Atbilde sagatavota sadarbībā ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociāciju “Mājoklis”.  Skaidro asociācijas valdes priekšsēdētāja Dace Vārna: “Ja runa ir par personu, kuras ir ieguvušas dzīvokļa īpašumu, bet nav veikušas tā pirmreizējo reģistrāciju zemesgrāmatā, balsstiesībām un līdzdalību mājas pārvaldīšanā, piedaloties sapulcēs, norādāms, ka mājas pārvaldnieka izteikumi ir nekorekti. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 8. panta otro daļu uz šādām personām attiecas visas dzīvokļa īpašnieka tiesības un pienākumi, izņemot tās tiesības, kuras likums īpaši saista ar ierakstu zemesgrāmatā. Tas nozīmē, ka persona, kura ir ieguvusi dzīvokļa īpašumu privatizācijas procesā, bet vēl nav veikusi pirmreizējo nostiprinājumu zemesgrāmatā, Dzīvokļa īpašuma likuma izpratnē saglabā gandrīz visas dzīvokļa īpašnieka tiesības, tostarp tiesības piedalīties dzīvokļu īpašnieku kopības darbā un balsot.

Pretējā gadījumā šai personai būtu pienākums maksāt pārvaldīšanas izdevumus, segt komunālos maksājumus, piedalīties kopīpašuma uzturēšanā, bet nebūtu tiesību lemt par mājas pārvaldīšanu, kas būtu pretrunā likuma mērķim.

Tādēļ šiem dzīvokļu īpašumu ieguvējiem ir tiesības piedalīties dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanā un viņu balsis ir jāņem vērā, nosakot kvorumu un balsu vairākumu. Īpaši jāņem vērā, ka 2017. gada grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā tika ieviesti tieši tādēļ, lai novērstu situācijas, kad privatizēto dzīvokļu ieguvēji, kuri vēl nav veikuši pirmreizējo nostiprinājumu zemesgrāmatā, tiek izslēgti no dzīvokļu īpašnieku kopības darbības.

Ja šīs personas nav ieskaitītas balsstiesīgo kopskaitā, tad pastāv risks, ka kvorums un balsojumu rezultāti ir aprēķināti nepareizi un pieņemtie lēmumi var tikt apstrīdēti.”