Saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma 3. pantu dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par maksu. Atbilstoši likuma 6. pantam dzīvojamās telpas vienīgais lietošanas pamats īrniekam ir rakstveidā noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums.  

Tātad dzīvojamās telpas īre ir lietošanas tiesību nodošana par maksu, pamatojoties uz noslēgtu dzīvojamās telpas īres līgumu.  

Izīrētājs var būt jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kas ir dzīvojamās telpas īpašnieks vai valdītājs, mantojums Civillikuma 382. panta izpratnē, persona, kurai pieder dzīvokļa tiesība, ja ir saņemta dzīvojamās telpas īpašnieka piekrišana, kā arī pašvaldība, ja tā atbilstoši likumam “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” uz likumīga pamata ieguvusi attiecīgo dzīvojamo telpu lietojumā. 

Papildus minētajam būtu jānošķir divi dažādi dzīvojamās telpas lietošanas pamati, proti, viens izriet no Dzīvojamo telpu īres likuma un otrs – no likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.  

Atbilstoši Dzīvojamo telpu īres likumam izīrētājs ar īrnieku var vienoties par sev vēlamajiem līguma nosacījumiem (piemēram, par īres periodu, maksāšanas kārtību utt.), bet likums “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” ir vērtējams no pašvaldības pienākuma nodrošināt pašvaldības palīdzību tiem iedzīvotājiem, kuriem tas nepieciešams. Kārtību, kādā personu (ģimeni) atzīst par tiesīgu īrēt pašvaldības dzīvokli palīdzības dzīvokļa jautājumu risināšanas ietvaros, nosaka katra pašvaldība savos saistošajos noteikumos.