DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs: sabiedrībai skaidrāk jāparāda publiski finansēto pētījumu rezultāti un ieguvumi

Attēlā: 19.08.2026. notiek Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde.

FOTO: Ieva Ābele-Ozoliņa, Saeima.

Latvijas zinātnieku ieguldījums mūsu valsts attīstībā ir neatsverams, taču skaidrāk jāparāda publiskā finansējuma atdeve, pētījuma rezultāti un ieguvumi, akcentēja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Melnis. Deputāti trešdien, 19. augustā, iepazinās ar Latvijas Zinātnes padomes piešķirto finansējumu Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektiem. Komisijas sēdē deputāti diskutēja par valsts finansēto zinātnisko pētījumu īstenošanu, rezultātiem un to, kā pētījumos radītās zināšanas tiek izmantotas praksē.

Diskusijas mērķis bija nevis vērtēt konkrētu pētījumu tēmu izvēli vai apšaubīt zinātnisko pētījumu kvalitāti, bet gan izvērtēt, kādi rezultatīvie rādītāji projektiem ir noteikti, kā tiek mērīta šo rādītāju sasniegšana un kā tiek vērtēta pētījumu rezultātu turpmākā ietekme, sacīja K. Melnis. Viņš uzsvēra, ka būtiski ir skatīt sistēmu kopumā, tostarp to, kā tiek novērtēta publiskā finansējuma atdeve un pētījumu rezultātu izmantošana, un pateicās Latvijas Zinātnes padomei par sniegto skaidrojumu.

Izglītības un zinātnes ministrija norādīja, ka Latvijas zinātnes sistēmā pēdējos gados notikušas būtiskas pārmaiņas un zinātniskās institūcijas tiek starptautiski izvērtētas. Lai gan ieguldījumi zinātnē joprojām atpaliek no ES vidējā līmeņa, arvien vairāk uzņēmēju praksē izmanto zinātnes rezultātus.

Latvijas Zinātnes padome skaidroja, ka Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas mērķis ir radīt jaunas zināšanas, kuras nākotnē iespējams izmantot praktiski un komercializēt. Programma balstās neatkarīgā starptautiskā ekspertīzē, atklātā konkursā un projektu uzraudzībā.

Deputāti uzsvēra, ka zinātnes kvalitāte nav apšaubāma un jautājumu nevajadzētu politizēt, tomēr nepieciešams stiprināt pētījumu komercializāciju un to izmantošanu valsts pārvaldē. Tāpat jāuzlabo komunikācija par zinātnes rezultātiem un to ieguvumiem sabiedrībai.

Zinātnieki savukārt norādīja, ka pētnieka uzdevums ir radīt jaunas zināšanas, savukārt to ieviešanai nepieciešama sadarbība ar uzņēmējiem un valsts pārvaldi. Turklāt zinātnes ietekme ne vienmēr ir izmērāma uzreiz. Pētījumu nozīme var kļūt redzama krietni vēlāk, pat pēc 20 gadiem.

Kopumā sēdē tika uzsvērts, ka jāuzticas zinātniekiem un starptautiskajai ekspertīzei, vienlaikus pilnveidojot mehānismus, kas palīdz zinātnes rezultātiem nonākt līdz praktiskam ieguvumam sabiedrībai.

Komisija šo jautājumu turpinās skatīt arī turpmāk, jo šajā sēdē nepietika laika uzklausīt visus iesaistītos un pilnvērtīgi izdiskutēt visus jautājumus, informē K. Melnis.

Foto galerija no Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes 19.08.2026. pieejama šeit (foto autore: Ieva Ābele-Ozoliņa, Saeima).

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI