SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
18. martā, 2021
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Mājoklis
4
59
4
59

Pieņemts jauns Dzīvojamo telpu īres likums

Freepik

Pēc vairāk nekā divu gadu darba Saeimā 17. martā galīgajā lasījumā tika pieņemts jauns Dzīvojamo telpu īres likums, kas izstrādāts, lai veicinātu mājokļu pieejamību, nodrošinātu taisnīgu līdzsvaru starp dzīvojamās telpas izīrētāja un īrnieka interesēm, kā arī risinātu citus jautājumus īres tiesību jomā.

īsumā
  • Dzīvojamo telpu īres likums reglamentēs tiesiskās attiecības starp dzīvojamās telpas izīrētāju un īrnieku, nosakot viņu vispārējās tiesības, pienākumus un atbildību.
  • Līdz ar jauno Dzīvojamo telpu īres likumu tiek izbeigta beztermiņa īres līgumu eksistence, jo paredzēts, ka dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz uz noteiktu termiņu.
  • Dzīvojamo telpu īres līguma darbības laikā īres maksu varēs grozīt tad, ja līgumā būs paredzēti īres maksas grozīšanas nosacījumi un kārtība.
  • Īres tiesības var nostiprināt zemesgrāmatā.
  • Saeimā tiek gatavoti grozījumi Civilprocesa likumā, piedāvājot saistību bezstrīdus izpildīšanu atsevišķos gadījumos, ­kad nav strīda.

“Šis ir viens no tiem likumiem, kuram bija jābūt jau sen. Pēc divu gadu darba ir panākts līdzsvarots risinājums izīrētāju un īrnieku tiesisko attiecību regulējumam. Likums ir priekšnosacījums kvalitatīva dzīvojamā fonda attīstībai. Turklāt beidzot tiks atrisināts arī konflikts starp denacionalizēto namu īpašniekiem un īrniekiem, jo šīgada valsts budžetā ir paredzēti līdzekļi dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu izmaksai denacionalizēto māju īrniekiem,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Plānots, ka jaunais likums stāsies spēkā šīgada 1. maijā. Tas vēl jāizsludina Valsts prezidentam.

Līdzšinējais likums vairāk aizsargāja īrniekus

Šobrīd spēkā esošais likums „Par dzīvojamo telpu īri” tika pieņemts 1993. gadā. Tajā laikā bija uzsākta dzīvojamo māju denacionalizācija vai atdošana likumīgajiem īpašniekiem, tāpat tika plānota, bet vēl nebija uzsākta dzīvojamā fonda privatizācija, norādīts likumprojekta anotācijā. Lai izvairītos no sociālās spriedzes, likums jau sākumā paredzēja ļoti izteiktu īrnieku tiesību aizsardzību, vienlaikus ievērojami ierobežojot izīrētāja tiesības.

LV portāls jau rakstīja, ka privātie nekustamā īpašuma attīstītāji gaidīja jauno Dzīvojamo telpu īres likumu – sakārtojot regulējumu, rastos iespēja celt īres namus. Latvijā, salīdzinot ar citām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija valstīm, īres tirgus segments ir neliels, pārsvarā dzīvokļi ir privātīpašumā, kas neveicina cilvēku mobilitāti darba tirgū.

Īres līgums uz noteiktu laiku

Dzīvojamo telpu īres likums reglamentēs tiesiskās attiecības starp dzīvojamās telpas izīrētāju un īrnieku, nosakot viņu vispārējās tiesības, pienākumus un atbildību, tiesisko attiecību izbeigšanas pamatus, kā arī dzīvojamo telpu īres līguma pamatnoteikumus.

Likums regulēs arī jautājumu par pašvaldības piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu, kā arī valstij piederošu dienesta dzīvojamo telpu izīrēšanu.

Likuma 6. pantā ir noteikts, ka dzīvojamās telpas vienīgais lietošanas pamats īrniekam ir rakstveidā noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, bet apakšīrniekam – rakstveidā noslēgts dzīvojamās telpas apakšīres līgums.

Līdz ar jauno Dzīvojamo telpu īres likumu tiks izbeigta beztermiņa īres līgumu eksistence, jo paredzēts, ka dzīvojamo telpu īres līgumu slēdz uz noteiktu termiņu. Turklāt īres līguma termiņu nevarēs grozīt.

Īres līguma termiņam izbeidzoties, īrnieka, viņa ģimenes locekļu un citu dzīvojamā telpā iemitināto personu pienākums ir to atbrīvot, izņemot gadījumu, ja īrnieks un izīrētājs ir noslēdzis jaunu īres līgumu vai ir pagarināts iepriekšējais.

Īres maksa un tās apmēra grozīšana

Jaunajā likumā noteikts, ka dzīvojamo telpu īres līguma darbības laikā īres maksu varēs grozīt tikai tad, ja līgumā būs paredzēti  īres maksas grozīšanas nosacījumi un kārtība, piemēram, sasaiste ar gada vidējo inflāciju, plānotajiem izdevumiem, periodiska īres maksas celšana.

Atšķirībā no pašreizējā likuma „Par dzīvojamo telpu īri” jaunajā regulējumā ir noteikts drošības maksas lielums, ko var prasīt no īrnieka, slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, – tas nevar pārsniegt divu mēnešu īres maksu.

Ģimenes locekļu tiesības

Likumā noteiktas īrnieka tiesības deklarēt dzīvesvietu, proti, izīrētājs nedrīkst liegt īrniekam viņa īrēto dzīvojamo telpu deklarēt kā savu dzīvesvietu.

Jaunais likums skar arī īrnieka ģimenes locekļu tiesības – viņi vairs neiegūs patstāvīgas tiesības uz dzīvojamās telpas lietošanu, tādējādi ģimenes locekļi vairs nebūs arī solidāri atbildīgi par īres līgumā noteikto saistību izpildi.

Īrnieka nāves gadījumā īrnieka ģimenes loceklim, kas dzīvo šajā telpā, triju mēnešu laikā ir tiesības prasīt dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu ar viņu iepriekšējā īrnieka vietā, nemainot iepriekšējā īres līguma nosacījumus, izņemot īres līguma termiņu, kuru nosaka ne ilgāku par 10 gadiem.

Likumā ietverta norma, ka īrnieka ģimenes loceklim, kā arī citai iemitinātajai personai, kura pārjaunos īres līgumu saskaņā ar specifiskiem, atsevišķā likuma normā paredzētiem noteikumiem, būs pienākums segt iepriekšējā īrnieka nesamaksāto īres maksu un citus ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus.

Īres līgums izbeigšanās

Likumā paredzēts, ka dzīvojamo telpu īres līgums izbeidzas šādos gadījumos:

  • līdz ar tā termiņa izbeigšanos;
  • kad izīrētā dzīvojamā telpa ir gājusi bojā;
  • ar īrnieka nāvi;
  • kad īrnieks viņa īrēto dzīvojamo telpu iegūst īpašumā.

Ja dzīvojamās telpas īres līgums ir izbeidzies ar īrnieka nāvi, īres tiesības nav mantojamas.

Noteikts, ka izīrētājs īres līgumu pirms termiņa var lauzt šādos gadījumos:

  • īrniekam ir parāds par īri, komunālajiem pakalpojumiem;
  • īrnieks bojā dzīvojamo telpu;
  • īrnieks pārkāpj līguma nosacījumus;
  • īrnieks izmitina telpā citas personas, izīrē telpu citiem iemītniekiem bez saskaņošanas ar izīrētāju;
  • māja tiks nojaukta, pārbūvēta vai ir aizliegta tās ekspluatācija. Izīrētājs kompensē īrniekam radušos zaudējumus.

Arī turpmāk īrniekam būs tiesības vienpusēji atkāpties no dzīvojamo telpu īres līguma, par to brīdinot izīrētāju mēnesi iepriekš. Savukārt izīrētājs joprojām līgumu varēs izbeigt tikai likumā noteiktajos gadījumos un termiņos.

Saistību bezstrīdus izpildīšana

Šobrīd spēkā esošais likums paredz visu strīdu izšķiršanu tiesā. Jaunais likums ievērojami paātrinās strīdu izšķiršanu starp izīrētāju un īrnieku, kā arī samazinās ar to saistītās izmaksas, skaidro Ekonomikas ministrija.

Līdz ar jauno likumu Saeimas Juridiskā komisija uz trešo lasījumu gatavo likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”, piedāvājot saistību bezstrīdus izpildīšanu atsevišķos gadījumos (gadījumos, kad nav strīda). Īrnieka pienākums būs atstāt īrēto dzīvojamo telpu, ja būs beidzies īres līguma termiņš un netiks panākta vienošanās par jaunu līgumu vai ja būs izveidots īres maksas parāds. Vienlaikus šāds risinājums būtiski mazinās riskus potenciālajiem investoriem ieguldīt jaunu īres namu būvniecībā.

Ieraksts zemesgrāmatā

Jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma 35. pants noteic, ka īres tiesības var nostiprināt zemesgrāmatā. Reģistrējot īres līgumu, nebūs jāmaksā kancelejas nodeva par īres tiesību nostiprināšanu un grozīšanu zemesgrāmatā.

Īres līguma reģistrācija zemesgrāmatā nodrošinās publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem darījumiem, palielinās īpašuma aizsardzības nodrošināšanas pakāpi gan īpašniekam, gan īrniekam, ļaus izskaust fiktīvus īres līgumus un īsākā laikā risināt strīdus, ja īrnieks būtiski pārkāps īres līguma nosacījumus, norādīts likumprojekta anotācijā.

Pārejas noteikumi

Ņemot vērā jaunā regulējuma būtiskās atšķirības no pašreizējā likuma, noteikts pārejas regulējums. Tas paredz, ka īres līgumus, kuri tika noslēgti pirms jaunā likuma spēkā stāšanās brīdim, īrnieks vai izīrētājs varēs prasīt ierakstīt zemesgrāmatā piecu gadu laikā no likuma spēkā stāšanās.

Ja īrniekam ir noslēgts īres līgums līdz 2021. gada 1. maijam, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, un mājoklim mainās īpašnieks, jaunajam saimniekam līgums ir saistošs līdz 2026. gada 31. decembrim.

Dzīvojamo telpu īres līgumi, kas noslēgti līdz jaunā likuma spēkā stāšanās dienai, būs grozāmi atbilstoši šā likuma 8. panta pirmās daļas noteikumiem ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim. Ja izīrētājs un īrnieks nevarēs vienoties par šiem noteikumiem, strīdu izšķirs tiesa, un šāda prasība būs ceļama ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim.

Beztermiņa īres līgumi

Pārejas noteikumi arī nosaka: ja dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai un tajā nav  norādīts  termiņš, uz kādu dzīvojamā telpa izīrēta, bet izīrētājs un īrnieks nevar vienoties par turpmāku dzīvojamās telpas īres līguma termiņu, to noteiks tiesa pēc sava ieskata, bet ne vairāk kā uz desmit gadiem un ne ilgāk kā līdz 2036. gada 31. decembrim.

Tāpat ir paredzēts, ka šādiem dzīvojamās telpas īres līgumiem, kuros nav norādīts termiņš, uz kādu dzīvojamā telpa izīrēta un kuri līdz 2026. gada 31. decembrim nav grozīti vai par to līdz 2026. gada 31. decembrim nav celta prasība tiesā, termiņš ir 2036. gada 31. decembris.

Pabalsti dzīvokļa jautājuma risināšanai

Pēc Ekonomikas ministrijas pieprasījuma 2021. gadā valsts budžetā iezīmēts 2 784 151 eiro valsts līdzfinansējumam dzīvojamo telpu atbrīvošanas pabalstu nodrošināšanai denacionalizēto namu īrniekiem. Saskaņā ar ministrijas informāciju kopējais denacionalizēto namu īrnieku (mājsaimniecību) skaits nav lielāks par 1500.

Ekonomikas ministrijai 2020. gadā ir iesniegta informācija par deviņiem Jūrmalā un 225 Rīgā reģistrētām personām atbrīvošanas pabalsta saņemšanai par kopējo summu 2 784 150 eiro.

Ministru kabinets lēmis paredzēt valsts līdzfinansējumu dzīvojamo telpu atbrīvošanas pabalsta nodrošināšanai denacionalizēto namu īrniekiem arī 2022. gadā – 1,5 miljonu eiro un 2023. gadā – 2 miljonu eiro apmērā.

Jānorāda, ka likums „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” dod tiesības pašvaldībai piešķirt vienreizēju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu personām, kas atbrīvo dzīvojamo telpu, kura atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un kuru tās ir lietojušas līdz īpašuma tiesību atjaunošanai. Pabalsta apmēru nosaka pašvaldības.

Likums arī paredz, ka valsts atbilstoši gadskārtējā budžetā paredzētajam līdzekļu apjomam piešķir pašvaldībām mērķdotāciju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta izmaksu nodrošināšanai 50% apmērā.

Labs saturs
59
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU