DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 4 minūtes

LU un “SCHWENK Latvija” veidos Industriālās dekarbonizācijas izcilības centru

Attēlā: ilgtermiņa sadarbības līguma parakstīšana starp Latvijas Universitāti un vadošo būvmateriālu ražotāju Latvijā SIA “SCHWENK Latvija”.

FOTO: Toms Norde, LU.

Latvijas Universitāte (LU) un vadošais būvmateriālu ražotājs Latvijā SIA “SCHWENK Latvija” parakstījuši ilgtermiņa sadarbības līgumu, kas iezīmē Industriālās dekarbonizācijas izcilības centra – Industrial Decarbonisation Centre of Excellence jeb IDCE – izveidi.

“Šī līguma parakstīšana ir kopīgas platformas veidošana ilgtermiņa darbam starp Universitāti un industriju. Industriālā dekarbonizācija jeb oglekļa dioksīda (CO₂) un citu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ir viena no būtiskākajām Eiropas un Latvijas attīstības tēmām, un tās risināšanai nepieciešama gan zinātniskā kompetence, gan industrijas praktiskā pieredze,” uzsver LU attīstības prorektors Enno Ence.

Noslēgtā vienošanās paredz veidot ilgtermiņa stratēģisku sadarbību starp Universitāti un industriju pētniecībā, izglītībā, inovācijās, datu analītikā un tehnoloģiju pārnesē, lai attīstītu praktiski pielietojamus risinājumus industriālās dekarbonizācijas jomā. Vienlaikus līgums kalpo kā pamats Industriālās dekarbonizācijas izcilības centra izveidei – ilgtermiņa sadarbības platformai, kas savienos LU akadēmisko un pētniecisko kapacitāti ar “SCHWENK” industriālajiem izaicinājumiem.

“Dekarbonizācija ir viena no būtiskākajām prioritātēm gan mūsu uzņēmumam, gan visai nozarei. Taču pāreja uz klimatneitrālāku ražošanu ir ilgtermiņa process, kura īstenošanai nepieciešama cieša sadarbība starp industriju un zinātni. Tāpēc esam gandarīti par partnerību ar Latvijas Universitāti, kas ļaus aktivizēt Latvijas akadēmiskā potenciāla iesaisti nozares izaicinājumu risināšanā, attīstīt jaunas zināšanas un radīt praktiski pielietojamus dekarbonizācijas risinājumus nākotnei,” dalās “SCHWENK Ziemeļeiropa” izpilddirektors un “SCHWENK Latvija” valdes priekšsēdētājs Reinholds Šneiders (Reinhold Schneider).

IDCE mērķis būs veicināt jaunu dekarbonizācijas risinājumu izstrādi, testēšanu, validāciju un ieviešanu praksē. Sadarbībā plānots pievērsties tādām tēmām kā industriālā dekarbonizācija, CO₂ uztveršanas, uzglabāšanas un izmantošanas tehnoloģijas, energoefektivitāte, ilgtspējīga cementa un betona tehnoloģijas, aprites resursu izmantošana, kā arī kopīgi pētniecības un inovāciju projekti.

Īpaša uzmanība līgumā veltīta studentu, doktorantu un pētnieku iesaistei reālu industrijas izaicinājumu risināšanā. Sadarbība paredz prakses iespējas, industrijas tematiku studiju darbos, vieslekcijas, darbnīcas, gadījumu analīzes un citas izglītības aktivitātes, kurās tiks iesaistīti gan LU studenti un pētnieki, gan “SCHWENK” eksperti.

“SCHWENK” Latvija ir vadošais būvmateriālu ražotājs Latvijā ar vienu no modernākajām cementa rūpnīcām Eiropā. Uzņēmums darbojas Baltijas un Ziemeļvalstu tirgos un ir apņēmies samazināt būvniecības nozares ietekmi uz vidi, attīstot zema oglekļa tehnoloģijas, resursefektīvus ražošanas procesus un inovatīvus būvmateriālus.

Pēc līguma parakstīšanas plānots izsludināt arī sadarbības programmas projektu vadītāja vakanci. Projektu vadītāja galvenais uzdevums būs koordinēt IDCE darbību un nodrošināt ciešu sadarbību starp LU pētniekiem un “SCHWENK” ekspertiem.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI