Grāmata “Sociālo mediju laikmets” aptver plašu tēmu loku. To vidū ir sociālo mediju sabiedriski politiskās ietekmes skaidrojumi, tīkla teorijas, indivīdu sevis izrādīšana sociālajos medijos, sociālie mediji kā ziņu aprites un patērēšanas vide, influenceri un satura veidotāji, kā arī sociālo mediju pārvaldība. Grāmatu papildina vārdnīca, kurā piedāvāti un skaidroti ar sociālajiem medijiem saistītu jēdzienu latviskojumi.
Mūsdienās sociālie mediji ir kļuvuši par būtisku daļu dažādās sfērās – politikā, starppersonu attiecībās, reklāmā, žurnālistikā un citās. Sociālo mediju laikmeta jēdziens grāmatas nosaukumā attiecas ne tikai uz sociālo mediju plašo lietojumu, bet arī uz specifisku veidu, kā sabiedrība sociālos medijus uztver.
Kā skaidrojis mediju sociologs Vinsents Mosko, vēsturē ir dažādi piemēri, kad cilvēki laiku, kurā dzīvo, saistījuši ar attiecīgā brīža jaunajām tehnoloģijām. Tāds ir bijis, piemēram, elektrības laikmets vai personālā datora laikmets. Taču, lai arī šo tehnoloģiju nozīme kopš to ieviešanas ir tikai pieaugusi, mūsdienas to vārdā vairs nesauc, jo tās uztver kontekstuāli.
J. Buholcs norāda, ka ar sociālajiem medijiem tā vēl nav noticis: “Sociālos medijus mēs joprojām nereti uztveram par autonomu un ārēju spēku, kas vienpusēji visu maina, un nepietiekamu vērību pievēršam tam, cik lielā mērā sociālie mediji ilustrē vai paspilgtina pašā sabiedrībā jau notiekošo – un cik lielā mērā sabiedrība veido sociālos medijus. Tātad sociālo mediju laikmets turpinās.”
Publiskajā telpā dominējošā izpratne par satura ieteikumu algoritmiem vai sociālo mediju ietekmi uz demokrātiju ir daži no grāmatā apskatītajiem piemēriem, kas ilustrē vienkāršotu vai nepilnīgu ar sociālajiem medijiem saistītu parādību uztveri.
LU vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns savā recenzijā par grāmatu raksta: “Autors uz sociālajiem medijiem un to attīstību raugās kā relacionālu parādību. Tās rašanos un transformāciju ir noteikuši konkrētu sabiedrību sociālie, kulturālie, ekonomiskie un politiskie konteksti. Taču ne jau konteksti, bet šajos kontekstos dzīvojošie cilvēki – sociālo mediju lietotāji – atrodas grāmatas uzmanības centrā. Tādējādi J. Buholca rakstītais iegulst tajā intelektuālajā tradīcijā, kas uzsver indivīda rīcībspēju un strukturālos apstākļus, kas to iespējo vai ierobežo.” M. Kaprāns arī akcentē, ka grāmata aptver plašu sociālo mediju ģeogrāfiju, taču liela uzmanība ir pievērsta piemēriem un norisēm Latvijā. “Tieši monogrāfijas glokālā ievirze padarīs to par interesantu lasāmvielu ne tikai zinātniekiem, bet arī sociālo zinātņu studentiem, politikas veidotājiem un mediju praktiķiem,” ir pārliecināts recenzents.
Grāmatas autors J. Buholcs par sociālajiem medijiem gan praktiski, gan akadēmiski ir interesējies vairāk nekā 20 gadus. Savos līdzšinējos pētījumos viņš ir analizējis starppersonu attiecības tiešsaistē, sociālo mediju lietojumu Latvijas emigrantu komunikācijā un sociālo mediju lietotāju informācijas diētu.
J. Buholcs seko līdzi norisēm arī žurnālistikas jomā, Vidzemes Augstskolā docē kursus par tiešsaistes informācijas vidi, mediju ekonomiku un mediju ētiku, Ķīles Augstskolā Vācijā – par sociālajiem medijiem. Latvijas medijos J. Buholcs ir publicējis rakstus par mediju kvalitāti un medijpratības jautājumiem, viņš ir arī vairāku Nacionālās enciklopēdijas šķirkļu autors.
Zinātniskā monogrāfija sagatavota un izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda, LU un Vidzemes Augstskolas atbalstu.
Valmierā grāmatas svinīgā atvēršana notiks 15. septembrī plkst. 16.00 Valmieras Integrētajā bibliotēkā (Cēsu ielā 4), savukārt Rīgā lasītāji autoru varēs satikt 7. novembrī plkst.13.00 Rīgas Grāmatu svētkos “Rudens 2026” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (Mūkusalas ielā 3).
LU Akadēmiskā apgāda izdotās grāmatas var iegādāties Aspazijas bulvārī 5, 132. telpā (tālrunis informācijai 29333919) un apgāda interneta grāmatnīcā: gramatas.lu@lu.lv.
