Labdien! Par mantojuma tiesībām. Pēc laulības noslēgšanas mēs ar vīru iegādājāmies nekustamo īpašumu: māju un zemi. Man no pirmās laulības ir meita, arī vīram no pirmās laulības ir divi bērni. Īpašums tika reģistrēts uz vīra vārda. Kā šādā gadījumā notiek īpašuma mantošana, tās kārtība? Un kā norisinātos īpašuma mantošana, ja mēs īpašumu būtu iegādājušies pirms laulības noslēgšanas?
Mantošanas kārtība būs atkarīga no tā, vai mantošana notiks pēc likuma, mantojuma līguma vai testamenta. Proti, ar testamentu vai mantojuma līgumu ir iespējams mantu novēlēt mantojuma atstājēja izraudzītām personām, piemēram, konkrētu īpašumu novēlēt laulātajam. Vienlaikus jāpatur prātā neatņemamās daļas tiesīgo tiesības (neatņemamās daļas tiesīgie ir laulātais un lejupējie (bērni), bet, ja nav lejupējo, kas pārdzīvojuši mantojuma atstājēju, tad laulātais un tuvākās pakāpes augšupējie. Plašāk skat. Civillikuma 422. pantu un turpmākos pantus).
Pēc likuma aicināti mantot ir laulātais, radinieki un adoptētie.
Vīra nāves gadījumā pēc likuma mantot varētu sieva un vīra bērni no pirmās laulības. Jūsu meita no pirmās laulības pēc likuma nemantotu no jūsu vīra (attiecīgi – jūsu nāves gadījumā mantot varētu jūsu vīrs un jūsu meita. Vīra bērni no pirmās laulības pēc likuma no jums arī nemantotu).
Saskaņā ar Civillikumu mirušā atstāto mantojumu sadala starp pārdzīvojušo laulāto un mirušā bērniem vienādās daļās, ja mirušajam ir līdz četriem bērniem.
Civillikuma 89. pantā ir noteikts, ka viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta; šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās.
Manta, kas pieder nevis mantojuma atstājējam, bet gan mantojuma atstājēja pārdzīvojušajam laulātajam, netiek iekļauta mantojamās mantas sastāvā, taču, ja laulātie laulības laikā nav noslēguši laulības līgumu par visas laulāto mantas šķirtību vai ja minētais īpašums nav laulātā atsevišķa manta (piemēram, manta, kas piederējusi pirms laulības, vai manta, ko laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā, skat. Civillikuma 91. pantu), tā ir uzskatāma par laulāto kopīgo mantu, kurā ir otram laulātajam pienākošā daļa.
Līdz ar to, ja vīra mantojumā ietilpst manta, kas abiem laulātajiem dzīves laikā bija kopīga, tad tā ir nodalāma no kopējā mantojuma un izdodama pārdzīvojušajam laulātajam (par to ir jāinformē notārs). Savukārt, ja citi mantinieki (vīra bērni) tam nepiekritīs, tad būs jāvēršas tiesā un jāpierāda, ka konkrētais īpašums ir laulāto kopmanta.
To paredz Civillikuma 397.1 pants: “Ja mantojuma masas sastāvā ietilpst laulāto kopīga manta, kas nav reģistrēta kā laulāto kopīga manta, tad laulātais savu laulātā kopīgās mantas daļu var prasīt izdalīt saskaņā ar 89. panta otrās daļas un 109. panta otrās daļas noteikumiem. Ja mantinieks ceļ iebildumus par laulātā kopīgās mantas daļas izdalīšanu no mantojuma masas, laulātā kopīgās mantas daļa ir izdalāma prasības kārtībā.”
Ja vīrs īpašumu būtu iegādājies pirms laulības un reģistrējis uz sava vārda, tad, kārtojot mantojumu, jūs nevarētu prasīt laulātā daļas nodalīšanu. Tāpat šādu nodalīšanu nevarētu prasīt arī gadījumā, ja dzīves laikā laulātie noslēgtu laulības līgumu par laulāto mantas šķirtību, taču arī mirušā mantiniekiem nebūtu tiesību kaut ko izprasīt no pārdzīvojušajam laulātajam piederošās mantas.
Lai noskaidrotu jautājumus par laulāto mantošanas kārtību, ieteicams konsultēties ar zvērinātu notāru.
Uzziniet vairāk LV portālā:
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
