Labdien! Jautājums par lietotu rotaļlietu tirgošanu. Ministru kabineta noteikumos Nr. 132 ir uzskaitītas marķējuma prasības, kas jāievēro, lai varētu tirgot rotaļlietas. Bet Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 20. panta 5. punktā ir minēts, ka vispārīgās marķējuma prasības neattiecas uz lietotu preču tirdzniecību. Kuram no šiem tiesiskajiem aktiem ir augstāks juridisks spēks? Vai Ministru kabineta noteikumi ir kā papildinājums likumam? Paldies!
Ministru kabineta noteikumu Nr. 132 “Rotaļlietu drošuma noteikumi” 4. punkts noteic, ka rotaļlietas atļauts laist un piedāvāt tirgū tikai tad, ja tās atbilst rotaļlietu vispārējām drošuma prasībām, kas noteiktas šo noteikumu 7., 8. un 9. punktā, un specifiskajām drošuma prasībām, kas noteiktas šo noteikumu 2. pielikumā.
Savukārt noteikumu 1.1. punkts paskaidro, ka piedāvāt rotaļlietu tirgū nozīmē saimnieciskās darbības ietvaros pārdot, piegādāt vai citādi izplatīt rotaļlietu par atlīdzību vai bez tās.
Ja uzņēmējs tirgo lietotas rotaļlietas, tad viņš ir šo rotaļlietu izplatītājs, kurš tās piedāvā tirgū, līdz ar to uz viņu attiecas noteikumu 18. punktā minētie pienākumi.
18.1. punktā teikts: pirms rotaļlieta tiek piedāvāta tirgū, tās izplatītāja pienākums ir pārliecināties, ka rotaļlieta ir marķēta ar CE atbilstības marķējumu un tai ir pievienoti šajos noteikumos norādītie dokumenti, lietošanas pamācība un brīdinājumi valsts valodā, ka ražotājs ir ievērojis šo noteikumu 12.7. un 12.8. apakšpunktā minētās prasības, bet importētājs ir ievērojis šo noteikumu 16.4. apakšpunktā minētās prasības.
Informācija par rotaļlietu marķējumu ietverta noteikumu VII daļā.
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 3. pants noteic, ka patērētāja tiesības ir pārkāptas, ja, iegādājoties preci vai saņemot pakalpojumu, nav ievērota patērētāja izvēles brīvība un viņa izteiktā griba vai nav nodrošināta iespēja saņemt vispusīgu un pilnīgu informāciju par preci vai pakalpojumu vai preces vai pakalpojuma cenu.
Papildus informējam, ka Preču un pakalpojumu drošuma likuma 8. panta piektajā daļā noteikts, ka izplatītāja pienākums ir rīkoties ar pienācīgu rūpību, lai sekmētu preču atbilstību vispārīgajām drošuma prasībām. Izplatītājs nedrīkst pārdot, piegādāt vai citādi izplatīt preces, ja viņš var secināt vai viņam ir jāsecina, ka tās neatbilst drošuma prasībām, kā arī preces, par kuru drošumu viņam nav pietiekamas informācijas.
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 20. panta 5. punkts noteic, ka preču marķējuma vispārīgās prasības neattiecas uz lietotu preču pārdošanu.
Šajā gadījumā speciālās tiesību normas attiecībā uz rotaļlietām ir prioritāras.
Līdz ar to visām rotaļlietām, kas tiek laistas vai piedāvātas Eiropas Savienības (tostarp Latvijas) tirgū, jāatbilst noteikumiem, kuros iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (2009/48/EK) par rotaļlietu drošumu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!