktīvu ieviešanai Latvijas gadījumā bija paredzēts lauksaimniecības jomā, veterinārijas un fitosanitārijas jomā, nozvejas kvotu un transporta jomā. Atkāpes bija panāktas arī nodokļu politikā, piemēram, nosakot, ka Latvijā vēl kādu laiku var piemērot nodokļu atvieglojumus apkures pakalpojumiem mājsaimniecībām, vienkāršotu PVN piemērošanas procedūru kokmateriāliem u. tml. Tāpat pārejas periodi direktīvu prasību ieviešanai tika noteikti veselības, enerģētikas, vides (gaisa kvalitātes un atkritumu apsaimniekošanas, rūpnieciskā piesārņojuma kontroles, ūdens kvalitātes u. c.) jomā. Latvijas pielikumā ietverts arī vairāku piena pārstrādes, zivsaimniecības, gaļas ražošanas, dzīvniekizcelsmes atkritumu pārstrādes uzņēmumu un zemnieku saimniecību saraksts, kuriem noteiktā termiņā – pārsvarā līdz 2004. vai 2005. gada beigām – bija jāizpilda saistošo Eiropas Savienības direktīvu prasības.
Vēl jāiztulko 3000 lappušu
Darba mērogu apliecina 2004. gada 13. aprīļa valdības sēdē konstatētais par paveikto un vēl darāmo – divas nedēļas pirms Latvija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti, tai vēl bija jāpieņem 14 ar iestāšanos saistīti likumprojekti un 137 Ministru kabineta noteikumi.4
Atsaucoties uz Eiropas lietu biroja apkopoto informāciju, žurnāls “Jurista Vārds” vēstīja: visvairāk Ministru kabinetā iesniedzamo likumprojektu un noteikumu vēl bija bija Zemkopības ministrijai – 31, Ekonomikas ministrijai – 25, Finanšu ministrijai – 17, Veselības ministrijai – 16, Izglītības un zinātnes ministrijai un Vides ministrijai – katrai 12. Vismazāk normatīvo aktu projektu valdībai bija jāiesniedz Ārlietu ministrijai – tikai viens –, kā arī Kultūras, Labklājības un Tieslietu ministrijām: katrai tikai divi.
Tikmēr Tieslietu ministrija ziņoja, ka Eiropas Kopienas normatīvos aktus plānots apkopot un izdot 250 sējumos.
Tulkošanas un terminoloģijas centrs līdz tam brīdim latviešu valodā bija iztulkojis jau 65 438 lappuses ar Eiropas Kopienas tiesību normām.
Vēl bija jāiztulko 3000 lappušu.5 Interesanta nianse – atbilstoši Latvijas Satversmei un Eiropas Cilvēktiesību konvencijai latviešu valodā neiztulkotās tiesību normas nevarēja būt saistošas Latvijas iedzīvotājiem, jo normām bija jābūt zināmām un skaidri saprotamām. Tas gan neattiecās uz valsts institūcijām.
“Darbu pabeidzām pulksten 6.00 no rīta”
2004. gada 1. maija rītā iznāca arī viens no biezākajiem oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” laidieniem tā vēsturē. Šajā laidienā bija publicēti pēdējās dienās pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā pieņemtie tiesību akti.
To vidū bija arī, piemēram, 2004. gada 22. aprīlī Saeimā pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā, ar kuriem Latvijas nacionālajā regulējumā tika pārņemtas desmit direktīvas, kas nodrošināja Eiropas Savienības pilsoņu brīvu pārvietošanos un tiesības uzturēties citās dalībvalstīs. Vēsturiskajā laidienā tika publicēti arī grozījumi Autortiesību likumā, ar kuriem tika pārņemti septiņu Eiropas Savienības direktīvu noteikumi, piemēram, par datorprogrammu tiesisko aizsardzību, satelītu apraidi un kabeļu retranslāciju, autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā, tālākpārdošanas tiesībām par labu mākslas oriģināldarba autoram u. c. Torīt stājās spēkā arī grozījumi Konkurences likumā, ar kuriem tika ieviests regulējums, kas nodrošināja katra Eiropas Savienības pilsoņa tiesības nodarboties ar uzņēmējdarbību jebkurā dalībvalstī, u. c.
Oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” Tiesību aktu publikācijas daļas vadītāja Agija Kalme atminas: “Tolaik redakcijas darbs, maketējot laikraksta “Latvijas Vēstnesis” laidienus, bieži ievilkās vēlu vakaros. Tāpēc arī galvenā redaktora Oskara Gerta paziņojums, ka visiem redakcijas darbiniekiem būs jāstrādā, kamēr laikraksta makets tiks nosūtīts tipogrāfijai, tika uztverts bez pārsteiguma.
No tā vakara nav daudz atmiņu, fotogrāfiju, jo mums tā bija parasta darba diena un toreiz nešķita, ka reiz tā varētu būt vēsturiska. Atmiņā ir palicis, ka nakts bija gara, darbu pabeidzām un no redakcijas izgājām pulksten 6.00 no rīta. Spīdēja saule, pa ielu jau ripoja trolejbusi un steidzās agrie gājēji.
Es tolaik strādāju par korektori kontrolieri, un manos darba pienākumos bija samaketēto laikraksta lapu un oficiāli apliecinātā un “Latvijas Vēstnesim” iesniegtā dokumenta kopijas tekstu salīdzināšana. Tolaik korektori kontrolieri strādāja bez datora. Sēdējām vairākas korektores pie saviem rakstāmgaldiem un ar pirkstu vilkām līdzi tekstam, salīdzinot oriģinālā dokumenta saturu ar tekstu maketā.”
“Atminos, ka tovakar lielā publicējamo dokumentu apjoma dēļ kavējām maketa nodošanu tipogrāfijai. Tipogrāfija par to bija diezgan pikta, un tas radīja zināmu spriedzi.
Laikraksta 2004. gada 1. maija laidienā saistībā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā mums bija jāsagatavo publicēšanai 18 likumi un 98 Ministru kabineta noteikumi.
Tos mums piegādāja attiecīgās valsts varas institūcijas. Dokumenta maketa pārbaudi nevarēja uzsākt, kamēr nebija saņemta oficiāli apliecināta konkrētā dokumenta papīra versija. Tas bija papīra dokuments ar attiecīgās amatpersonas – Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, ministra vai citas amatpersonas – parakstu un zīmogu,” atminas bijusī laikraksta “Latvijas Vēstnesis” Normatīvo aktu daļas vadītāja Ausma Aldermane.
Laikraksta “Latvijas Vēstnesis” laidienā Nr. 69 (01.05.2004.) bija 316 lappuses.
Viens posms bija noslēdzies. Latvija bija oficiāli kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsti.
|
DER ZINĀT!
Par pārmaiņām Latvijas tiesiskajā sistēmā 20 gadu laikā kopš dalības Eiropas Savienībā lasiet “Jurista Vārda” grāmatžurnālā “Latvijas pirmie 20 gadi Eiropas Savienības tiesību telpā”, kas pieejams bez maksas brīvpieejā.
|
Andrejevs, G. Man dāvātais laiks. Rīga: Zvaigzne ABC, 2018, 932. lpp.
2 Turpat, 929. lpp.
3 Turpat, 931. lpp.
4 Cik daudz vēl jāpaveic divās nedēļās. Jurista Vārds. 20. aprīlis, 2004, Nr. 15 (320).
5 Turpat.
