DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Atklātajā konkursā izraudzīsies Latvijas Zinātnes padomes vadītāju

Trešdien, 2026. gada 19. augustā, Valsts kanceleja ir izsludinājusi atklāto konkursu uz Latvijas Zinātnes padomes direktora amatu. Pretendenti aicināti iesniegt pieteikumus līdz šā gada 7. septembrim.

Pretendentiem uz šo amatu jāatbilst likumā noteiktajām prasībām par tiesībām ieņemt ierēdņa amatu un likuma normām speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam saņemšanai, kā arī jābūt nevainojamai reputācijai. Konkursā var pieteikties tad, ja ir iegūts vismaz maģistra grāds, vēlams zinātniskais doktora grāds.

Pretendentiem tiek prasīta vismaz trīs gadu pieredze vadošā amatā zinātniskajā institūcijā, tostarp augstskolā, vai pēdējo piecu gadu laikā iegūta vismaz trīs gadu pieredze citā vadošā amatā zinātnes, pētniecības un inovāciju jomā ar vismaz pieciem padotajiem darbiniekiem. Tāpat nepieciešama pieredze privātā un/vai publiskā finansējuma piesaistē, tostarp pētniecības un inovācijas projektiem, kā arī pētniecības un attīstības projektu izstrādāšanā, īstenošanā un vadīšanā. Tiek sagaidīta arī zinātniskās vai pētnieciskās pārstāvniecības pieredze starptautiskā līmenī, piemēram, ekspertu grupās, starptautiskās nozaru organizācijās.

Pretendentiem jābūt labām zināšanām par Latvijas zinātnes un tehnoloģiju attīstību un inovāciju sistēmu un Eiropas Pētniecības telpu, valsts pārvaldes darbības principiem un izpratnei par zinātnes nozares normatīvajiem aktiem. Tāpat no pretendentiem uz Latvijas Zinātnes padomes direktora amatu tiek sagaidītas teicamas stratēģiskās plānošanas, sadarbības, komunikācijas un prezentācijas prasmes, angļu valodas zināšanas vismaz C1 līmenī. Pretendentiem arī jādemonstrē sistēmiska pieeja jautājumu risināšanā un spēja uztvert un analizēt sarežģītu, liela apjoma informāciju dažādās jomās.

Latvijas Zinātnes padomes direktoram būs iespēja izmantot savas zināšanas un pieredzi, lai veicinātu Latvijas zinātnes izcilību un starptautisko konkurētspēju, kā arī palielinātu industriju iesaisti pētniecībā. Tāpat šajā amatā būs iespēju pārstāvēt Latviju starptautiskā līmenī, veidot un attīstīt dialogu ar sabiedrību par zinātni kā vērtību un neatņemamu valsts attīstības instrumentu.

Par darbu Latvijas Zinātnes padomes direktora amatā tiek piedāvāta mēnešalga no 4273 līdz 4748 eiro pirms nodokļu nomaksas. Interesenti ar konkursa sludinājumu var iepazīties oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, Valsts kancelejas tīmekļvietnē un Nodarbinātības valsts aģentūras CV un vakanču portālā.

Pretendentu atlase notiks trīs kārtās. Pirmajā kārtā konkursa komisija izvērtēs iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību izvirzītajām obligātajām prasībām, ka arī izglītības un pieredzes prasībām. Pēc tam nākamajā kārtā pretendenti komisijai skaidros savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēs uz uzdotajiem jautājumiem un prezentēs savu redzējumu par Latvijas Zinātnes padomes turpmāko attīstību, lai veicinātu Latvijas zinātnes izcilību un devumu tautsaimniecībai un attīstītu komunikāciju ar sabiedrību. Savukārt trešajā kārtā tiks vērtētas pretendentu vadības kompetences: komandas vadīšana, orientācija uz rezultātu sasniegšanu, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, stratēģiskais redzējums, attiecību veidošana un uzturēšana.

Konkursa noslēgumā visaugstāko novērtējumu guvušais pretendents vai pretendenti tiks ieteikti izglītības un zinātnes ministram. Latvijas Zinātnes padomes direktoru pēc pretendenta kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā amatā ieceļ izglītības un zinātnes ministrs.

Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vadīs Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Jānis Paiders. Komisijas sastāvā ir Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece augstākās izglītības, zinātnes un valsts valodas politikas jautājumos Lana Frančeska Dreimane, biedrības “Latvijas Universitāšu asociācija” izpilddirektors Artūrs Zeps, SIA “UPB Nams” valdes priekšsēdētājs, Latvijas eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” padomes priekšsēdētājs Kaspars Rožkalns un Valsts kancelejas Cilvēkresursu politikas departamenta vadītāja Ērika Todjēre. Savukārt novērtēšanas procesa novērotāji būs biedrības “Valsts zinātnisko institūtu asociācija” priekšsēdis Osvalds Pugovičs un biedrības “Latvijas Jauno zinātnieku apvienība” valdes priekšsēdētāja Oskars Teikmanis.

Kopš 2015. gada septembra valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju atlasi centralizēti veic Valsts kanceleja. Pretendentu atlase tiek organizēta atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem “Valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju, Konkurences padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentu atlases kārtība”.

Latvijas Zinātnes padome ir izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Tās darbības mērķis ir īstenot valsts zinātnes un tehnoloģiju attīstības politiku, nodrošinot normatīvajos aktos deleģēto no valsts budžeta, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansēto zinātnisko pētījumu programmu un projektu ekspertīzi, ieviešanu un uzraudzību.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI