SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
19. janvārī, 2022
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Reģistri
14
14

Zemesgrāmatas pakalpojumi elektroniski – ietaupa gan laiku, gan līdzekļus

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Ikvienam nekustamā īpašuma īpašniekam ir jānostiprina savas tiesības zemesgrāmatā – saskaņā ar Civillikuma 994. pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. Šobrīd zemesgrāmatās ir pieejamas ziņas par 1,2 miljoniem nekustamo īpašumu. Šajā LV portāla skaidrojumā par to, kādu informāciju un pakalpojumus iedzīvotāji var saņemt, izmantojot Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas pakalpojumus tiešsaistē. 

Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem tiesības uz nekustamo īpašumu un ar to saistītās tiesības tiek nostiprinātas zemesgrāmatā.

Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata (VVDZ) ir vienīgā informācijas sistēma Latvijā, kas uztur visu informāciju par nostiprinātajām tiesībām uz nekustamo īpašumu, un tā ikvienam ir pieejama tiešsaistē vietnē www.zemesgramata.lv.

Tā ir paaugstinātas drošības valsts informācijas sistēma, kurai regulāri tiek veikti drošības testi un attīstīta drošība. Kopš VVDZ ieviešanas nav konstatēti drošības incidenti, uzsver Tiesu administrācijas Informācijas sistēmu attīstības nodaļas vadītājs Māris Kumerdanks.

Kādu informāciju var iegūt zemesgramata.lv 

Lai iegūtu informāciju e-pakalpojumu portālā www.zemesgramata.lv sadaļā “Mani dati”, fiziskas un juridiskas personas var autentificēties, izmantojot www.latvija.lv vienoto pieteikšanos, t. i., pieslēgties, izmantojot kādu no piedāvātajām internetbankām vai eID, eParaksts, eParaksts mobile.

Lai pieslēgtos kā juridiska persona, tai jābūt reģistrētai Uzņēmumu reģistrā kā pārstāvim.

E-pakalpojumu portālā personām ir iespējams apskatīt informāciju par sev piederošiem īpašumiem (nodalījuma noraksts).

Fiziskai personai šis pakalpojums ir bez maksas, taču juridiskai personai ir jāveic tiešsaistes apmaksa.

Ja personai interesē kādas citas personas īpašums, tad par pakalpojumu ir jāmaksā.

Īpašumu var meklēt pēc īpašumu identificējošiem datiem – adreses, kadastra numura, īpašuma nosaukuma, nodalījuma numura.

Tāpat iespējams apskatīt informāciju par pēdējos piecos gados iesniegtajiem nostiprinājuma lūgumiem (tostarp par lūgumam pievienotajiem dokumentiem), ja persona ir bijusi kāda no iesaistītajām pusēm, apskatīt vietnē veiktos maksājumus un rēķinus par tiem, apskatīt informāciju par personām, kuras ieskatījušās nekustamos īpašumos u. c.

No zemesgrāmatas elektroniski vai papīra formātā var saņemt arī dažādas izziņas, piemēram, izziņu par sev piederošajiem īpašumiem, elektroniski apliecinātu nodalījuma izrakstu u. c.

Kas ir nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījums

Zemesgrāmatas sastāv no nodalījumiem. Katru nekustamu īpašumu kā patstāvīgu zemes vienību reģistrē atsevišķā zemesgrāmatu nodalījumā, tam dod īpašu numuru. Nodalījumā norāda arī nekustamā īpašuma kadastra numuru un nekustamā īpašuma objekta kadastra apzīmējumu, kuru piešķīris Valsts zemes dienests.

Nodalījumam ir četras daļas, kurās ieraksta ziņas par:

  • nekustamu īpašumu;
  • nekustama īpašuma īpašnieku;
  • nekustama īpašuma apgrūtinājumiem;
  • nekustama īpašuma parādiem.

M. Kumerdanks akcentē, ka nodalījums ir visas ierakstītās informācijas apkopojums par konkrēto īpašumu.

Aicina izmantot pakalpojumus elektroniski

Kā norāda Tiesu administrācijas pārstāvis, lai gan pandēmijas ierobežojumu laikā zemesgrāmatas klātienē apmeklētājus nepieņem, darījumu skaits ar nekustamajiem īpašumiem nav būtiski samazinājies.

Nostiprinājuma lūgumu skaits ir identiskā apjomā, kāds tas bija pirms pandēmijas. Visvairāk – vienu piekto daļu no visiem iesniegtajiem nostiprinājuma lūgumiem – veido pirkuma līgumi. Ne mazāk populāra ir hipotēkas dzēšana un nostiprināšana, stāsta M. Kumerdanks.

Nepieciešamības gadījumā dokumentus zemesgrāmatas nodaļai var nosūtīt pa pastu, pie nodaļām ir izveidotas pasta kastītes dokumentu iesniegšanai. Taču iedzīvotāji tiek aicināti aktīvāk izmantot elektronisko vidi.

“Ja [nekustamā īpašuma] darījumā iesaistītajām personām ir elektroniskais paraksts, tad visu procesu var veikt elektroniski, sākot ar DigiNotāra apmeklējumu. Notārs, sastādot dokumentus elektroniski, pats arī tālāk, izmantojot tiešsaistes datu apmaiņas kanālus, nosūta dokumentus tiesai. Tiesa pieņem lēmumu un, ja nepieciešams, nosūta elektroniski apliecinātus dokumentus darījumā iesaistītajām pusēm,” stāsta Tiesu administrācijas pārstāvis.

Savukārt, ja ir radušies jautājumi par apmeklētāju pieņemšanu, dokumentu izskatīšanas procesu u. tml., visas tiesas nodrošina arī klientu konsultēšanu telefoniski. Vienlaikus jāatceras, ka tās nesniedz juridiskas konsultācijas.

Kā var zināt, kurā zemesgrāmatā vērsties

Kopš 2019. gada 1. jūlija zemesgrāmatu lietu izskatīšana piekrīt rajona (pilsētas) tiesām.

Iedzīvotājiem nereti nav skaidrs jautājums, kurā zemesgrāmatā ir jāvēršas ar dokumentiem, ja, piemēram, persona pērk nekustamo īpašumu.

M. Kumerdanks skaidro, ka pēc zemesgrāmatu integrēšanas tiesās un tiesu reformas ir izveidoti lielāki tiesu apgabali. Piemēram, ja darījums ir par nekustamo īpašumu, kas atrodas Talsos, tad dokumenti ir iesniedzami Kurzemes rajona tiesā, t. i., jebkurā no tās atrašanās vietām – Talsos, Liepājā, Kuldīgā, Ventspilī vai Saldū.

Detalizētāk par to, kur atrodas tiesas un kāda ir to kontaktinformācija, ir iespējams atrast šeit: Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata > kontaktinformācija.

Vai elektroniski iesniegtu lūgumu izskata ātrāk

Nostiprinājuma lūgumu, kā paredz Zemesgrāmatu likuma 72. pants, izskata desmit dienu laikā. Bet, ja lieta ir sarežģīta, tad izskatīšanas termiņu var pagarināt līdz mēnesim.

Pēc statistikas datiem Latvijā 2020. gadā iesniegtos dokumentus par pirkuma līgumiem izskatīja vidēji 6,8 dienu laikā.

Elektroniski iesniegtus nostiprinājuma lūgumus praksē izskata nedaudz ātrāk, zina teikt M. Kumerdanks. Tas saistīts ar to, ka, iesniedzot dokumentus papīra formātā, ir jāveic vairākas darbības, lai lietu digitalizētu. Savukārt elektroniskiem dokumentiem nav vajadzīga papildu apstrāde.

Kādas ēkas nav jāieraksta zemesgrāmatā

Nereti LV portāls saņem lasītāju jautājumus, vai, piemēram, arī mazēkas (vienstāva ēkas, kuru apbūves laukums nav lielāks par 25 m2) ir jāieraksta zemesgrāmatā?

Likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 19. panta pirmās daļas 1. punktā noteikts, kādi patstāvīga īpašuma objekti nav ierakstāmi zemesgrāmatā, piemēram, mazēkas, izņemot garāžas, žogi, lineāras inženierbūves, izņemot transporta būves u. c.

Taču mazēkas var ierakstīt zemesgrāmatā, ja šāda ēka pieder zemes īpašniekam, ir nostiprinātas īpašuma tiesības zemesgrāmatā un ir veikta kadastrālā uzmērīšana, skaidro TA pārstāvis.

Vai īres līgums jānostiprina zemesgrāmatā

2021. gada 1. maijā stājās spēkā jauns Dzīvojamo telpu īres likums, kura pārejas noteikumi nosaka, – īres līgums, kas noslēgts līdz likuma spēkā stāšanās brīdim (2021. gada 30. aprīlim), ir ierakstāms zemesgrāmatā.

Plašāk par tēmu:

Vērtējot iesniegto nostiprinājumu lūgumu skaitu par īres tiesību nostiprināšanu no 2021. gada 1. maija līdz 31. oktobrim un salīdzinot to ar 2020. gada datiem,  nostiprināto īres tiesību skaits zemesgrāmatā ir vairāk nekā dubultojies. Lai gan procentuālais pieaugums ir samērā liels, tomēr skaitliski tas nav daudz, secina M. Kumerdanks.

Jaunais Dzīvojamo telpu īres likums paredz būtiskus atvieglojumus personām īres tiesību nostiprināšanai – nav jāmaksā kancelejas nodeva, līgumu var sastādīt privāti, ja ir elektroniskais paraksts.

Īres līguma reģistrācija zemesgrāmatā nodrošina publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem darījumiem, palielina īpašuma aizsardzības nodrošināšanas pakāpi gan īpašniekam, gan īrniekam, ļauj izskaust fiktīvus īres līgumus un īsākā laikā risināt strīdus, ja īrnieks būtiski pārkāpj īres līguma nosacījumus.

No 2021. gada 1. jūlija samazināta valsts nodeva par īpašumtiesību nostiprināšanu

No 2021. gada 1. jūlija tika ievērojami samazināts valsts nodevu apmērs par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā gan privātpersonām, gan juridiskām personām.

Izmaiņas Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumos Nr. 1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā” nosaka, ka valsts nodevas apmērs par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā par katru nekustamo īpašumu fiziskai personai veidos 1,5% no nekustamā īpašuma vērtības līdzšinējo 2% vietā.

Savukārt juridiskai personai par dzīvokļa īpašuma īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā jāveic valsts nodevas maksājums 2% apmērā no īpašuma vērtības līdzšinējo 6% vietā.

2022. gadā noapaļotas kancelejas nodevas

Savukārt ar grozījumiem Zemesgrāmatu likumā, kas stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī, kancelejas nodevas tika noapaļotas līdz veselam skaitlim, kā arī tika samazinātas kancelejas nodevu likmes par elektroniski iesniegtiem dokumentiem, lai veicinātu to elektronisku iesniegšanu.

Kancelejas nodevas apmērs noapaļots šādi:

  • par jauna nodalījuma atklāšanu – 30 eiro;
  • par dzīvokļa īpašuma nodalījuma atklāšanu – 15 eiro;
  • par jaunas tiesības nostiprinājumu katrai personai – 15 eiro;
  • par nostiprinājuma pārgrozījumu un atzīmes ierakstīšanu – 8 eiro;
  • par zemesgrāmatu apliecības izsniegšanu – 8 eiro;
  • par tiesneša lēmuma apliecinātas datorizdrukas izsniegšanu – 5 eiro.

Ja iesniedz elektroniski – lētāk

Savukārt, ja dokumenti tiks iesniegti elektroniski, izmantojot Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas mājaslapā pieejamo speciālo tiešsaistes formu vai datu apmaiņu starp informācijas sistēmām, vai oficiālo elektronisko adresi, kancelejas nodevu maksās 90% apmērā no Zemesgrāmatu likuma 107. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā noteiktās kancelejas nodevas likmes.

Kancelejas nodevas nebija mainītas kopš 2010. gada un, ieviešot eiro, ar tām nebija ērti operēt, aprēķinos bija iespējamas kādas kļūdas.

M. Kumerdanks zina teikt, ka 2020. gads bija pirmais, kad nostiprinājuma lūgumi elektroniskā formātā pārsniedza dokumentu iesniegšanu papīra veidā. Tiesu administrācija cer, ka kancelejas nodevas samazinājums veicinās nostiprinājuma lūgumu iesniegšanu digitāli.

Plašāk par tēmu:

Kā pārsūdzēt zemesgrāmatas tiesneša lēmumu 

Zemesgrāmatu likuma 97. pants noteic, ka persona, kura lūgusi nostiprinājumu, var pārsūdzēt tiesneša lēmumu, ja ar to nostiprinājuma lūgums visumā vai pa daļai atstāts bez ievērības vai nav izpildīts tā, kā bija lūgts.

Sūdzības par tiesneša lēmumiem un viņa rīcību jāiesniedz apgabaltiesai, kuras darbības teritorijā atrodas rajona (pilsētas) tiesa, divu nedēļu laikā no dienas, kad ieinteresētā persona saņēmusi lēmumu, vai no tās dienas, kad notikusi pārsūdzamā rīcība, ievērojot Civilprocesa likumā noteikto blakus sūdzību iesniegšanas kārtību, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi. Proti, apgabaltiesai adresētā sūdzība iesniedzama rajona (pilsētas) tiesai, kura ir pieņēmusi lēmumu vai kurā ir notikusi pārsūdzamā rīcība. Pēc sūdzības saņemšanas tiesnesis sūdzību un tai pievienotos dokumentus nosūta apgabaltiesai.

Procentuāli tiesnešu lēmumi tiek pārsūdzēti samērā reti, norāda M. Kumerdanks.

Raidierakstu par to, kāda informācija un pakalpojumi ir pieejami zemesgrāmatā, var noklausīties šeit: Zemesgrāmatā pieejamā informācija un pakalpojumi iedzīvotājiem.

Labs saturs
14
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU