Labdien! Es pirms 17 gadiem pārdevu īpašumu, tika noslēgts pirkšanas un pārdošanas līgums. Katru gadu, braucot garām, iebraucu īpašumu apskatīt, jo tur bija pagājusi visa mana bērnība. Kādu laiku nesanāca uz turieni aizbraukt, bet šogad konstatēju, ka tur jau sen neviens nedzīvo un viss ir aizlaists postā. Sāku interesēties par to, kas noticis. Izrādās, ka pircējs jau pirms kāda laika ir miris. Viņš nebija nokārtojis zemesgrāmatu uz sava vārda, un es arvien esmu īpašniece. Nekustamā īpašuma nodokli kāds šos pēdējos gadus ir maksājis, jo parāda nav. Es vēlos noskaidrot, kā es varētu atjaunot 100% īpašuma tiesības. Vai īpašumu var mantot tikai uz pirkuma līguma pamata, ja nav bijusi nokārtota zemesgrāmata?
Vispārējā gadījumā saskaņā ar Civillikuma 994. panta pirmo daļu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. Normatīvais regulējums paredz, ka pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas (līguma noslēgšanas) līdz tam brīdim, kamēr jaunais ieguvējs nav reģistrējis īpašumu zemesgrāmatā uz sava vārda, juridiski nekustamā īpašuma īpašnieks joprojām ir tas, kurš reģistrēts zemesgrāmatā. Taču normatīvajos aktos nav arī noteikts termiņš, kādā jaunajam nekustamā īpašuma īpašniekam ir jāreģistrē zemesgrāmatā īpašuma tiesības, tāpat mantojuma lietas ietvaros saistības (arī tās, kas izriet no pirkuma līguma) var tikt pārņemtas (tostarp vēršoties tiesā).
Tā kā jūs esat noslēgusi īpašuma pirkuma līgumu un saņēmusi pirkuma maksu, tas joprojām ir spēkā un nevar no jūsu puses tikt vienpusēji atcelts, tādēļ jums tas ir saistošs. Līdz ar to jums nebūtu pamata rīkoties ar konkrēto īpašumu, gūstot sev ekonomisku labumu. Juridiskajā literatūrā norādīts, ka šāda pārdevēja rīcība ar īpašumu jebkurā gadījumā ir uzskatāma par ļaunticīgu (Grūtups, A., Kalniņš, E. Civillikuma komentāri. 3. daļa. Lietu tiesības. Īpašums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002, 129. lpp.). Nekustamā īpašuma pircējam vai – šajā gadījumā – viņa tiesību pārņēmējiem (mantiniekiem) varētu rasties pamats vērst pret jums prasījumus.
Civillikuma 994. panta otrā daļa noteic, ka līdz ierakstīšanai zemes grāmatās nekustamā īpašuma ieguvējam pret trešajām personām nav nekādu tiesību: viņš nevar izlietot nevienu no priekšrocībām, kas saistītas ar īpašumu, un viņam jāatzīst par spēkā esošu visa uz šo nekustamo īpašumu attiecošās tās personas darbība, kura pēc zemes grāmatām apzīmēta par šā īpašuma īpašnieku. Tomēr viņam ir tiesība ne vien prasīt atlīdzību par visu uz nekustamo īpašumu attiecošos agrākā īpašnieka ļaunticīgo darbību, bet arī prasīt, lai pēdējais sper visus nepieciešamos soļus nekustamā īpašuma pārejas ierakstīšanai zemes grāmatās (993. p. 1. d.).
Lai risinātu īpašumtiesību jautājumu un citas neskaidrības, ieteicams konsultēties ar kvalificētu juridiskās palīdzības sniedzēju (piemēram, varat vērsties pie zvērināta notāra, kura lietvedībā ir mirušā pircēja mantojuma lieta).
Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” tīmekļvietnes sadaļā “Mantojuma ziņas” iespējams noskaidrot ziņas par notāru, kura lietvedībā ir mantojums, ja mantojuma lieta tikusi izsludināta.
Uzziniet vairāk LV portālā:
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
