DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 4 minūtes

LU aicina uz vērienīgāko Eiropas Zinātnieku nakti

Attēlā: lupa un grāmatas; pasākuma “Eiropas Zinātnieku nakts” norise 2025. gadā.

FOTO: Toms Grīnbergs, LU.

“Zinātnes skatuve”, “Atomu balsis”, “Viela un matērija”, “Datu māksla” – tās ir tikai dažas no vairāk nekā 100 pieturvietām šī gada Eiropas Zinātnieku naktī Latvijas Universitātē (LU). 25. septembrī no plkst. 17.00 līdz 22.00 sešās LU vietās Rīgā un citviet Latvijā zinātne savienosies ar mākslu un kultūru, aicinot apmeklētājus eksperimentēt, pētīt, atklāt un radīt. Programmā – zinātnes improvizācija, paraugdemonstrējumi, īsprezentācijas, darbnīcas un citas aktivitātes dažādām paaudzēm un interesēm. Pasākums ir bez maksas.

“Zinātnieku nakts Latvijas Universitātē jau vairākus gadus ir viens no vērienīgākajiem zinātnes komunikācijas pasākumiem, kas pulcē tūkstošiem apmeklētāju. Šogad pirmo reizi varam uz to paraudzīties arī plašākā Eiropas kontekstā, iepazīstot citu valstu pieredzi un vienlaikus daloties savā. Arī pašā Zinātnieku nakts programmā būs neliels ieskats kaimiņvalstīs – tiešraidē ielūkosimies norisēs Lietuvā un Igaunijā. Tā būs unikāla iespēja vienuviet sastapt simtiem pētnieku – Latvijas Universitāte šajā vakarā kļūs par lielāko zinātnes skatuvi Latvijā,” uzsver LU rektors, prof. Gundars Bērziņš. 

Gan šogad, gan 2027. gadā LU Zinātnieku nakts iegūst jaunu Eiropas dimensiju – pirmo reizi tā top kā daļa no Eiropas Komisijas iniciatīvas “MSCA un sabiedrība”, jo LU ir pievienojusies Eiropas Zinātnieku nakts projektu tīklam, kas ik gadu visā Eiropā pulcē vairāk nekā 1,5 miljons apmeklētāju.

Šogad par LU Eiropas Zinātnieku nakts vadmotīvu kļūs zinātnes skatuve un tās zvaigznes – LU pētnieki. Tāpat kā mūziķiem un māksliniekiem ir sava skatuve, arī LU pētniekiem tā ir vieta, kur sastopas idejas, jautājumi, eksperimenti un atklājumi.

Zinātne ar mākslu sastapsies īpaši veidotos priekšnesumos. LU Dabas mājā skaņu mākslinieks “SKANOTNE” sadarbībā ar sēņu pētnieci ar sensoru un tehnoloģiju palīdzību augu aktivitāti un citus vides procesus pārvērtīs reāllaika skaņas ainavā. Savukārt LU Botāniskā Palmu mājā uzstāsies igauņu mūziķis, producents un multimākslinieks Jāns Tete (Jaan Tätte), kura daiļradē savijas senatnīgais un mūsdienīgo.

Eiropas Zinātnieku nakts LU šogad norisināsies sešās vietās, un plašākā programma gaidāma LU Akadēmiskajā centrā Torņakalnā – Dabas mājā un Zinātņu mājā.

Apmeklētājus gaidīs:

  • LU Akadēmiskajā centrā, Jelgavas ielā 1 un 3, Rīgā; 
  • LU Humanitāro zinātņu fakultātes institūtos – LU HZF Latviešu valodas institūtā, LU HZF Latvijas vēstures institūtā un LU HZF Filozofijas un socioloģijas institūtā, Kalpaka bulvārī 4, Rīgā; 
  • LU Cietvielu fizikas institūtā, Ķengaraga ielā 8, Rīgā; 
  • LU Botāniskajā dārzā, J. Šteinhauera ielā 2, Rīgā, kur darbosies gan LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta, gan Jauno biologu skolas pētnieki; 
  • LU Baldones observatorijā, Riekstukalnā; 
  • LU Ornitoloģisko pētījumu centrā, Papē. 

Vakara gaitā interesenti varēs ielūkoties pētnieku darba ikdienā un iepazīt pētījumus visdažādākajās zinātņu jomās – kā dabaszinātnēs, medicīnā un tehnoloģijās, tā humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Jaunākajiem apmeklētājiem un ģimenēm būs īpaši veidotas aktivitātes, kurās pētīt, izmēģināt un atklāt.

Detalizēta programma tiks izziņota pakāpeniski, tuvojoties pasākumam.

Projekts balstās Jaunā Eiropas Bauhaus pieejā un idejā, ka zinātne ir mums visapkārt – tā palīdz saprast pasauli, kurā dzīvojam, un meklēt risinājumus nākotnei. LU Eiropas Zinātnieku nakts dod iespēju to piedzīvot klātienē – satikt cilvēkus, kuri rada jaunas zināšanas, uzdot jautājumus un pašiem iesaistīties izziņā.

Vairāk informācijas un pasākumu: www.lu.lv/zinatnieku-nakts-2026.

Publicitātes attēls.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI