Noteikti gadījumi, kad būvniecībai piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā nav vajadzīgs ietekmes uz vidi novērtējums

Ar izmaiņām likumā papildināts tā 2. pielikums (“Darbības, kurām nepieciešams sākotnējais izvērtējums”), nosakot, ka sākotnējais uz vidi novērtējums nav jāveic, ja:

• tiek restaurētas vai atjaunotas ēkas vai būves, nemainot to lietošanas veidu;
• tiek pārbūvētas ēkas vai būves, nepalielinot būves vai tās daļas apjomu un nemainot lietošanas veidu, ja tām ir nodrošināta piekļuve;
• pilsētās un ciemos pludmalē tiek novietotas sezonas būves, ja attiecīgajam pludmales posmam ir nodrošināta piekļuve;
• pilsētu un ciemu publiskajā ārtelpā tiek ierīkoti pludmales labiekārtojuma elementi un atsevišķi labiekārtojuma elementi;
• tiek būvēts, pārbūvēts vai atjaunots ne vairāk kā divus metrus plats gājēju ceļš ar mīksto segumu vai koka dēļu klājumu.

Uzskaitījums papildināts ar 14. punktu, nosakot, ka sākotnējais izvērtējums ir nepieciešams, ja būve tiek būvēta bakterioloģiskajā aizsargjoslā ap ūdens ņemšanas vietām, izņemot:

• esošo būvju pārbūvi un atjaunošanu vai jaunu būvju būvniecību, ja paredzēta pievienošanās centralizētajai ūdensapgādes sistēmai un centralizētajai kanalizācijas sistēmai;
• pirmās grupas būvju būvniecību, pārbūvi un atjaunošanu;
• esošo būvju restaurāciju vai nojaukšanu.

Atvieglo vides labiekārtošanas darbu veikšanu

2024. gada 1. janvārī stājas spēkā arī saistīti grozījumi Aizsargjoslu likumā.

Piemēram, papildināta šī likuma 36. panta otrā daļa, kurā uzskaitīti izņēmuma gadījumi, uz kuriem neattiecas aizliegums krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās. No jaunā gada aizliegums netiek attiecināts uz:

• nobrauktuvju būvniecību pludmalē, lai nodrošinātu piekļuvi pludmalei vai jūrai šā panta trešās daļas 6. punktā minētajos gadījumos (piemēram, tie ir gadījumi, kad pārvietošanās ir saistīta ar teritorijas apsaimniekošanu, uzraudzību vai valsts aizsardzību, vai cilvēku glābšanu un meklēšanu, vai ugunsdzēsības un glābšanas darbu veikšanu, vai robežuzraudzību, vai sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu u. tml.);
• publiski pieejamu dabas tūrisma, izziņas un atpūtas infrastruktūras objektu būvniecību (takas, veloceļi, skatu torņi, atpūtas vietas, informācijas stendi, norādes zīmes u. c.) un sanitāro ēku būvniecību.

Papildināta Aizsargjoslu likuma 36. panta piektā daļa, nosakot, ka pašvaldībām Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā ir jāierīko ne tikai gājēju ceļi, bet arī attiecīgas norādes. Pilsētās un ciemos ir jābūt vismaz diviem gājēju ceļiem uz vienu kilometru, bet ārpus pilsētām un ciemiem gājēju ceļi, tāpat kā līdz šim, nedrīkst atrasties tālāk par vienu kilometru cits no cita, izņemot gadījumu, kad to nav iespējams nodrošināt dabisko apstākļu dēļ. Pārejas noteikumos paredzēts, ka pašvaldībai līdz 2025. gada 31. decembrim ir jāizvērtē spēkā esošais teritorijas plānojums un teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā jāiekļauj gājēju ceļi, kā to paredz izmaiņas regulējumā.

Noteikts: ja pašvaldība mežā ierīko ne vairāk kā divus metrus platu gājēju ceļu ar mīksto segumu vai koka dēļu klājumu, tad tā platību neatmežo.

UZZIŅAI

Grozījumi saistīti ar Covid-19 pandēmijas laikā ieviesto pagaidu regulējumu, kas atviegloja saskaņošanas procesu sezonas kafejnīcām un pludmales labiekārtošanas un apsaimniekošanas sezonas būvēm (glābšanas torņi, pārģērbšanās kabīnes, rotaļu laukumi u. c.).

2021. gadā Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums tika papildināts ar 14.² pantu, kas noteica, ka “Valsts vides dienests sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai, kā arī pludmales labiekārtošanai un apsaimniekošanai paredzēto sezonas būvju būvniecībai pludmalē pilsētās un ciemos neveic ietekmes sākotnējo izvērtējumu un neizsniedz tehniskos noteikumus. Minēto būvju būvniecība notiek pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos šim mērķim paredzētās vietās, un attiecīgajam pludmales posmam ir nodrošināta piekļuve. Valsts vides dienests paredzēto darbību saskaņo piecu darbdienu laikā vai sagatavo pamatotu atteikumu 10 darbdienu laikā”.

Regulējuma mērķis bija “nodrošināt sabiedrības ekonomiskās situācijas uzlabošanos un veicināt valsts tautsaimniecības stabilitāti” un tādējādi palīdzēt pārvarēt Covid-19 vīrusa izplatības sekas.

2023. gada 6. decembrī stājās spēkā grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, nosakot, ka minētā norma tiek izslēgta ar brīdi, kad stājas spēkā atbilstoši grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”.