DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Izglītība

Latvija paraksta vienošanos ar NASA un pievienojas “Artemis Accords” starptautiskajai iniciatīvai

Latvija spērusi vēl vienu soli kosmosa jomā – vizītes laikā Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) galvenajā mītnē, Vašingtonā, Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde un NASA administrators Džareds Aizekmans (Jared Isaacman) pirmdien, 20. aprīlī, parakstīja vienošanos ar NASA, pievienojoties starptautiskajai iniciatīvai Artemis Accords. Šī vienošanās iezīmē nozīmīgu pavērsienu Latvijas globālajā kosmosa izpētes kopienā un paver jaunas iespējas gan zinātnei, gan uzņēmējdarbībai.

“Pievienošanās Artemis Accords ir ieguldījums nākotnē – mūsu studentos, pētniekos un inovatoros. Tas stiprina Latvijas kā uzticama partnera lomu starptautiskajā kosmosa kopienā un rada jaunas iespējas attīstīt zinātni, tehnoloģijas un izglītību,” pauž izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde.

Ministre uzrunā īpaši uzsvēra starptautiskās sadarbības nozīmi un atzīmēja arī būtisku pavērsienu kosmosa izpētē ar veiksmīgi īstenoto Artemis II misiju, uzsverot, ka tas ir nozīmīgs solis cilvēces atgriešanās ceļā uz Mēness un spilgts piemērs tam, ko iespējams sasniegt ciešā starptautiskā sadarbībā.

Artemis Accords ir starptautiska vienošanās par miermīlīgu un ilgtspējīgu kosmosa izpēti, kuras pamatprincipi nosaka, kā valstīm sadarboties kosmosa izpētē un tehnoloģiju attīstībā, balstoties uz caurskatāmību, atbildību un ilgtspējību. Šis solis iezīmē nozīmīgu pavērsienu, turpinot Latvijas iesaisti starptautiskajā kosmosa sadarbībā, vienlaikus paverot jaunas iespējas Latvijas studentiem un pētniekiem, veicinot zinātnes un inovāciju attīstību.

Vienošanos 2020. gadā izstrādāja ASV valdība un NASA, un līdz 2025. gadam to ir parakstījušas vairāk nekā 50 valstis, tostarp lielākās ES dalībvalstis, Apvienotā Karaliste, Austrālija, Brazīlija, Japāna, Kanāda, Lietuva, Igaunija, kā arī citas valstis.

Ministru kabinets pievienošanos Artemis Accords atbalstīja 2025. gada 7. oktobrī un pilnvaroja izglītības un zinātnes ministru parakstīt vienošanos. Latvijai pievienošanās Artemis Accords vienošanās sniegs iespēju paplašināt divpusējo sadarbību ar ASV kosmosa politikā un industrijas sadarbībā, integrēt Latvijas industriju un pētniecību globālajās ķēdēs, kā arī stratēģiski stiprināt valsts atpazīstamību starptautiskā līmenī kosmosa nozarē.

Latvija jau šobrīd ir aktīva kosmosa nozarē. Kopš pievienošanās Eiropas Kosmosa aģentūrai 2020. gadā Latvijā īstenoti vairāk nekā 120 projekti, kuros iesaistīti uzņēmumi, pētniecības institūcijas un augstskolas, attīstot augstas pievienotās vērtības tehnoloģijas starptautiskajam tirgum.

Latvijas uzņēmumi piedalās arī globālās kosmosa misijās, tostarp Mēness izpētes projektos, izstrādājot inovatīvus navigācijas, datu apstrādes un tehnoloģiskos risinājumus sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem. Vienlaikus kosmosa tehnoloģijas Latvijā jau tiek izmantotas praktiski – vides monitoringā, lauksaimniecībā, infrastruktūras pārvaldībā un citās jomās, sniedzot tiešu ieguvumu gan tautsaimniecībai, gan sabiedrībai kopumā.

Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde kopā ar Latvijas vadošo universitāšu pārstāvjiem no 18. līdz 26. aprīlim atrodas darba vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs. Vizītes galvenie mērķi ir Latvijai nozīmīga sadarbības līguma parakstīšana ar NASA, tikšanās ar globālām tehnoloģiju kompānijām mākslīgā intelekta (MI) jomā, kā arī partnerību veidošana ar vairākām pasaules prestižākajām universitātēm.

Latvijas delegācijā piedalās arī pārstāvji no Latvijas Universitātes (LU) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), lai veicinātu tiešu akadēmisko sadarbību starp abām valstīm.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI