FOTO: Edijs Pālens, LETA.
Šajā apskatā LV portāls ik nedēļu apkopo informāciju par jaunākajiem likumprojektiem, kurus likumdevējs – Saeima – lēmis nodot izskatīšanai komisijās. Lai jaunie likumi vai likumu grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāskata trijos lasījumos. Ja likumprojektam ir noteikta steidzamība, tad parlaments to skata divos lasījumos.
2024. gada 19. decembrī Saeima nodeva izskatīšanai komisijām divus likumprojektus:
Likumprojekta “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” mērķis ir atbilstoši valdības nolemtajam nodrošināt ieslodzīto konvojēšanas kompetences pakāpenisku nodošanu Ieslodzījuma vietu pārvaldei (IeVP), ietverot visu konvojēšanas tiesiskajai norisei nepieciešamo regulējumu. Patlaban tā ir Valsts policijas kompetence.
Ministru kabineta rīkojumā Nr. 534 “Par konceptuālo ziņojumu “Par ieslodzīto konvojēšanas funkcijas pārdales īstenošanas plānu” ” Tieslietu ministrija noteikta par atbildīgo institūciju minētā rīkojuma īstenošanā.
Rīkojumā noteikta ieslodzīto konvojēšanas funkciju pakāpeniska pārņemšana šādos posmos:
Tieslietu ministrija iepriekš ir norādījusi, ka, nododot konvojēšanas funkciju IeVP, tiks nodrošināti īsāki un elastīgāki ieslodzīto konvojēšanas maršruti, kas samazinās drošības riskus sabiedrībai un ieslodzītajiem.
Iecerēts, ka plānotās izmaiņas ilgtermiņā nodrošinās arī izmaksu optimizāciju ieslodzīto konvojēšanas procesos. Līdz šim VP konvojēšanas izmaksām tika pieskaitīti izdevumi par notiesāto un apcietināto personu uzturēšanu īslaicīgās aizturēšanas vietās.
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, ieslodzītie tiek uzskatīti par bīstamām personām, tās tiek apsargātas un atrodas uzraudzībā ieslodzījuma vietās:
“Tikai atsevišķos gadījumos noteiktā soda izpildes režīmā esošiem notiesātajiem ir atļauts vieniem pašiem doties ārpus brīvības atņemšanas iestādes, un šī ir neliela notiesāto grupa. Tomēr nereti ir gadījumi, kad ieslodzītie jānogādā kādā institūcijā ārpus ieslodzījuma vietas, jāpārved starp ieslodzījuma vietām, ieslodzītajiem jāpiedalās tiesas sēdē u. tml.
Bīstamība un apdraudējums, ko sabiedriskajai drošībai un kārtībai varētu radīt ieslodzīto nekontrolēta pārvietošana ārpus ieslodzījuma vietas ir pamats tam, lai šādas pārvietošanas veikšanai būtu noteikta īpaša kārtība un to veiktu institūcija, kuras rīcībā ir nepieciešamie resursi šādas funkcijas īstenošanai.
Ieslodzītie jāapsargā visā laikā, ko tie pavada ārpus ieslodzījuma vietas, potenciālā apdraudējuma dēļ, ko viņi rada vai var radīt, lai novērstu viņu bēgšanas mēģinājumus un lai ieslodzītie neapdraudētu sabiedrības drošību – neizdarītu jaunus noziedzīgus nodarījumus.”
Tādējādi likumprojektā paredzēts noteikt atbilstošu ieslodzīto konvojēšanas procedūru.
Plānotās izmaiņas paredz papildināt Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumu ar IV1 nodaļu “Ieslodzīto konvojēšana”, nosakot:
Tāpat likumu iecerēts papildināt ar 27.1 pantu, nosakot, ka apdraudējuma situācijas konvojēšanas laikā ir:
Likumprojekta “Grozījumi Energoefektivitātes likumā” mērķis ir papildināt spēkā esošo regulējumu ar normām, kas nosaka kritērijus datu centru identificēšanai, kuriem būs pienākums ziņot Eiropas Komisijas izveidotā platformā datu centra darbības un ilgtspējas rādītājus.
Kā vēstīts likumprojekta anotācijā, plānotās izmaiņas Energoefektivitātes likumā nepieciešamas, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Direktīvas (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti, ar ko groza Regulu (ES) 2023/955, prasības attiecībā uz pienākumu izpildi datu centriem.
Direktīvas 2023/1791 12. panta prasības steidzami jānostiprina nacionālajos tiesību aktos, norādīts anotācijā. Tāpat tajā minēts, ka Klimata un enerģētikas ministrija strādā pie konceptuāli jauna regulējuma izstrādes, lai kopumā pārņemtu Direktīvas 2023/1791 prasības.
Direktīvas 2023/1791 12. pantā noteikts, ka “līdz 2024. gada 15. maijam un pēc tam katru gadu dalībvalstis pieprasa, lai to teritorijā esošo datu centru īpašnieki un operatori, kuru instalētās informācijas tehnoloģijas (IT) jaudas pieprasījums ir vismaz 500 kW, darītu publiski pieejamu VII pielikumā (“Minimālās prasības attiecībā uz datu centru energoefektivitātes monitoringu un publicēšanu”) izklāstīto informāciju, izņemot informāciju, uz kuru attiecas Savienības un valsts tiesību akti, kas aizsargā komercnoslēpumus, uzņēmējdarbības noslēpumus un konfidencialitāti”.
Vienlaikus iepriekš minēto nepiemēro datu centriem, kuru izmantošanas vai pakalpojumu sniegšanas vienīgais galīgais mērķis ir aizsardzība un civilā drošība.
Atbilstoši Direktīvas 2023/1791 VII pielikumam attiecībā uz 12. pantā minēto datu centru energoefektivitāti monitorē un publicē šādu informācijas minimumu:
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, Direktīvas 2023/1791 12. pants nosaka datu centru atlases kritērijus, galveno darbības un ilgtspējas rādītāju ziņošanas pienākumu, t. sk. ziņošanu Eiropas Komisijas platformā, ziņošanas termiņu.
Līdz šim Latvijas tiesiskajā regulējumā nav iekļautas normas datu centriem attiecībā uz ilgtspēju.
Tāpat spēkā esošajā Energoefektivitātes likumā nav definēts, kas ir “datu centrs”, un nav iekļauti datu centru atlases kritēriji un ziņošanas pienākumi, kas izriet no Direktīvas 2023/1791.
“Klimata un enerģētikas ministrijai kā atbildīgajai nozares ministrijai par energoefektivitātes politikas veidošanu nav iespējams identificēt konkrēto mērķgrupu, un attiecīgi šobrīd nav transponēti Direktīvas 2023/1791 nosacījumi. Vienlaikus Klimata un enerģētikas ministrija ir identificējusi tos datu centrus, kuri atbilst Direktīvas 2023/1791 kritērijiem, tomēr, ņemot vērā, ka daļa no datu centriem Latvijā ir noteikti kā kritiskās infrastruktūras objekti, to izslēgšanai no ziņošanas prasībām nepieciešamas papildu tiesību normas, kuras paredzēts pieņemt ar likumprojektu,” vēstīts anotācijā.
Tādējādi likumprojekts papildina Energoefektivitātes likuma 1. pantu ar trešo daļu, paredzot, ka termins “datu centrs” šajā likumā tiek lietots Nacionālās kiberdrošības likuma izpratnē.
Saskaņā ar Nacionālās kiberdrošības likumu datu centrs ir telpa vai telpu komplekss, kas paredzēts informācijas tehnoloģiju un tīkla iekārtu centralizētai izvietošanai, savstarpējai savienošanai un darbībai un kas nodrošina datu uzglabāšanas, apstrādes un pārsūtīšanas (transportēšanas) pakalpojumus, kā arī visas elektroenerģijas sadalei un klimata kontrolei nepieciešamās iekārtas un infrastruktūras.
Tāpat plānots mainīt IV nodaļas nosaukumu no “Energoaudits un energopārvaldība” uz “Energoefektivitātes ieviešanas prasības un uzraudzība”.
Iecerēts likumu papildināt ar 12.1 pantu “Energoefektivitāte datu centros”, nosakot:
“Datu centru īpašnieki un operatori, kuru vienā atsevišķā datu centrā instalētās informācijas tehnoloģiju infrastruktūras jaudas pieprasījums kārtējā gada kalendāra pēdējā dienā ir vismaz 500 kilovati, katru gadu līdz 15. maijam par iepriekšējo kalendāra gadu sniedz Eiropas Komisijas izveidotā Eiropas datu centru datubāzē informāciju, kas noteikta Komisijas 2024. gada 14. marta deleģētajā Regulā (ES) 2024/1364 par kopīgas Savienības datu centru reitinga shēmas izveides pirmo posmu. Minētā prasība neattiecas uz informāciju, kuru Savienības un valsts tiesību akti aizsargā kā komercnoslēpumu, uzņēmējdarbības noslēpumu un konfidencialitāti. Eiropas datu centru datubāzē sniegto informāciju datu centru īpašnieki un operatori publicē arī savā tīmekļvietnē.
Šā panta pirmo daļu nepiemēro kritiskās infrastruktūras kopumā iekļautajiem datu centriem un datu centriem, kuri nodrošina vai uztur informācijas sistēmas, kuras ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kritiskā infrastruktūra vai kuru izmantošanas vai pakalpojumu sniegšanas vienīgais mērķis ir civilā drošība un aizsardzība.
Kritiskās infrastruktūras kopumā iekļautie datu centri un datu centri, kuri nodrošina vai uztur informācijas sistēmas, kuras ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kritiskā infrastruktūra vai kuru izmantošanas vai pakalpojumu sniegšanas vienīgais mērķis ir civilā drošība un aizsardzība, un vienlaikus sniedz pakalpojumus citām juridiskajām personām, kā rezultātā instalētās informācijas tehnoloģiju infrastruktūras jaudas pieprasījums pakalpojumu sniegšanai citām juridiskajām personām pārsniedz 500 kilovatus, katru gadu līdz 15. maijam sniedz Eiropas Komisijas izveidotā Eiropas datu centru datubāzē informāciju par iepriekšējo kalendāra gadu tikai par to infrastruktūras daļu, kas tiek izmantota pakalpojumu sniegšanai citām juridiskajām personām.”
