Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Lai gan daudzviet valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācija ir beigusies, pašvaldībām joprojām pieder vairāk nekā 20 000 dzīvokļu vai viendzīvokļa māju, bet valstij – vairāk nekā 300 dzīvokļa īpašumu. Liela daļa šo dzīvokļu tiek izīrēti, un bieži vien īrnieki vēlētos tos iegādāties. LV portāls e-konsultāciju sadaļā saņem daudz jautājumu par šo tēmu, tāpēc skaidro, kāda ir īpašuma iegādes kārtība un apmaksas noteikumi.
Pēc Valsts zemes dienesta informācijas, pašvaldību īpašumā Latvijā ir 19 911 dzīvokļa īpašumi un 1232 viendzīvokļa mājas. Turklāt vēl ir 1320 daudzdzīvokļu ēkas, kurās nav izveidoti dzīvokļu īpašumi. Visvairāk īpašumu pieder Rīgas, Liepājas un Daugavpils pašvaldībai.
Saskaņā ar SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (“Possessor”) sniegto informāciju sabiedrības valdījumā kopā ir 329 valsts dzīvokļa īpašumi, tostarp viendzīvokļa mājas, no kuriem izīrēti ir 259 dzīvokļa īpašumi. Visvairāk dzīvokļu ir Ventspilī un Jelgavas novadā, tad seko Rīga, Jūrmala un Daugavpils novads.
Īrēta pašvaldības vai valsts dzīvokļa iegūšana īpašumā var notikt saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu. “Possessor” pati piedāvā izīrēta valsts dzīvokļa vai viendzīvokļa dzīvojamās mājas īrniekam un viņa ģimenes locekļiem izmantot pirmpirkuma tiesības, norāda sabiedrības Dzīvojamo māju un dzīvokļu departamenta vadītāja Darja Ivanova.
Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta ceturtās daļas 5. punktu atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt īrnieks vai viņa ģimenes loceklis (vienas mājsaimniecības ietvaros), ja viņš vēlas nopirkt dzīvojamo māju, tās domājamo daļu vai dzīvokļa īpašumu.
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 45. pants noteic, ka, atsavinot valsts vai pašvaldības viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu, par kuru lietošanu likumā “Par dzīvojamo telpu īri” noteiktajā kārtībā ir noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, to vispirms rakstveidā piedāvā pirkt īrniekam un viņa ģimenes locekļiem.
Īrnieks vai viņa ģimenes locekļi var iegādāties īrēto viendzīvokļa māju vai dzīvokli, ja:
Ministru kabineta noteikumi Nr. 109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” nosaka kārtību, kādā Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta ceturtajā daļā minētās personas iesniedz atsavināšanas ierosinājumu.
Atbilstoši šo noteikumu 5. punktam, ja dzīvojamās mājas, tās domājamās daļas vai dzīvokļa īpašuma atsavināšanas ierosinājumu iesniedz likuma 4. panta ceturtās daļas 5. punktā minētās personas, ierosinājumu paraksta īrnieks vai viņa ģimenes loceklis un atsavināšanas ierosinājumam tiek pievienots:
Saskaņā ar minēto noteikumu 8. punkta 8.3. apakšpunktu atsavināšanas ierosinājumu atsaka izskatīt, ja atsavināšanas ierosinājumu iesniegusi persona, kura nav tiesīga ierosināt atsavināšanu.
Ja īrnieks vai viņa ģimenes locekļi mēneša laikā no piedāvājuma saņemšanas dienas nepaziņo par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, izīrētu viendzīvokļa māju vai dzīvokli atsavina šādā kārtībā:
Jāpiebilst: ja izīrētu dzīvokli izsolē nopērk trešā persona, atbilstoši likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 8. pantam jaunajam īpašniekam ir saistošs iepriekšējā īpašnieka noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums.
Zemes īpašnieks (īpašnieki) un dzīvokļu īpašnieki savas pirmpirkuma tiesības var izmantot mēneša laikā no piedāvājuma saņemšanas dienas.
Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 14. panta otrajai daļai, ja īrnieks vēlas izmantot savas pirmpirkuma tiesības uz īrēto dzīvokli, dzīvokļa izsoli nerīko un ar īrnieku slēdz pirkuma līgumu par nosacīto cenu (nekustamā īpašuma vērtība, kura noteikta atbilstoši Standartizācijas likumā paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem īpašuma vērtēšanas standartiem), kas tiek noteikta eiro, skaidro D. Ivanova.
Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 35. panta trešajai daļai, pārdodot publiskas personas nekustamo īpašumu uz nomaksu, nomaksas termiņš nedrīkst būt lielāks par pieciem gadiem. Par atlikto maksājumu pircējs maksā 6% gadā no vēl nesamaksātās pirkuma maksas daļas.
Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 45. panta pirmajai daļai pirms īpašuma atsavināšanas procesa uzsākšanas “Possessor” ir pienākums piedāvāt dzīvokli vai viendzīvokļa māju attiecīgai pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums. Ja pašvaldība piekrīt pārņemt nekustamo īpašumu, to ar Ministru kabineta rīkojumu nodod pašvaldībai.
“Possessor” Dzīvojamo māju un dzīvokļu departamenta vadītāja D. Ivanova skaidro: minētā likuma norma paredz, ka dzīvokļi ir nododami pašvaldībām bez atlīdzības tikai un vienīgi konkrētas funkcijas veikšanai, proti, palīdzības sniegšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.
Ja pašvaldībai nodotais dzīvokļa īpašums vairs nav nepieciešams minēto funkciju veikšanai, pašvaldībai šis dzīvokļa īpašums ir jānodod atpakaļ valstij.
Ņemot vērā Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma regulējumu, kā arī dzīvokļu tehnisko stāvokli, pašvaldības reti piekrīt pārņemt valsts dzīvokļa īpašumus savā īpašumā, atklāj D. Ivanova. Visi šobrīd “Possessor” valdījumā esošie atsavināmie dzīvokļa īpašumi ir piedāvāti pašvaldībām, un pašvaldības atteikušās pārņemt tos savā īpašumā.
Pamatojoties uz likumu “Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā”, sociālās palīdzības dzīvokļi nav atsavināmi, par ko dzīvojamās telpas īres līgumā ir izdarīta atzīme.
Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons skaidro, ka kopējo Rīgas pašvaldības dzīvojamo fondu veido apmēram 14 010 dzīvokļi un lielākā daļa no tiem ir vai tiek piešķirti kā sociālās palīdzības dzīvokļi.
Ja īrnieks kāda iemesla dēļ sociālo dzīvokli atbrīvo un tas ir dzīvoklis ar ērtībām, tad tas tiek izīrēts palīdzības sniegšanas rindā reģistrētajām personām. Šos dzīvokļus, īrniekam pārtraucot īres attiecības, pašvaldība nodod atsavināšanai, ja tie ir dzīvokļi ar daļējām ērtībām, bez ērtībām vai ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām un ja ir konstatēti vairāki no šādiem apstākļiem:
Dzīvokļi tiek atsavināti izsoles ceļā, kuras rīko Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija.
Tie īrnieki, kuriem dzīvojamā telpa izīrēta pirms 2002. gada 1. janvāra, pirms spēkā stājās likums “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, var iegādāties dzīvokli par naudu.
