“Mūsu komandā darbojas vairāki desmiti dažādu paaudžu zinātnieku un topošo pētnieku, kuri ikdienā ir arī akadēmiskie mācībspēki, mākslu kritiķi, dzejnieki un rakstnieki, mākslinieki, mūziķi un folkloras kustības dalībnieki. Tā kā 2026. gads iezīmē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta 80. jubileju, aicinām ikvienu klātienē uz radošu kopābūšanu un kopādarīšanu aizvien augošā vidē – LU Botāniskajā dārzā,” uzsver LU LFMI direktore Eva Eglāja-Kristsone.
Pasākumā iecerētas daudzveidīgas tematiskas koprades aktivitātes un sarunas ar dažādu paaudžu pētniekiem. Svētku gaisotni bagātinās muzikālā apvienība “Rahu the Fool”, bet vakara izskaņā iecerēta zaļumballe kopā ar Žoržu Siksnu. Pasākumu vadīs aktieris Jānis Kronis.
Viesus LU LFMI pētnieki uzņems trīs tematiskās pieturās, kurās apmeklētāji būs aicināti asināt prātu, maņas un pieredzi gan individuālās aktivitātēs, gan kopīgos uzdevumos.
Uz centrālās skatuves norisināsies pētnieku diskusija “Kā zinātne un kultūra palīdz mums dzīvot zaļi?”, kurā piedalīsies LU LFMI vadošās pētnieces Dace Bula un Rita Zara, pētniece Kitija Balcare un vadošais pētnieks, LU Humanitāro zinātņu fakultātes zinātņu prodekāns Toms Ķencis. Savukārt institūta pārstāvji Jānis Daugavietis, Sandis Laime, Ieva Melgalve, Agita Misāne ar apmeklētājiem tiksies brīvdabas pikniksarunās.
Folkloras pagalmā apmeklētāji būs aicināti piedalīties tautiskās rotaļās un pagalma spēlēs, minēt mīklas, sadziedāties, piedzīvot virtuālo realitāti “Samta tumsa” un apmeklēt pasaku zīmēšanas darbnīcu.
Literatūras paviljons aicina iesaistīties atmiņas spēlēs, kolektīvā dzejoļa rakstīšanā, pētīt literātu fotogrāfijas “Agrāk un tagad”, izspēlēt lasīšanas paradumu bingo, veikt testu “Kurš latviešu rakstnieks esi tu?”, pētīt karti “Kur dzīvo literatūra?”, veidot literatūras mīmus, piedalīties prāta spēlēs, likt grāmatu vāku puzles un literāru darbu nosaukumus.
Mākslu templī varēsim piedzīvot eksāmenu erudīcijā, izkustēties plašu minidisko ritmos, piedalīties performatīvā lomu spēlē “Nejaušo personību kongress”, pildīt uzdevumus mākslas vērotājiem un teātra skatītājiem, kā arī izpildīt iztēles vingrinājumu, domājot par ainavu.
Siltumnīcā notiks botāniskie lasījumi, kuros piedalīsies Ivars Šteinbergs, Artis Ostups un Ieva Melgalve.
Ģimenes ar bērniem īpaši aicinātas iesaistīties dažādu laiku pagalma rotaļās un piedzīvot “Istabas teātra” brīvdabas izrādi “Hamoka komūna”.
Pasākuma laikā Palmu mājā būs izvietota Radio NABA studija, kas raidīs īssarunas ar LU LFMI pētniekiem, kā arī intervijas ar apmeklētājiem.
Pasākums “Dzīvot zaļi!” norisināsies sestdien, 27. jūnijā, no plkst. 15.00 līdz 20.00 LU Botāniskajā dārzā, J. Šteinhauera ielā 2, Rīgā, kas ir ērti sasniedzams videi draudzīgos veidos – kājām, ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu.
Ieeja pasākumā un LU Botāniskajā dārzā pasākuma laikā – bez maksas, taču ar iepriekšpieteikšanos, reģistrējoties tiešsaistē.
Publicitātes attēls.
Par MSCA un projektu LU “Aurora Nexus: savienot cilvēkus, zinātni un mākslu”
Latvijas Universitātes projekts “Aurora Nexus: savienot cilvēkus, zinātni un mākslu” tiek īstenots līdz 2028. gada pavasarim ar Eiropas Komisijas programmas “MSCA un sabiedrība: Eiropas Zinātnieku nakts un pētnieki skolās 2026–2027” atbalstu. Projekta mērķis ir stiprināt zinātnes komunikāciju un veicināt sabiedrības iesaisti pētniecībā, tai skaitā īstenojot Eiropas Zinātnieku nakts pasākumus Latvijas Universitātē, iniciatīvu “Zinātnieki skolās” un zinātnes vēstnieku programmu visā Latvijā. Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās aktivitātes (Marie Skłodowska-Curie Actions – MSCA) ir Eiropas Savienības iniciatīva, kas atbalsta pētniecību, inovācijas un zinātnes komunikāciju.
Par LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts ir humanitāro zinātņu pētniecības institūcija Latvijā, kas veicina kvalitatīvas, atbildīgas un atvērtas zinātnes attīstību un kas tiecas uz izcilību augsta līmeņa kultūras un salīdzinošajos pētījumos Baltijas reģionā literatūras, folkloras, mūzikas un teātra mākslas, kultūras un dzimtes studiju, digitālo un vides humanitāro zinātņu jomā. Pētniecība balstās gan paaudzēs uzkrātās zināšanās, gan laikmetīgos jautājumos, kur svarīga loma ir kritiskajām teorijām, starpnozaru pieejai, starptautiskai sadarbībai un globālam akadēmiskam dialogam. Starptautiskajā izvērtējumā par 2019.–2024. gada periodu institūts ir saņēmis visaugstāko novērtējumu, kļūstot par vienu no diviem Latvijas zinātniskajiem institūtiem, kas novērtēti ar izcilību.
