Freepik
7. novembrī stājās spēkā grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, ar kuriem tiek ieviesti stingri noteikumi mākslīgā intelekta izmantošanai priekšvēlēšanu aģitācijā.
Priekšvēlēšanu aģitācijas periods ir laika posms no 120. dienas pirms vēlēšanām līdz vēlēšanu dienai, kad visām politiskajām partijām un to apvienībām, kuras kandidē vēlēšanās, ir jāievēro dažādas likuma prasības un ierobežojumi, lai vēlēšanas varētu notikt iespējami godīgos un vienlīdzīgos apstākļos.
Priekšvēlēšanu aģitācijas likums papildināts ar 3.1 pantu, kas turpmāk regulēs arī mākslīgā intelekta sistēmu izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā.
Noteikts, ka tad, ja priekšvēlēšanu aģitācijas periodā apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācijā vai aģitācijas materiālā tiek izmantots mākslīgā intelekta sistēmas radīts personas atveidojums vai realitātei neatbilstošs notikums (attēls, audio vai video saturs), tas ir skaidri un nepārprotami jānorāda.
Vienlaikus ar likumu tiek aizliegts lietot automatizētas sistēmas priekšvēlēšanu aģitācijai, izmantojot viltotus vai anonīmus sociālo mediju kontus.
Likuma 18. panta sestajā daļā arī paskaidrots, ka ar sociālajiem medijiem tiek saprastas tehnoloģiskas platformas, kas ļauj veidot, publicēt un izplatīt informāciju publiskā saziņā, kā arī veidot kopienas un savstarpēji mijiedarboties uz šā satura pamata.
Priekšvēlēšanu aģitācijas likums papildināts ar 31.1 pantu, kas nosaka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kompetenci ierobežot noteikumiem neatbilstošo materiālu izplatīšanu.
Atbilstoši šim pantam, ja priekšvēlēšanu aģitācijā tiek konstatēts mākslīgā intelekta sistēmas izmantošanas kārtības pārkāpums, tad KNAB priekšnieks aizliedz turpmāk izplatīt (izvietot) attiecīgo priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu.
Pirms šāda lēmuma pieņemšanas KNAB jālūdz eksperta vai citu lietpratēju atzinums un tad jāizvērtē attiecīgā lēmuma lietderība, izpildes iespējamība, kā arī lēmuma samērīgums.
Informāciju par minētā lēmuma pieņemšanu, atcelšanu vai grozīšanu KNAB nekavējoties publicē savā tīmekļvietnē. Lēmumu varēs pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.
LV portāls jau iepriekš informēja, ka šā gada 22. maijā stājās spēkā Krimināllikuma grozījumi, ar kuriem tika ieviesta kriminālatbildība par vēlēšanu procesa ietekmēšanu, izmantojot dziļviltojumus. Krimināllikums tika papildināts ar 90.1 pantu “Vēlēšanu procesa ietekmēšana, izmantojot dziļviltojumu tehnoloģiju”.
Iespējamās sankcijas ir bargas. Ja, izmantojot dziļviltojumu tehnoloģiju, par politisko partiju, to apvienību vai Saeimas, pašvaldības domes vai Eiropas Parlamenta deputāta kandidātu apzināti tikusi izgatavota vai izplatīta nepatiesa un diskreditējoša informācija un tas izdarīts priekšvēlēšanu aģitācijas periodā vai vēlēšanu dienā, tad pārkāpējs tiek sodīts ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu.
Savukārt 2024. gada 22. oktobrī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, kuri ievieš kriminālatbildību par apzināti nepatiesas informācijas izgatavošanu vai izplatīšanu, izmantojot dziļviltojumu tehnoloģiju, lai diskreditētu valsts amatpersonas amata kandidātu, kuru ievēlē, ieceļ vai apstiprina Saeima. Arī par šādu pārkāpumu paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai probācijas uzraudzība, vai sabiedriskais darbs.
Plašāk par tēmu >>
