Piektdienas sanāksmes rīta sesijā enerģētikas ministri apmainījās ar viedokļiem par Eiropas enerģētikas sistēmas nākotni pēc 2030. gada – ceļā uz konkurētspējīgu, noturīgu un dekarbonizētu ES. Ministrs Kaspars Melnis uzsvēra: “Mūsu skatījums uz enerģētiku pēc 2030. gada ir balstīts uz skaidru apņemšanos turpināt atjaunīgo energoresursu attīstību. Tas ir arī stratēģiski svarīgi, jo palīdz iegūt neatkarību no importētajiem fosilajiem resursiem.” Ministrs akcentēja arī koksnes biomasas lomu Latvijas energoresursu struktūrā: “Latvijas veiksmes stāsts ir biomasa. Biomasa bija atslēgas elements, kas palīdzēja mums atteikties no Krievijas gāzes. Mums jāpieturas pie šī resursa ne tikai tāpēc, ka tas ir vietējais atjaunojamais resurss, kas mums sniedz apgādes drošumu, bet arī veicina sabiedrības uzticēšanos spējai veidot racionālu un ilgtspējīgu enerģētikas politiku.” Turpinot diskusiju, Kaspars Melnis uzsvēra, ka klimata un enerģētikas mērķu arhitektūrai jābūt vienkāršai — viens siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas mērķis un būtisks klimata un enerģētikas politiku apakšmērķu skaita samazinājums. Tas ļautu katrai ES dalībvalstij pilnībā izmantot savu potenciālu, lai sasniegtu siltumnīcefekta gāzu emisiju mērķi, ņemot vērā tās tautsaimniecības specifiku.
Pēcpusdienas sesijā – darba grupu viedokļu apmaiņā par infrastruktūras attīstības trūkumu pārvarēšanu – ministrs Kaspars Melnis vērsa uzmanību, ka nepieciešamas būtiskas investīcijas Eiropas enerģētikas infrastruktūrā: “Ņemot vērā projektu mērogu un ietekmi, ir svarīgi, lai ES turpinātu nodrošināt pietiekamu finansējumu, lai atbalstītu Enerģētikas savienības starpsavienojumu pabeigšanu gan pārrobežu, gan valstu līmenī.” Ministrs uzsvēra, ka jāturpina investēt jaunos starpsavienojumos starp dalībvalstīm, lai palielinātu elektroenerģijas tirdzniecības potenciālu un uzlabotu piegādes drošību. Ir svarīgi atrast risinājumus un nodrošināt, ka tiek aizsargāta esošā kritiskā enerģētikas infrastruktūra gan jūrā, gan sauszemē, jo īpaši sinhronizācijas projekta ievaros ieviestā infrastruktūra. Uzrunājot ES enerģētikas ministrus, Melnis pauda: “Tīkla infrastruktūras stiprināšana jāveic ar mērķtiecīgām investīcijām pārvades tīklos, novecojušās infrastruktūras modernizāciju un viedtīklu tehnoloģiju integrāciju. Tāpat jāturpina izmantot reģionālās sadarbības sistēmas, un jāstrādā pie elastības un noturības nodrošināšanas."
Neformālās enerģētikas ministru padomes ietvaros notika arī Baltijas valstu un Polijas saruna par nozarē aktuālo. Melnis sarunas laikā uzsvēra, ka Latvija augstu novērtē Baltijas valstu un Polijas līdzšinējo veiksmīgo sadarbību kritiskās enerģētikas infrastruktūras attīstībā. Valstis vienojās par turpmāk veicamajiem darbiem, lai veicinātu finansējuma pieejamību kritiskās enerģētikas infrastruktūras aizsardzībai. “CEF jeb Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments līdz šim ir bijis liels atbalsts mūsu infrastruktūras vajadzībām. Mēs vēlētos redzēt, ka nākamajā ES daudzgadu finanšu shēmā kritiskās infrastruktūras aizsardzība tiek izcelta kā atsevišķa prioritāte,” akcentēja Latvijas klimata un enerģētikas ministrs.
Vizītes ietvaros notika arī darba pusdienas, kurās tika apspriesta enerģētikas nozare kā galvenais Eiropas digitālās nākotnes veicinātājs. “Straujais datu centru pieaugums, ko veicina mākslīgā intelekta tehnoloģijas, turpinās ievērojami palielināt pieprasījumu pēc enerģijas. Ir jānodrošina, lai šis izaicinājums kļūtu par iespēju – iespēju enerģētikas pārejai un ekonomikas izaugsmei. Kā tehnoloģiju virzīta valsts ar vienu no labākajiem interneta pārklājumiem pasaulē un labu elektrotīkla jaudu pieejamību patēriņam, mēs saredzam datu centrus kā skaidru virzienu Latvijas ekonomikas attīstībai,” pusdienu diskusijas laikā uzsvēra ministrs Kaspars Melnis.
Tāpat ministrs Kaspars Melnis tikās ar Beļģijas enerģētikas ministru Matjē Bihē (Mathieu Bihet), lai apspriestu REPowerEU plānu. Savukārt, divpusējā sarunā ar Rumānijas enerģētikas ministru K. Melnis apsprieda Rumānijas plānoto projekta pieteikumu Modernizācijas fondam un enerģētiskās drošības stiprināšanu valstī.
ES Padomes prezidējošā valsts no 2025. gada 1. jūlija ir Dānija. Prezidējošās valsts pienākumus tā pārņēma no Polijas.
