FOTO: Zane Bitere, LETA
No 2022. gada 1. janvāra tiek noteikta maksimālā summa – 50 000 eiro – valsts nodevai par katru īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, ja fiziska vai juridiska persona iegūst nekustamo īpašumu atsavināšanas procesā.
To paredz grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumos Nr. 1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā”.
Līdz šim spēkā esošā normatīvā regulējuma 5. pants noteica valsts nodevas apmēru procentuāli no nekustamā īpašuma vērtības.
Savukārt no 2022. gada 1. janvāra valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā par katru nekustamo īpašumu nosaka šādā apmērā:
Savukārt noteikumu 6. punkts paredz, ka valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā bērniem, laulātajiem, vecākiem, brāļiem, māsām, pusbrāļiem, pusmāsām, mazbērniem, mazmazbērniem un vecvecākiem par katru nekustamo īpašumu šo noteikumu 5.1. un 5.3. apakšpunktā minētajos gadījumos nosaka 0,5% apmērā no nekustamā īpašuma vērtības (eiro), bet ne vairāk kā 50 000 eiro.
Likumprojekta izstrādātājs – Tieslietu ministrija – norāda, ka valsts nodevas maksimālais apmērs ir noteikts arī Igaunijā un Lietuvā, tāpēc ar šādiem grozījumiem tiek veicināta vienlīdzīga konkurence nekustamā īpašuma investīciju tirgū Baltijas valstīs.
Valsts nodevas apmēra ierobežojuma noteikšana samazinās arī administratīvās izmaksas komercīpašumu (biroju ēku, loģistikas centru, tirdzniecības centru, viesnīcu, īres namu u. tml.) atsavināšanas darījumos. Līdz ar to iecerēts, ka regulējums veicinās uzņēmējdarbības vides attīstību un investīciju piesaisti.
Jāatgādina, ka 2021. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Zemesgrāmatu likumā, kuri paredzēja, ka par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā fiziskai personai līdzšinējo 2% vietā jāmaksā valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu 1,5% apmērā no īpašuma vērtības, savukārt juridiskai personai par dzīvokļa īpašuma nostiprināšanu līdzšinējo 6% vietā – 2% no īpašuma vērtības.