Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Jānis Paiders uzsver: "Kā norāda šis ziņojums, kuru veido objektīvi un starptautiski salīdzināmi dati galvenajos izglītības rādītājos, viens no būtiskiem izaicinājumiem visā OECD ir nepieciešamība piesaistīt un ilgtermiņā noturēt profesionālus pedagogus, vienlaikus Latvijas gadījumā izglītības sektoram būs paralēli jāpielāgojas nozīmīgiem demogrāfiskiem izaicinājumiem izglītojamo skaita kritumā. Tajā pašā laikā dati skaidri norāda uz faktu, ka izglītībai ir neatsverama nozīme Latvijas attīstībā, tajā skaitā, pozitīvi ietekmējot atalgojumu. Ziņojumā arī uzsvērts, ka zināšanas un prasmes pašreizējos dinamiskajos apstākļos arvien straujāk noveco un kvalitatīvai izglītībai, tās pilnveidei un pārkvalifikācijai ir jābūt pieejamai visa mūža garumā."
Kopumā 2025. gadā iedzīvotāju izglītības līmenis saglabājas visu laiku augstākajā punktā. Latvijā pieaugušo (25 - 64 gadi) izglītības līmenis saglabājas augsts: augstākā izglītība ir 41 % iedzīvotāju (OECD vidēji 43 %), bet vidējā 48 % (OECD 39 %). Desmit gadu laikā augstāko izglītību ieguvušo īpatsvars pieauga no 40 % līdz 45 %. Šo kāpumu nodrošināja vīrieši, kuru vidū rādītājs palielinājās no 26 % līdz 35 %, kamēr sievietēm tas saglabājās stabili augsts (55 %).
Saskaņā ar ziņojumu skolotāju darba samaksa Latvijā ir pieaugusi visās izglītības pakāpēs. Laikposmā no 2015. līdz 2024. gadam visstraujāk jeb par 67 % pedagoga atalgojums pieauga pirmsskolas izglītībā. Sākumskolas skolotājiem alga pieauga par 41 %, vispārējā pamatizglītībā par 51 %, bet profesionālās pamatizglītības programmās par 35 %. Vienlaikus 2025. gadā pirmsskolas skolotāji vidēji pelnīja par 35 % mazāk, savukārt pamatizglītības un vidējās izglītības skolotāji - vidēji par 26 % mazāk nekā citi nodarbinātie, kuriem ir augstākā izglītība.
No 2015. līdz 2023. gadam OECD valstīs kopumā vērojams izdevumu samazinājums izglītībai (no pamatizglītības līdz augstākajai izglītībai) - no 4,4 % līdz 4,2 % no IKP, Latvijā tas bijis par 1,2 procentpunktiem zemāks.
Šī gada ziņojumā lielāka uzmanība pievērsta pedagogu pieejamības un profesionālās kvalifikācijas jautājumiem. Dati rāda, ka neaizpildīto skolotāju vakanču īpatsvars ir 3,0 %. Latvijā, līdzīgi kā vairumā citu valstu, visgrūtāk ir piesaistīt skolotājus vecākajām klasēm, jo 7. - 9. klašu grupā un vidusskolās pedagogu vakanču īpatsvars veidoja 3,9 %.
2024. gadā 12 % pilnībā kvalificētu pamatskolas un vidusskolas skolotāju pameta profesiju. Vienlaikus jānorāda, ka ievērojama daļa jeb vairāk nekā katrs trešais (37 %) no tiem palika strādāt izglītības nozarē, kamēr OECD valstīs amatu nozarē nomainīja vidēji 12 % pedagogu. Latvijā trešdaļa šādu pedagogu izvēlējās strādāt par atbalsta personālu, un katrs piektais no tiem pārgāja uz kādu no amatiem skolas administrācijā.
Latvija turpina meklēt veidus kā pedagoga profesijai piesaistīt citu nozaru speciālistus, piemēram, piedāvājot studiju programmu “Mācītspēks”, kas ļauj personām ar augstāko izglītību citā jomā divu gadu laikā kļūt par skolotājiem, apvienojot pedagoģijas studijas ar praktisku darbu skolā. 2024. gadā 10,6 % no visiem 7. - 9. klašu skolotājiem Latvijā bija pedagogi, kuriem šī ir otrā karjeras izvēle, pārsniedzot OECD vidējo rādītāju (8,4 %).
Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Pedagogu profesionālā atbalsta departamenta direktore Inga Upatniece uzsvēra: "Ziņojuma dati apstiprina, ka VIAA sniegtais atbalsts pedagogiem gan nacionālā, gan lokālā līmenī atbilst tam, kas ir nepieciešams Latvijas pedagogu ataudzei, izaugsmei un motivācijai palikt profesijā. Īpaši svarīgs tas ir tiem pedagogiem, kuriem šī ir otrā profesija, lielā mērā to var nodrošināt gan valsts un pašvaldību metodiķi, gan jaunas digitālas iespējas, tajā skaitā metodiskie materiāli. Liela nozīme ir ES fondu līdzekļiem, kuri šajā jomā būtu plānojami arī nākamajā periodā."
Saskaņā ar ziņojumu Latvijai ir jāuzlabo skolēnu pāreja uz vidējo izglītību. Gadu pēc pamatizglītības beigšanas tikai 88 % skolēnu turpināja mācības vidējās izglītības programmā, savukārt 7 % atkārtoti apguva pamatizglītības pēdējo klasi, bet 5 % vairs nemācījās nevienā izglītības programmā. Izglītības un zinātnes ministrijas dati liecina, ka 2022./2023. mācību gadā mācības neturpināja 929 skolēni, 2023./2024. gadā - 907, bet 2024./2025. gadā - 767 skolēni.
Latvijā 83 % jauniešu pabeidz vispārējās vai profesionālās vidējās izglītības programmu divu gadu laikā pēc tās paredzētā ilguma (69 % to izdara noteiktajā termiņā). 2 % no attiecīgās grupas joprojām turpina mācības, savukārt 15 % ir pārtraukuši mācības, neiegūstot kvalifikāciju. Latvijā sievietes vidējās izglītības programmu pabeidz par 8 procentpunktiem biežāk nekā vīrieši. Šī atšķirība ir lielāka nekā vairumā citu valstu.
Dekādes laikā Latvijā par 2 procentpunktiem pieaudzis to jauniešu skaits vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem, kuri nekur nemācās un nestrādā (NEET). 2025. gadā Latvijā šādā statusā bija 14 % jauniešu. Turpretī OECD valstīs vidējais NEET īpatsvars desmitgadē samazinājās par 3 procentpunktiem, noslīdot līdz 13%.
Avots: OECD ziņojums “Education at a Glance 2026”.
OECD INES ziņojums “Īsumā par izglītību” ir starptautiski atzīta izglītības statistikas, un datu gadagrāmata un ikgadējie ziņojumi kalpo kā instruments pasaules valstu izglītības sistēmu salīdzināšanai. Latvija šī ziņojuma rezultātus izmanto, lai novērtētu izglītības sistēmas progresu un efektivitāti uz citu valstu fona. Datos balstītie secinājumi palīdz politikas plānotājiem veidot reformas un pilnveidot mācību vidi valstī.
Papildu informācija: https://www.izm.gov.lv/lv/oecd-ines#oecd-ines-2026.
Dalība pētījumā tiek īstenota ar Eiropas Savienības fondu finansiālu atbalstu.
