SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
10. novembrī, 2020
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Mājoklis
14
14

Kā pārpirkt valsts vai pašvaldības dzīvokli

LV portāla infografika

Lai gan daudzviet valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācija ir beigusies, pašvaldībām joprojām pieder vairāk nekā 20 000 dzīvokļu vai viendzīvokļa māju, bet valstij – vairāk nekā 300 dzīvokļa īpašumu. Liela daļa šo dzīvokļu tiek izīrēti, un bieži vien īrnieki vēlētos tos iegādāties. LV portāls e-konsultāciju sadaļā saņem daudz jautājumu par šo tēmu, tāpēc skaidro, kāda ir īpašuma iegādes kārtība un apmaksas noteikumi.

īsumā
  • Īrēta pašvaldības vai valsts dzīvokļa iegūšana īpašumā var notikt saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu.
  • Atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt īrnieks vai viņa ģimenes loceklis, ja viņš vēlas nopirkt dzīvojamo māju, tās domājamo daļu vai dzīvokļa īpašumu.
  • Ja pirmpirkuma tiesīgās personas mēneša laikā neizmanto savas pirmpirkuma tiesības, tad dzīvokļa īpašumu vai viendzīvokļa māju pārdod atklātā mutiskā izsolē.
  • Ņemot vērā Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma regulējumu, kā arī dzīvokļu tehnisko stāvokli, pašvaldības reti piekrīt pārņemt valsts dzīvokļa īpašumus savā īpašumā.
  • Pamatojoties uz likumu “Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā”, sociālās palīdzības dzīvokļi nav atsavināmi, par ko dzīvojamās telpas īres līgumā ir izdarīta atzīme.

Pēc Valsts zemes dienesta informācijas, pašvaldību īpašumā Latvijā ir 19 911 dzīvokļa īpašumi un 1232 viendzīvokļa mājas. Turklāt vēl ir 1320 daudzdzīvokļu ēkas, kurās nav izveidoti dzīvokļu īpašumi. Visvairāk īpašumu pieder Rīgas, Liepājas un Daugavpils pašvaldībai.

Saskaņā ar SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (“Possessor”) sniegto informāciju sabiedrības valdījumā kopā ir 329 valsts dzīvokļa īpašumi, tostarp viendzīvokļa mājas, no kuriem izīrēti ir 259 dzīvokļa īpašumi. Visvairāk dzīvokļu ir Ventspilī un Jelgavas novadā, tad seko Rīga, Jūrmala un Daugavpils novads.

Var ierosināt īrnieks vai viņa ģimenes loceklis

Īrēta pašvaldības vai valsts dzīvokļa iegūšana īpašumā var notikt saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu. “Possessor” pati piedāvā izīrēta valsts dzīvokļa vai viendzīvokļa dzīvojamās mājas īrniekam un viņa ģimenes locekļiem izmantot pirmpirkuma tiesības, norāda sabiedrības Dzīvojamo māju un dzīvokļu departamenta vadītāja Darja Ivanova.

Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta ceturtās daļas 5. punktu atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt īrnieks vai viņa ģimenes loceklis (vienas mājsaimniecības ietvaros), ja viņš vēlas nopirkt dzīvojamo māju, tās domājamo daļu vai dzīvokļa īpašumu.

Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 45. pants noteic, ka, atsavinot valsts vai pašvaldības viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu, par kuru lietošanu likumā “Par dzīvojamo telpu īri” noteiktajā kārtībā ir noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, to vispirms rakstveidā piedāvā pirkt īrniekam un viņa ģimenes locekļiem.

Kādi noteikumi jāievēro, lai izpirktu dzīvokli

Īrnieks vai viņa ģimenes locekļi var iegādāties īrēto viendzīvokļa māju vai dzīvokli, ja:

  • īrnieks un viņa ģimenes locekļi ir noslēguši notariāli apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem iegūs īpašumā īrēto viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu;
  • tiesā nav celta prasība par īres līguma izbeigšanu.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” nosaka kārtību, kādā Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta ceturtajā daļā minētās personas iesniedz atsavināšanas ierosinājumu.

Atbilstoši šo noteikumu 5. punktam, ja dzīvojamās mājas, tās domājamās daļas vai dzīvokļa īpašuma atsavināšanas ierosinājumu iesniedz likuma 4. panta ceturtās daļas 5. punktā minētās personas, ierosinājumu paraksta īrnieks vai viņa ģimenes loceklis un atsavināšanas ierosinājumam tiek pievienots:

  • atsavināšanas ierosinātāja personu apliecinoša dokumenta kopija;
  • īrnieka un viņa ģimenes locekļu notariāli apliecināta vienošanās par to, kurš vai kuri no viņiem iegūs īpašumā dzīvojamo māju, tās domājamo daļu vai dzīvokļa īpašumu;
  • atsavināmā īpašuma dzīvojamās telpas īres līgums;
  • izziņa par īres un komunālo maksājumu parāda esību vai neesību.

Saskaņā ar minēto noteikumu 8. punkta 8.3. apakšpunktu atsavināšanas ierosinājumu atsaka izskatīt, ja atsavināšanas ierosinājumu iesniegusi persona, kura nav tiesīga ierosināt atsavināšanu.

Kam pieder pirmpirkuma tiesības

Ja īrnieks vai viņa ģimenes locekļi mēneša laikā no piedāvājuma saņemšanas dienas nepaziņo par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, izīrētu viendzīvokļa māju vai dzīvokli atsavina šādā kārtībā:

  • dzīvokļa īpašumu piedāvā pirkt pārējiem dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, ja viņi savas pirmpirkuma tiesības ir nodibinājuši savstarpējā līgumā, bet viendzīvokļa māju, kas atrodas uz citas personas zemes gabala, piedāvā pirkt šīs zemes īpašniekam;
  • ja pirmpirkuma tiesīgās personas mēneša laikā neizmanto savas pirmpirkuma tiesības, dzīvokļa īpašumu vai viendzīvokļa māju pārdod atklātā mutiskā izsolē.

Jāpiebilst: ja izīrētu dzīvokli izsolē nopērk trešā persona, atbilstoši likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 8. pantam jaunajam īpašniekam ir saistošs iepriekšējā īpašnieka noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums.

Zemes īpašnieks (īpašnieki) un dzīvokļu īpašnieki savas pirmpirkuma tiesības var izmantot mēneša laikā no piedāvājuma saņemšanas dienas.

Kāda ir cena

Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 14. panta otrajai daļai, ja īrnieks vēlas izmantot savas pirmpirkuma tiesības uz īrēto dzīvokli, dzīvokļa izsoli nerīko un ar īrnieku slēdz pirkuma līgumu par nosacīto cenu (nekustamā īpašuma vērtība, kura noteikta atbilstoši Standartizācijas likumā paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem īpašuma vērtēšanas standartiem), kas tiek noteikta eiro, skaidro D. Ivanova.

Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 35. panta trešajai daļai, pārdodot publiskas personas nekustamo īpašumu uz nomaksu, nomaksas termiņš nedrīkst būt lielāks par pieciem gadiem. Par atlikto maksājumu pircējs maksā 6% gadā no vēl nesamaksātās pirkuma maksas daļas.

Pašvaldības pirmpirkuma tiesības neizmanto

Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 45. panta pirmajai daļai pirms īpašuma atsavināšanas procesa uzsākšanas “Possessor” ir pienākums piedāvāt dzīvokli vai viendzīvokļa māju attiecīgai pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums. Ja pašvaldība piekrīt pārņemt nekustamo īpašumu, to ar Ministru kabineta rīkojumu nodod pašvaldībai.

“Possessor” Dzīvojamo māju un dzīvokļu departamenta vadītāja D. Ivanova skaidro: minētā likuma norma paredz, ka dzīvokļi ir nododami pašvaldībām bez atlīdzības tikai un vienīgi konkrētas funkcijas veikšanai, proti, palīdzības sniegšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.

Ja pašvaldībai nodotais dzīvokļa īpašums vairs nav nepieciešams minēto funkciju veikšanai, pašvaldībai šis dzīvokļa īpašums ir jānodod atpakaļ valstij.

Ņemot vērā Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma regulējumu, kā arī dzīvokļu tehnisko stāvokli, pašvaldības reti piekrīt pārņemt valsts dzīvokļa īpašumus savā īpašumā, atklāj D. Ivanova. Visi šobrīd “Possessor” valdījumā esošie atsavināmie dzīvokļa īpašumi ir piedāvāti pašvaldībām, un pašvaldības atteikušās pārņemt tos savā īpašumā.

Nevar izpirkt sociālās palīdzības dzīvokļus

Pamatojoties uz likumu “Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā”, sociālās palīdzības dzīvokļi nav atsavināmi, par ko dzīvojamās telpas īres līgumā ir izdarīta atzīme.

Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons skaidro, ka kopējo Rīgas pašvaldības dzīvojamo fondu veido apmēram 14 010 dzīvokļi un lielākā daļa no tiem ir vai tiek piešķirti kā sociālās palīdzības dzīvokļi.

Ja īrnieks kāda iemesla dēļ sociālo dzīvokli atbrīvo un tas ir dzīvoklis ar ērtībām, tad tas tiek izīrēts palīdzības sniegšanas rindā reģistrētajām personām. Šos dzīvokļus, īrniekam pārtraucot īres attiecības, pašvaldība nodod atsavināšanai, ja tie ir dzīvokļi ar daļējām ērtībām, bez ērtībām vai ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām un ja ir konstatēti vairāki no šādiem apstākļiem:

  • tā ir vienīgā pašvaldības īpašumā esošā dzīvojamā telpa attiecīgajā dzīvojamā mājā;
  • dzīvokļa atjaunošanas izmaksas ir nesamērīgi augstas;
  • ir tehniskās apsekošanas atzinums vai vizuālās apsekošanas akts, saskaņā ar kuru ēka ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī;
  • dzīvojamā telpa atbilst likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.4 panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem.

Dzīvokļi tiek atsavināti izsoles ceļā, kuras rīko Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija.

Tie īrnieki, kuriem dzīvojamā telpa izīrēta pirms 2002. gada 1. janvāra, pirms spēkā stājās likums “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, var iegādāties dzīvokli par naudu.

Labs saturs
14
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU