“Pārmaiņas izglītības, zinātnes, sporta, jaunatnes, valsts valodas un kosmosa jomās iespējams īstenot tikai ciešā sadarbībā ar cilvēkiem, kuri ikdienā strādā nozarē. Šajā laikā esam ne tikai pieņēmuši nozīmīgus lēmumus, bet arī mērķtiecīgi stiprinājuši dialogu ar pedagogiem, skolēniem, vecākiem, augstskolām, zinātniekiem, sporta organizācijām, jaunatnes sektoru, valsts valodas politikas īstenotājiem, uzņēmējiem, kosmosa nozares partneriem un pašvaldībām. Esam ielikuši nozīmīgus pamatus kvalitatīvākai un pieejamākai izglītībai, konkurētspējīgākai zinātnei, mūsdienīgai sporta pārvaldībai, aktīvākai jauniešu līdzdalībai, latviešu valodas stiprināšanai un inovāciju attīstībai, vienlaikus saglabājot fokusu uz bērnu, jauniešu un visas sabiedrības interesēm,” uzsver izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde.
Pieejama un iekļaujoša izglītība ikvienam bērnam un atbalsts pedagogiem
Izglītības jomā par prioritāti noteikta kvalitatīva, pieejama un iekļaujoša izglītība ikvienam bērnam Latvijā. Ieviests jaunais pedagogu finansēšanas modelis “Programma skolā”, kura mērķis ir nodrošināt taisnīgāku un prognozējamāku finansējumu skolām, vienlīdzīgākas iespējas skolēniem neatkarīgi no dzīvesvietas un stabilāku atbalstu pedagogiem.
Pedagogu atbalstam nodrošināts papildu finansējums darba samaksai, apstiprināts pedagogu atalgojuma pieauguma grafiks līdz 2030. gadam, kā arī paplašināts atbalsta personāla nodrošinājums skolās. Papildu līdzekļi novirzīti arī mācību līdzekļu un materiālu iegādei, lai skolās būtu pieejami kvalitatīvi un mūsdienīgi mācību resursi.
Vienlaikus uzsākta projekta “Skola – kopienā” īstenošana, lai sniegtu papildu atbalstu skolēniem ar mācīšanās grūtībām un stiprinātu drošu, atbalstošu vidi skolās. Pastiprināts darbs vardarbības mazināšanai izglītības iestādēs, pilnveidojot pedagogu profesionālās kompetences un stiprinot labbūtības pieeju.
Lai sekmētu dialogu un uzticēšanos, uzsākta ciešāka sadarbība ar vecākiem - organizēta pirmā vecāku un skolu konference.
Nozīmīgs solis sperts arī mākslīgā intelekta integrēšanā izglītībā – uzsākta nacionāla mēroga iniciatīva mākslīgā intelekta izmantošanai mācību procesā un pedagogu profesionālajā pilnveidē, vienlaikus stiprinot atbildīgu un drošu digitālo risinājumu izmantošanu.
Šajā mācību gadā noslēdzas arī pāreja uz mācībām valsts valodā vispārējā izglītībā, īstenojot Vienotas skolas pieeju. Veiktie pētījumi rāda, ka arvien vairāk skolēnu, kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda, veiksmīgi apgūst mācību saturu latviski un arvien biežāk lieto valsts valodu ikdienā.
Profesionālā izglītība – ciešāka saikne ar darba tirgu
Profesionālajā izglītībā stiprināta sadarbība ar darba devējiem un nozaru organizācijām, lai izglītības saturs vairāk atbilstu darba tirgus vajadzībām. Uzsākta Šveices un Latvijas sadarbības programma darba vidē balstītas profesionālās izglītības attīstībai, paplašinot iespējas jauniešiem iegūt praktiskas iemaņas un veicinot pedagogu profesionālo pilnveidi.
Vienlaikus ar Eiropas Savienības fondu atbalstu līdz 2029. gadam turpinās profesionālās izglītības infrastruktūras modernizācija, lai jaunieši varētu apgūt profesijas mūsdienīgā un tehnoloģiski attīstītā vidē.
Augstākā izglītība un zinātne – uz rezultātiem balstīta sistēma un starptautiska konkurētspēja
Augstākajā izglītībā ieviests institucionālais finansēšanas modelis, kas balstīts uz rezultātiem un nodrošina augstskolām lielāku stabilitāti, ilgtermiņa plānošanas iespējas un motivāciju ieguldīt studiju kvalitātē, cilvēkresursos un pētniecībā.
Turpināta augstākās izglītības reforma, pilnveidojot pārvaldību, stiprinot akadēmisko karjeru un doktorantūras sistēmu, kā arī virzot ciešāku sasaisti starp studijām, zinātni un darba tirgus vajadzībām.
Valdībā apstiprināts pasākumu plāns un uzsākts darbs pie tiesiskā regulējuma nacionālās drošības un augstākās izglītības kvalitātes standartiem atbilstošu prasību noteikšanai ārvalstu studentu uzņemšanai, uzturēšanās kārtībai un studiju procesa uzraudzībai.
Zinātnes un inovāciju attīstībā Latvija pievienojusies Eiropas mākslīgā intelekta rūpnīcu tīklam, paplašinot iespējas sadarbībai starp zinātni, augstskolām un industriju. Vienlaikus veikti nozīmīgi ieguldījumi augstskolu un zinātnes digitalizācijā, nodrošinot piekļuvi Eiropas mēroga digitālajai infrastruktūrai un kiberdrošības standartiem.
Turpināta arī Latvijas virzība uz pilntiesīgas dalībvalsts statusa iegūšanu Eiropas Kodolpētniecības centra organizācijā (CERN), stiprinot Latvijas zinātnes starptautisko konkurētspēju un iespējas zinātniekiem iesaistīties pasaules līmeņa pētniecībā.
Kosmosa nozare – jaunas starptautiskās partnerības un inovāciju iespējas
Kosmosa nozarē Latvija stiprinājusi savu starptautisko pozīciju, pievienojoties starptautiskajai iniciatīvai Artemis Accords un parakstot vienošanos ar NASA. Tas iezīmē būtisku soli Latvijas integrācijā globālajā kosmosa izpētes kopienā un paplašina iespējas zinātnē, tehnoloģiju attīstībā un uzņēmējdarbībā.
Pievienošanās stiprina Latvijas studentu, pētnieku un uzņēmumu iespējas iesaistīties starptautiskos kosmosa projektos un veicina augsto tehnoloģiju attīstību, kas jau šobrīd tiek izmantota vides monitoringā, lauksaimniecībā un infrastruktūras pārvaldībā.
Vienlaikus turpinās sadarbība ar Eiropas Kosmosa aģentūru, attīstot jaunuzņēmumu atbalstu un pētniecības projektus, kas kopš pievienošanās aģentūrai Latvijā ļāvuši īstenot vairāk nekā 120 iniciatīvu.
Valsts valoda – stiprināta latviešu valodas vide un Vienotas skolas pieeja
Valsts valodas politikā nostiprināta latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas loma izglītībā un sabiedrībā. Šajā mācību gadā noslēdzas pāreja uz mācībām latviešu valodā skolās, vienlaikus stiprinot pieaugušo iespējas apgūt latviešu valodu un veicinot profesionālo kapacitāti Latvijā un diasporā.
Saeimā pirmo reizi notikušas debates par valsts valodas politiku, sekmējot plašāku diskusiju par latviešu valodas attīstību un tās lietojumu dažādās sabiedrības jomās.
Jaunatne – lielāka līdzdalība un pilsoniskā izglītība
Jaunatnes politikā uzsākts Nacionālais jaunatnes dialogs, izveidojot pastāvīgu sadarbības platformu jauniešiem un lēmumu pieņēmējiem. Savukārt projekts “Signālvēlēšanas” sniedzis jauniešiem praktisku iespēju iepazīt demokrātisku vēlēšanu procesu un stiprināt pilsonisko pratību.
Būtisks notikums jauniešu iesaistei un kultūras tradīciju pārmantošanai bija sekmīgi noorganizētie XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kuros piedalījās vairāk nekā 38 tūkstoši dalībnieku.
Sports – pārvaldības sakārtošana un atbalsts sportistiem
Sporta nozarē uzsākta sporta pārvaldības un finansēšanas sistēmas pilnveide, valdībā pieņemot jaunu Sporta likumu un turpinot darbu pie ilgtspējīga sporta finansēšanas modeļa, tostarp valdībā apstiprinot likumprojektu Valsts sporta fonda izveidei.
Nodrošināts finansējums Latvijas sportistu sagatavošanai ziemas olimpiskajām un paralimpiskajām spēlēm, kā arī turpmākai sagatavošanai ceļā uz nākamajām olimpiskajām spēlēm. Vienlaikus paplašināts atbalsts tautas sportam, kā arī bērnu un jauniešu sportam, nodrošinot finansējumu arī sporta skolām, kurām tas iepriekš nebija pieejams.
Latvijai nozīmīgs sporta notikums bija arī veiksmīgā FIBA EuroBasket 2025 norise Rīgā, kas stiprināja valsts starptautisko atpazīstamību, ekonomisko aktivitāti un iedzīvotāju iesaisti sportā.
