Dienām kļūstot īsākām un naktīm garākām, beidzas vasaras laiks, kas Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Šogad pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu atpakaļ 27. oktobrī plkst. 04.00.
Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr. 1010 “Par pāreju uz vasaras laiku”, kuros minēts, ka marta pēdējā svētdienā plkst. 3.00 pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu uz priekšu, bet oktobra pēdējā svētdienā plkst. 4.00 – par vienu stundu atpakaļ.
Savukārt Eiropas Savienībā (ES) vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām dalībvalstīm nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra direktīva 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku.
2018. gadā Eiropā aktualizējās jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību, tāpēc Eiropas Komisija aptaujāja ES dalībvalstis. Lielākā daļa iedzīvotāju pauda viedokli, ka pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ būtu jāatceļ. Aptaujājot 0,5% Latvijas iedzīvotāju, 85% respondentu bija par sezonālās laika maiņas atcelšanu.
Arī nevalstiskās organizācijas, institūcijas un uzņēmēji atbalstīja vienotu dalībvalstu atteikšanos no divkāršās laika maiņas, kā pamatlaiku visā ES izvēloties vasaras laiku, kas netiktu grozīts. Ministrijas un nozaru pārstāvji arī norādīja, ka enerģētikas un transporta nozari sezonālā laika maiņa būtiski neiespaido, turpretim tūrisma nozari pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ ietekmē pozitīvi, jo rada papildu pieprasījumu pēc dažādiem izklaides un aktīvās atpūtas pasākumiem.
Ekonomikas ministrija apstiprina, ka pierādījumi par laika pārejas ietekmi uz veselību joprojām nav vērtējami kā tikai pozitīvi vai negatīvi. Miega trūkums, kas saistīts ar pulksteņa rādītāju pagriešanu pavasarī, varētu palielināt satiksmes negadījumu risku, tomēr vasarā iespēja ilgāk saglabāt dienasgaismu ceļu satiksmes drošību ietekmē pozitīvi.
Iepriekš izteiktās bažas par to, ka pulksteņa rādītāju pagriešana varētu izjaukt dzīvnieku bioritmu līdzsvaru un izmainīt, piemēram, slaukšanas grafiku, ir mazinājušās, jo ir ieviestas jaunas iekārtas, mākslīgais apgaismojums un automatizētas tehnoloģijas. Papildu dienasgaismu vasarā varētu uzskatīt par priekšrocību, jo tādējādi tiek pagarināts darba laiks ārā veicamajiem darbiem, piemēram, saistībā ar lauku apstrādāšanu un ražas novākšanu.
Ja dalībvalstis nesaskaņoti pagrieztu pulksteņa rādītājus, tad tas kaitētu iekšējam tirgum, jo palielinātos pārrobežu tirdzniecības izmaksas, rastos neērtības transporta, sakaru un ceļošanas jomā, kā arī pazeminātos produktivitāte iekšējā preču un pakalpojumu tirgū.
Jautājums par sezonālās laika maiņas pārtraukšanu visā ES joprojām nav aktualizēts, tādēļ šobrīd ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība.
