«Memorands ir rezultāts kopīgam darbam un dažādu nozaru spējai sēsties pie vienota sarunu galda, lai meklētu risinājumus ilgtspējīgas dzīves telpas un arī būvniecības attīstībai Latvijā. Tas balstās skaidrā apziņā, ka apritīga un ilgtspējīga saimniekošana ir būtisks priekšnoteikums valsts ekonomikas konkurētspējai, resursu efektīvai izmantošanai, starptautisku investīciju piesaistei un arī klimata mērķu sasniegšanai,» norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.
Memorands paredz, ka jaunizveidotais RTU Ilgtspējas kompetences centrs sekmēs starpdisciplināru zinātnes, industrijas un publiskā sektora sadarbību, zināšanu pārnesi un jaunu risinājumu radīšanu. Tas nodrošinās industrijai nepieciešamos profesionāļus un zināšanas, sniegs zinātniski pamatotu atbalstu politikas attīstībai, kas vērsta uz ilgtspējīgas, estētiski kvalitatīvas un iekļaujošas dzīves vides veidošanu, balstoties klimatneitralitātes, aprites ekonomikas un resursu efektīvas izmantošanas principos. Centrs atbalstīs arī publiskā sektora pasūtītājus, veicinot dzīves cikla pieeju, resursu atbildīgu izmantošanu, energoefektivitātes uzlabošanu un ilgtspējīgu risinājumu integrēšanu lēmumu pieņemšanā.
«Sabiedrībā arvien pieaug izpratne par to, kas ir vietēji un ilgtspējīgi resursu, kuru izmantošana nerada kaitējumu videi, vienlaikus stiprinot Latvijas tautsaimniecību. To pierāda mūsu ražošanas uzņēmumi, piemēram, ieviešot augstās tehnoloģijas kokrūpniecībā un radot eksporta tirgos pieprasītus augstas pievienotās vērtības produktus no vietējiem resursiem. Ekonomikas ministrijai ir svarīgi, lai procesā iesaistās zinātnieki, mācībspēki, arhitekti, lai, piemēram, jauni būvmateriāli un līdz ar to no tiem tapušās būves vai citi objekti būtu droši un kalpotu ilgstoši. Jūsu zināšanas palīdzēs mums arī pieņemt izsvērtus un viedus lēmumus un veikt grozījumus likumdošanā. Industrializācija var notikt godprātīgi pret dabu, cilvēkiem un mūsu valsti,» uzsver Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.
«Mūsu uzdevums ir resursus izmantot gudri, efektīvi un atbildīgi. Spēja pilnvērtīgi izmantot gan cilvēkresursus, gan dabas resursus ir tas, kas ļauj mums veidot stipru, noturīgu un pēc iespējas pašpietiekamu valsti. Apritīgums šajā kontekstā nav tikai par resursu atkārtotu izmantošanu. Tas ir par domāšanu – par spēju ieraudzīt vērtību tajā, kas jau ir mūsu rīcībā, radot jaunus risinājumus, jaunas iespējas un jaunu izaugsmi,» pievienojas arī Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietniece enerģētikas un politikas jautājumos Līga Rozentāle. Viņa piekrīt – ciešāka sadarbība starp akadēmisko vidi, valsts pārvaldi un uzņēmējiem ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem Latvijas attīstībai. Šādā sadarbībā rodas risinājumi, kas spēj ne tikai atbildēt uz šodienas izaicinājumiem, bet arī veidot nākotni.
Ilgtspējas kompetences centrs izveidots, apvienojot RTU Arhitektūras un dizaina institūta, Būvniecības un mašīnzinību fakultātes Būvniecības inženierzinātņu institūta un Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta VASSI kompetences. «Iniciatīvā iesaistot vairākas fakultātes un institūtus, mēs dodam iespēju izmantot mūsu zinātnieku kompetenci materiālu, dizaina un atjaunojamo resursu jomā. Mērķis ir izveidot modeli, kas nestu labumu ne tikai akadēmiskai videi, bet tautsaimniecības konkurētspējai kopumā, nodrošinot neatkarīgu skatījumu par Latvijas ilgtspējīgu attīstību,» pauž RTU rektors Tālis Juhna.
Sadarbojoties zinātniekiem, industrijai un valsts pārvaldei, iecerēts atbalstīt būvniecības attīstību atbilstoši ekonomiskajiem un pārvaldības, vides un resursu efektivitātes, sociālās ilgtspējas un vides kvalitātes, piegādes ķēžu un inovāciju labās prakses principiem. Piemēram, iecerēts sekmēt procesu un datu pārvaldību būvniecībā, prioritizēt dzīves cikla izmaksas telpiskās attīstības lēmumu pieņemšanā, būvniecībā veicināt vietējo un atjaunīgo resursu izmantošanu, īpašu uzsvaru liekot uz biobāzētiem materiāliem un risinājumiem, kas samazina iemiesoto oglekļa emisiju, kā arī aprites un bezatkritumu pieeju. Nozīmīgi ir sekmēt arī energoefektivitāti un klimatneitralitāti, viedu ūdens un dabas resursu pārvaldību, stiprināt vietējo vērtību piegādes tīklu, digitālo rīku izmantošanu, datos balstītu lēmumu pieņemšanu. Lielu vērību iecerēts pievērst arī sociālās ilgtspējas un vides kvalitātes principiem, tostarp, telpisko attīstību balstot universālā dizaina principos un sekmējot tādu risinājumu izvēli būvniecībā, kas veicinās iekļaujošu un veselīgu vidi, uzlabos lietotāju labbūtību.
