Pārrunājot drošības situāciju reģionā, D. Mieriņa norādīja, ka Krievija negrasās apturēt savu agresiju pret Ukrainu un gatavojas potenciālai ilgtermiņa konfrontācijai pēc aktīvās karadarbības fāzes Ukrainā noslēgšanās. “Nespējot sasniegt savus militāros mērķus un cenšoties kompensēt neveiksmes, Krievija pārorientējas uz mērķtiecīgu un sistemātisku hibrīdo agresiju citviet, tostarp NATO un Eiropas Savienībā. To intensīvi izjūtam arī Baltijas valstīs,” pauda Saeimas priekšsēdētāja. “Krievija cenšas izmantot visus līdzekļus, lai izplatītu savus naidīgos un melīgos naratīvus par Baltijas valstīm,” sacīja D. Mieriņa, izceļot Krievijas īstenotās dezinformācijas kampaņas.
Saeimas priekšsēdētāja pateicās Luksemburgai par sniegto finansiālo atbalstu un dalību Dronu koalīcijā, un atzīmēja, ka Latvija turpina aktīvi stiprināt aizsardzības spējas, šogad ieguldot aizsardzības budžetā 4,73 procentus, bet nākamajos gados ne mazāk par pieciem procentiem no iekšzemes kopprodukta. D. Mieriņa uzsvēra, ka NATO un Eiropas Savienībai jāreaģē pārdomāti un spēcīgi, tostarp ieviešot papildu sankcijas un turpinot Krievijas starptautisko izolāciju, tai skaitā, nepieļaujot tās atgriešanos sporta un kultūras dzīvē.
Puses pārrunāja arī nākamā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta jautājumus un ar to saistītos izaicinājumus. “Līdztekus tradicionālajiem ieguldījumiem kohēzijā un lauksaimniecībā, jaunajā budžetā nepieciešams arī finansējums drošībai un aizsardzībai, un tas prasa papildu līdzekļus,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja. D. Mieriņa uzsvēra, ka Latvija kā Eiropas Savienības ārējās robežas valsts tiešā veidā izjūt Krievijas agresijas ietekmi, kas rada arī sociālekonomiskus izaicinājumus. Tādēļ ir nepieciešamas papildu investīcijas drošībā, Eiropas Savienības ārējās robežas aizsardzībai un papildu finansiāls atbalsts Austrumu pierobežas reģioniem.
Attēlā: 16.09.2026. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa tiekas ar Luksemburgas Lielhercogistes parlamenta priekšsēdētāju Klodu Vīzeleru (Claude Wiseler).
FOTO: Ieva Ābele-Ozoliņa, Saeima.
D. Mieriņa un K. Vīzelers pārsprieda Latvijas un Luksemburgas sadarbības un kopīgu projektu iespējas kosmosā un zinātnē. Saeimas priekšsēdētāja izcēla Latviju kā uzticamu partneri un atzīmēja, ka mūsu uzņēmumi piedāvā kritiski svarīgus, augstas kvalitātes telekomunikāciju un digitālās infrastruktūras risinājumus.
Puses apsprieda arī gatavošanos Latvijas otrajai prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2028. gada otrajā pusē. Pirms Latvijas prezidējošā valsts būs Itālija, pēc – Luksemburga.
D. Mieriņa pauda gandarījumu par mūsu diasporas Luksemburgā aktīvo darbību un daudzpusīgajiem darbības virzieniem. Luksemburgā būs arī vēlēšanu iecirknis, atzīmēja Saeimas priekšsēdētāja.
Saeimas priekšsēdētāja un K. Vīzelers novērtēja Latvijas un Luksemburgas aktīvo politisko dialogu, tostarp Lielhercoga Anrī vizīti Latvijā 2023. gadā. Puses bija vienisprātis par iespējam stiprināt parlamentārās saites.
Tāpat D. Mieriņa tikās ar Luksemburgas Ārlietu un Eiropas lietu, sadarbības, ārējās tirdzniecības un Lielā reģiona komitejas priekšsēdētāju Gustiju Grāsu (Gusty Graas) un citiem Luksemburgas parlamenta komisiju vadītājiem un deputātiem, kā arī Luksemburgas digitalizācijas ministri Stefāniju Obertēnu (Stéphanie Obertin).
Vizītes ietvaros Saeimas priekšsēdētāja apmeklēja arī Luksemburgas Kosmosa aģentūru un Eiropas satelītkompāniju “SES”, kā arī uzņēmumu “OQ Technologies”, kas ir globāls sakaru satelītu operators, un Luksemburgas Universitāti.
Saeimas priekšsēdētāja šonedēļ oficiālā vizītē uzturas Luksemburgas Lielhercogistē, lai pārrunātu abu valstu sadarbību ekonomikā, zinātnē, tostarp augsto tehnoloģiju jomā, un inovācijās. Kopā ar D. Mieriņu vizītē uzturas arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.
Foto galerija no Saeimas priekšsēdētājas oficiālās vizītes Luksemburgā pieejama šeit (foto autore: Ieva Ābele-Ozoliņa, Saeima).
