Pateicoties hipotekāro kredītu procentu vidējās likmes kritumam līdz 2,8%, trīs valstu vidū 2017. gadā Rīgā bijuši vispieejamākie mājokļi, liecina jaunākie "Swedbank" Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa dati. Hipotekārā kredīta likme šogad varētu sarukt vēl vairāk. Otro vietu dzīvesvietas pieejamības ziņā ieņēma Tallina, bet trešo – Viļņa. Tomēr Tallinā mājokļu pieejamība pasliktinājās, jo strauji kāpa dzīvokļu cenas, bet situācija uzlabojās Viļņā, jo vidējā neto alga palielinājās par 10%, skaidro "Swedbank" ekonomiste Linda Vildava.
Dzīvokļu cenu kāpums – mērens
Situācija Latvijā analizēta sešās pilsētās – Daugavpilī, Liepājā, Cēsīs, Jelgavā, Valmierā un Rīgā. Pērn mājokļu pieejamība uzlabojās visās minētajās pilsētās, izņemot Cēsis. Līdere bijusi Daugavpils, kurai izvirzīties priekšgalā ļāvis ne tikai salīdzinoši nelielais vidējais mājokļu cenu pieaugums (plus 2%), bet arī algu kāpums (plus 7%). Pērn šajās sešās Latvijas pilsētās vidējā neto (pēc nodokļu nomaksas) mēnešalga kāpusi no 5 līdz 13%.
"Dzīvokļi reģionos – tā ir problēma."
Vidējais dzīvokļu cenu kāpums sērijveida mājās pērn bijis visai mērens, 2–7% robežās. Izņēmums bija Cēsis, kur dzīvokļu cenas auga par 17%, un Jelgava, kur kāpums bija par 15%. Rīgā pērn vidējā cena palielinājās par 7%.
Daugavpilī, kur cenu kāpums pērn bija viszemākais – par 2%, vidējā dzīvokļu darījumu cena bija 171 eiro par kvadrātmetru. Savukārt Liepājā tā bija 296 eiro/kv.m, Jelgavā - 409 eiro/kv.m, Valmierā – 446 eiro/kv.m, Cēsīs – 346 eiro/kv.m, bet Rīgā – 732 eiro/kv.m.
Darījumi – dažādā līmenī
Vidēji mēnesī Rīgā notiek 521 darījums ar mājokļiem, reģionu pilsētās aktivitāte ir krietni zemāka. Liepājā tie ir 74 darījumi mēnesī, Daugavpilī - 69, Jelgavā - 44, Valmierā un Cēsīs – pa 12 darījumiem.
L. Vildava vērtē, ka "darījumu skaits pērn bija diezgan augstā līmenī". Pērn Liepājā, Cēsīs un Rīgā aktivitāte nav mainījusies, bet Daugavpilī pat augusi par 8%. Daudz sliktāka situācija ir Valmierā – tur darījumu skaits ir samazinājies par 31%, bet Jelgavā – par 6%. "Ja nav īsti, ko iegādāties, tas atspoguļojas arī aktivitātēs," tā L. Vildava.
Mājokļa iegādei nepieciešamās pirmās iemaksas sakrāšanas laiks visīsākais ir Daugavpilī – deviņi mēneši, bet Rīgā un Valmierā – 17 mēneši. Savukārt Liepājā tie ir 11, Cēsīs – 14, bet Jelgavā – 16 mēneši. Pirmās iemaksas trūkuma problēmu veiksmīgi risina mājokļu garantiju programma, kuru administrē "Attīstības finanšu institūcija "Altum"", akcentēja eksperte.
Dzīvokļi reģionos – problēma
Mājokļu cenu kāpumu izraisījis pieprasījuma pieaugums pēc dzīvokļiem reģionos, jo iedzīvotāji turpina virzīties no laukiem uz pilsētām, kur ir darba vietas un koncentrējas uzņēmējdarbība. Otrs iemesls ir ekonomikas izaugsme, kā ietekmē mazinās bezdarbs un seko algu kāpums. Iedzīvotāju mājsaimniecību finansiālā situācija kopumā uzlabojas, un aug vēlme iegādāties mājokli, kas veicina cenu kāpumu.
"Dzīvokļi reģionos – tā ir problēma," uzsvēra L. Vildava. "Tam ir vairāki faktori. Attīstītāji kūtri skatās uz jaunu mājokļu būvniecību ārpus Rīgas, jo izmaksas neiet roku rokā ar iedzīvotāju pirktspēju. Otrs iemesls mājokļu pieejamībai reģionos: pie zināma cenu līmeņa iedzīvotāji reģionos vairāk sāk skatīties uz privātmāju iegādi vai būvniecību."
Mājokļu pieejamība daudzviet Latvijā varētu samazināties arī nākotnē.
Pēdējie jaunie nami – pirms desmit gadiem
Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs žurnālistiem atzina, ka pašvaldībai, piecus sešus gadus mērķtiecīgi strādājot, lai kļūtu par izcilu dzīvesvietu Latvijā, nācies secināt, ka pieprasījums pēc mājokļiem, arī īres dzīvokļiem, Cēsīs ir ļoti liels, bet ko piedāvāt nav. "Tas ir viens no pudeles kakliem attīstībai," tā mērs. Pašvaldība būtu ieinteresēta gan publiskā īres segmenta, gan privātā dzīvojamā fonda attīstībā. J. Rozenbergs pieļāva, ka namu celtniecībai būtu jāparedz valsts vai pašvaldības dotācijas 20–25% apmērā.
Pirms finanšu krīzes Cēsīs tika uzceltas piecas daudzdzīvokļu mājas ar 223 dzīvokļiem. Kopš tā laika pilsētā jauns dzīvojamais fonds nav veidojies, pašvaldībai nav izdevies pārliecināt būvēt ēkas nevienu nekustamā īpašuma projektu attīstītāju. Tikai pērn tie sākuši izrādīt interesi par iespējām būvēt Cēsīs kādu jaunu namu. J. Rozenbergs minēja, ka sākotnēji pieprasījums varētu būt pēc 200–300 jauniem dzīvokļiem.
Lai risinātu akūtās mājokļa pieejamības problēmas, pirms dažiem gadiem pašvaldība iegādājusies nepabeigtu padomju laika ēku, lai tajā izveidotu īres mājokļus. Nams nopirkts kopā ar Aizsardzības ministriju, kurai arī ir vēlme un nepieciešamība attīstīt dienesta dzīvokļus personālam. Sev piekritīgos dzīvokļus Cēsu novada pašvaldība izmantos kā īres dzīvojamo fondu speciālistu piesaistei. Objektu plānots pabeigt 2019. gada vidū.
Pašvaldība ceļ īres namus
Valmiera ir viena no retajām pašvaldībām, kura nolēmusi attīstīt savu īres tirgu un ceļ divus namus ar 150 dzīvokļiem. Aptaujājot pilsētas uzņēmumus, pašvaldība secinājusi, ka 48% kompāniju trīs gadu laiku plāno palielināt darbvietu skaitu, bet kā galvenā problēma attīstībai minēta atbilstoša mājokļa trūkums.
"Lēmums par īres namu būvniecību tika pieņemts, lai uzlabotu dzīvojamā fonda pieejamību Valmierā," saka domes priekšsēdētājs Jānis Baiks. "Pašvaldības interesēs ir, lai pilsētā netrūktu kvalificēta darbaspēka. Tādēļ ceram, ka šis projekts būs kā atspēriena punkts pilsētas dzīvojamā fonda pieejamības uzlabošanai un veicinās nodarbinātības situāciju pilsētā."
"Cēsu novada pašvaldība būtu ieinteresēta gan publiskā īres segmenta, gan privātā dzīvojamā fonda attīstībā."
Nav tā, ka pašvaldība ar lūgumu celt jaunus īres namus nebūtu griezusies pie privātiem nekustamā īpašuma attīstītājiem. Sarunas ir bijušas, taču uzņēmēji nav saredzējuši biznesa iespējas.
Pilsētā dzīvo ap 30 000 cilvēku, ik dienu uz darbu brauc 7000 cilvēku no tuvējās apkārtnes. Pilsēta nodrošina 1012 darbvietas uz 1000 iedzīvotājiem, bezdarbs ir tikai 3,3%.
Valmierā, kurā īres namus nodos ekspluatācijā šogad maijā, 46 kvadrātmetru dzīvokļa īre kopā ar apsaimniekošanas izmaksām varētu būt apmēram 240 eiro mēnesī, t.i., ap pieciem eiro kvadrātmetrā.
Attīstītāji nesaredz biznesa iespējas
Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags LV portālam atzina, ka privātos attīstītājus diezin vai daudz interesētu īres namu izbūve reģionos, jo nav sakārtota likumdošana – attīstītāji gaida jauno Dzīvojamo telpu īres likumu, kuru patlaban izstrādā Ekonomikas ministrija.
Turklāt izaicinājumi, kas kavē privāto īres namu būvniecību un dzīvojamo ēku uzturēšanu, ir arī ilgais ieguldīto finanšu atmaksas termiņš un zemā rentabilitāte. Vidējais termiņš finanšu atmaksai, ko sagaida nekustamā īpašuma attīstītājs, ir 7–8 gadi, bet atmaksas termiņš īres namam reģionos, ņemot vērā iedzīvotāju zemo maksātspēju, ir, sākot no 25 gadiem.
Valstij šajā gadījumā būtu jādomā par dažādu stimulējošu instrumentu izveidi pašvaldībām vai valsts un privātās partnerības sadarbības modeļa izveidi. LV portāls publikācijā "Mājokļu tirgus attīstība reģionos" jau rakstīja, ka Ekonomikas ministrija patlaban izvērtē dažādus risinājumus, kā veicināt mājokļu pieejamību reģionos, jo dzīvokļu trūkums kavē uzņēmējdarbības attīstību un brīvais tirgus šo problēmu sakārtot nespēj.
Kopējais dzīvojamais fonds Latvijā katru gadu gan nedaudz, bet aug – 2016. gadā tie bija 74,98 miljoni kvadrātmetru. Taču gandrīz puse – 45% ēku ‒ir būvēta pirms 1941. gada, bet otra puse – padomju laikos, un tikai divi procenti namu celti pēc neatkarības atjaunošanas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija.
