DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 4 minūtes

Starptautiskajā forumā “Riga Chip Summit 2026” Rīgā pulcēsies Eiropas mikroshēmu nozares līderi

Publicitātes attēls.

13. maijā plkst. 9.00–17.00 VEF Kamerzālē Spīdola”, Ieriķu ielā 5a, notiks starptautiskais mikroshēmu nozares forums Riga Chip Summit 2026, kas pulcēs industrijas līderus, investorus, pētniekus un jaunuzņēmumus no visas Eiropas. Pasākumu organizē Latvijas Mikroshēmu kompetences centrs ciešā sadarbībā ar LMT grupu un Baltijas mikroshēmu kompetences centriem, stiprinot Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbību un reģiona pozīcijas Eiropas pusvadītāju ekosistēmā.

“Riga Chip Summit 2026” piedāvās plašu programmu, kas ietvers ekspertu un jaunuzņēmumu prezentācijas, sadarbības sesijas, tīklošanās iespējas. Tā fokusā būs Eiropas pusvadītāju ekosistēma un iespējas, ko uzņēmumiem un pētniekiem piedāvā Eiropas Savienības (ES) iniciatīva “Chips Joint Undertaking”.

“Pusvadītāji ir viedo tehnoloģiju mugurkauls, bez kura nav iedomājamas ne ikdienas viedierīces, ne medicīnas vai enerģētikas nozares tehnoloģijas, ne arī mākslīgā intelekta attīstība. “Riga Chip Summit” mērķis ir radīt platformu, kur satiekas zinātne, industrija un inovācijas, lai veicinātu Latvijas un reģiona aktīvu iesaisti Eiropas pusvadītāju ekosistēmā. Šāds forums sniedz uzņēmumiem un pētniekiem iespēju ne tikai izprast pieejamās iespējas, bet arī veidot konkrētas sadarbības un attīstīt jaunus projektus,” uzsver Alise Pizika, RTU inovāciju prorektores pienākumu izpildītāja.

Latvijas Universitātes (LU) zinātņu prorektors Guntars Kitenbergs akcentē: “Lai veicinātu Latvijas un Eiropas konkurētspēju, svarīgi, ka atrodam un attīstām savas kompetences pusvadītāju tehnoloģijās un jēgpilni iekļaujamies to vērtību ķēdēs. Šādi forumi dod laiku un vietu zināšanu un pieredzes apmaiņai, jaunu ideju radīšanai. To varam tikai kopā, tāpēc prieks, ka pasākumu rīkojam sadarbībā ar Baltijas partneriem un LMT.”

“Sadarbība starp industriju, pētniecību un inovāciju ekosistēmu ir būtiska, lai virzītos uz arvien augstākas pievienotās vērtības produktiem, piemēram, mikroshēmām. LMT grupas pieredze IoT jomā rāda, ka jau šobrīd ir iespējams radīt starptautiski pieprasītus augsto tehnoloģiju produktus. Taču, lai Baltija globālā mērogā būtu konkurētspējīgāka, ir jāstrādā vienoti nevis sadrumstaloti. “Riga Chip Summit” ir nozīmīgs solis, lai stiprinātu Baltijas reģiona pozīcijas un veidotu jaunas partnerības ar Eiropas un starptautiskajiem dalībniekiem,” norāda LMT grupas valdes loceklis un viceprezidents mārketinga un biznesa attīstības jautājumos Ingmārs Pūķis.

Samitā piedalīsies pasaules vadošās pusvadītāju industrijas asociācijas “SEMI Europe” prezidents Laith Altimime, kā arī “aCCCess” koordinators un “Blumorpho” tehnoloģiju direktors Régis Hamelin, kurš ir arī ES mikroshēmu projektēšanas platformas koordinators. Plašāka informācija un reģistrācija šeit.

Latvijas Mikroshēmu kompetences centrs ir nacionāls koordinācijas centrs, kas veicina pusvadītāju un mikroelektronikas nozares attīstību, stiprinot zinātnes un industrijas sadarbību un nodrošinot piekļuvi kompetencei, infrastruktūrai un finansējumam. Projekts tiek finansēts ES programmā “Digitālā Eiropa” saskaņā ar līgumu Nr. 101217976.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI