Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Edijs Pālens, LETA
No 1. jūlija tiek vienkāršotas ar būves ierakstīšanu un dzēšanu zemesgrāmatā saistītās procedūras, kā arī ievērojami samazināts valsts nodevu apmērs par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Iedzīvotājiem (fiziskām personām) nodeva samazināsies par 25%, savukārt juridiskajām personām – atsevišķos gadījumos pat par 33%.
To paredz grozījumi Zemesgrāmatu likumā, kas stājas spēkā 1. jūlijā.
Tie papildina Zemesgrāmatu likuma pārejas noteikumus ar 26. punktu, kas deleģē Ministru kabinetu noteikt, ka valsts nodevas apmērs par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā par katru nekustamo īpašumu fiziskai personai veidos 1,5% no nekustamā īpašuma vērtības līdzšinējo 2% vietā. Savukārt juridiskai personai par dzīvokļa īpašuma īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā būs jāveic valsts nodevas maksājums 2% apmērā no īpašuma vērtības līdzšinējo 6% vietā.
Attiecīgas izmaiņas ir veiktas Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumos Nr. 1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā”, kas arī stājas spēkā 1. jūlijā.
Tieslietu ministrija sniedz piemēru: iegādājāties nekustamo īpašumu par summu 60 000 eiro, turpmāk valsts nodeva par īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā fiziskai personai būs jāmaksā 900 eiro (līdz šim valsts nodeva būtu bijusi 1200 eiro).
Tāpat ar grozījumiem MK noteikumu 7.3 un 7.4 punktā ir precizēti tajos lietotie termini, nosakot, ka samazinātā valsts nodevas likme par īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā (0,5% no nekustamā īpašuma vērtības, ja nekustamā īpašuma vērtība nepārsniedz 100 000 eiro) turpmāk tiks piemērota ne tikai daudzbērnu ģimeņu vecākiem, bet arī personām, kas ieguvušas Latvijas Goda ģimenes statusu. Piemēram, pilngadīgai daudzbērnu ģimenes personai, kura iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, bet nav sasniegusi 24 gadu vecumu.
Iecerēts, ka tādējādi samazināsies ar īpašuma iegādi saistītās izmaksas un tiks pozitīvi ietekmēti iedzīvotāju plāni iegādāties mājokli.
Noteikumu projekta anotācijā norādīts: samazinot valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu, tiks veicināta savlaicīga īpašuma tiesību nostiprināšana, tādējādi nodrošinot zemesgrāmatas kā publiska reģistra mērķi – sniegt publiski ticamu informāciju par nekustamā īpašuma īpašnieku.
Īpašuma tiesību nostiprināšana vērsta uz trešo personu aizsardzību, kurām, iegādājoties nekustamu īpašumu vai arī pieņemot nekustamo īpašumu kā ķīlu, jābūt pārliecinātām par iegūto tiesību patiesumu, stabilitāti, neapstrīdamību un prioritāti.
“Valsts nodevas likmes samazināšana veicinās ātrāku un savlaicīgāku īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tādējādi publiskos reģistros ierakstīts īpašums iegūst lielāku tiesisko aizsardzību. Šādam lēmumam ir pozitīva ietekme uz tiesiskās situācijas sakārtošanu, jo īpašnieks varēs būt drošs, ka viņa tiesības ir aizsargātas,” secina tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
Atbilstoši Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses veiktajam aprēķinam izmaiņas pozitīvi veicinās juridisko personu investīciju piesaisti dzīvokļu īpašumu iegādei, būtiski nesamazinot ieņēmumus no nodevām, bet vienlaikus palielinot kopējos nodokļu ieņēmumus par aptuveni 1,26 milj. eiro gadā. Turklāt lielāku investīciju piesaisti nodrošinās arī investīciju pieaugums īres tirgū pēc jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma stāšanās spēkā, kas tādējādi pozitīvi ietekmēs ieņēmumus no nodevām.
“Apstiprinātās izmaiņas Ministru kabineta noteikumos sekmēs Latvijas nekustamā īpašuma tirgus konkurētspējas kāpumu. Zemesgrāmatas nodevas samazinājums būs ieguvums arī sabiedrībai kopumā, samazinot ar īpašuma iegādi saistītās izmaksas. Ekonomikas ministrijas vārdā paužu gandarījumu, ka jaunais regulējums līdz ar jauno īres tirgus regulējumu veicinās jaunu mājokļu būvniecību Latvijā: šajā jomā vēl aizvien ievērojami atpaliekam gan no Igaunijas, gan Lietuvas būvniecības apmēra,” uzsvēris arī Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Zemesgrāmatu likuma grozījumi paredz izmaiņas arī attiecībā uz būves ierakstīšanas un dzēšanas zemesgrāmatā procedūru. Proti, ja ēkas (būves) īpašniekam ir elektronisks paraksts, īpašnieks iesniegumu par būves, tostarp jaunbūves, ierakstīšanu zemesgrāmatā, kā arī dzēšanu no tās turpmāk varēs veikt, aizpildot speciālu tiešsaistes formu būvniecības informācijas sistēmas tīmekļa vietnē (www.bis.gov.lv). Pēc tam, kad tiks pieņemts lēmums par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā vai par būves neesamību personas iesniegums kopā ar būves ierakstīšanai zemesgrāmatā nepieciešamajiem būvniecības informācijas sistēmas datiem un dokumentiem tiks nodots zemesgrāmatai.
Šobrīd, lai zemesgrāmatā ierakstītu būvi, īpašnieks iesniedz nostiprinājuma lūgumu, kā arī pievieno aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā, bet būves dzēšanas gadījumā – dokumentu, kas apliecina ēkas (būves) neesamību. Savukārt jaunbūves gadījumā – izziņu, kurā norādīts būvniecības tiesiskais pamats un jaunbūves raksturojuma oriģināls vai noraksts.
