PVO apkopotie dati liecina, ka ar veselības aprūpi saistītās infekcijas skar vidēji aptuveni vienu no 10 pacientiem. Tomēr biežums var būt daudz ievērojamāks valstīs ar zemiem vai vidējiem ienākumiem un augsta riska pacientiem, piemēram, tiem, kas atrodas intensīvās terapijas nodaļā.
Austrumu slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs, ārsts infektologs, hepatologs Māris Liepiņš uzsver: “Ar veselības aprūpi saistītās infekcijas ir sastopamas visā pasaulē, un Latvijas veselības aprūpes iestādes nav izņēmums. Ir dažādi infekciju kontroles pasākumi, tostarp roku higiēna. Tas ir ļoti būtisks pasākums, kuru jārealizē katram medicīnas iestādes pacientam, apmeklētājam un darbiniekam. Principā no katras personas un viņa higiēnas paradumiem ir atkarīga iespējamās infekcijas izplatība. Ievērojot elementāru roku higiēnu, mēs pasargājam sevi, savus tuviniekus un citus apkārtējos ne vien no antimikrobiālās rezistences, bet arī no daudzām citām infekciju slimībām. Šīs infekcijas var izraisīt gan vieglākas saslimšanas, gan smagus slimību paasinājumus vai pat nāvi.”
Ar veselības aprūpi saistītās infekcijas var izraisīt pret antibiotikām nejutīgi mikrobi, kas kaitē pacientiem, apmeklētājiem un veselības aprūpes darbiniekiem un rada ievērojamu slogu veselības sistēmām. PVO dati liecina, ka Eiropā vien ik gadu akūtās un ilgtermiņa aprūpes iestādēs tiek konstatēti aptuveni deviņi miljoni ar veselības aprūpi saistītu infekcijas gadījumu, kas rada papildu izmaksas no 13 līdz 24 miljardiem eiro. Eiropā sešas visbiežāk sastopamās ar veselības aprūpi saistītās infekcijas rada divas reizes lielāku invaliditātes un mirstības risku nekā 32 citas infekciju slimības.
Infektalogs hepatologs M. Liepiņš piebilst: “Higiēna ir cieņa pret sevi un apkārtējiem. Tā glābj miljoniem cilvēku dzīvību visā pasaulē. ”
PVO dati liecina, ka infekciju kontrole un uzraudzība samazina ar veselības aprūpi saistītās infekcijas un antimikrobiālās rezistences izplatību līdz pat 70%.
