Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis norāda: “Atjaunīgā enerģija samazina elektroenerģijas cenas, ko lieliski apliecina aprīlis, kad Latvijas enerģētikas sistēma prioritāri balstījās uz atjaunīgajiem resursiem. Pašu saražotā atjaunīgā enerģija palīdz mazināt atkarību no fosilajiem importa energoresursiem un stiprina valsts enerģētisko drošību. Vienlaikus tirgus svārstīgums parāda, ka enerģijas cenas ietekmē gan reģionālie laikapstākļi, gan ģeopolitiskā situācija. Mūsu uzdevums ir turpināt investēt modernā un drošā infrastruktūrā, stiprinot enerģētisko neatkarību, lai mazinātu ārējo risku ietekmi uz Latvijas patērētājiem. Arī aprīlī, sekojot līdzi aktuālajām norisēm energoresursu tirgū un sistēmām, regulāri turpinājām operatīvās informācijas apmaiņu ar elektroenerģijas un gāzes pārvades sistēmas operatoriem, kā arī ražotājiem un degvielas industrijas pārstāvjiem, kopīgi vērtējot tālāko rīcību.”
Elektroenerģijas cenas būtiski samazinās
Vidējā elektroenerģijas cena aprīlī bija 57,45 EUR/MWh, kas ir par 23% mazāk nekā martā. Kritumu galvenokārt veicināja augstāka hidroresursu pieejamība un strauji augošā saules enerģijas izstrāde, kas dienas vidū bieži pazemināja cenas līdz minimumam. Augstākā cena tika fiksēta 16. aprīlī – 123,47 EUR/MWh, bet zemākā – 26. aprīlī, sasniedzot 6,42 EUR/MWh. Aprīlī Latvijā fiksēti 84 tirdzniecības intervāli ar negatīvām elektroenerģijas cenām – tas ir straujš pieaugums (par 367%), salīdzinot ar martu.
Aprīļa pirmajā nedēļā īslaicīgi bija novērojams cenu kāpums vairumtirdzniecībā, ko noteica zemāka vēja izstrāde un pakāpenisks hidroenerģijas apjoma samazinājums.
Mazumtirdzniecības segmentā saglabājās relatīva stabilitāte – mājsaimniecībām pieejamie tarifi joprojām ir konkurētspējīgi, un tirgotāji piedāvā gan fiksētos, gan biržas cenas līgumus. Vienlaikus konkurence starp tirgotājiem pieaug, paplašinot klientiem pieejamo piedāvājumu klāstu.
Atjaunīgie resursi nostiprina dominanci dienas stundās, strauji pieaugot saules un vēja izstrādei
Aprīlis būtiski nostiprināja saules enerģijas lomu Latvijas enerģētikas bilancē, samazinot nepieciešamību pēc fosilā kurināmā, īpaši dabasgāzes, elektroenerģijas ražošanā. 2026. gada pavasarī tīklam pieslēgti vairāki jauni liela mēroga saules parki, tostarp uzņēmuma “Sunly” projekti, kas kopumā nodrošina 225 MW jaudas un veido aptuveni ceturto daļu no lielo saules projektu kopapjoma Latvijā. Šie parki izvietoti dažādos reģionos: 81 MW Barkavas apkārtnē Madonas novadā, 54 MW pie Matīšiem Valmieras novadā un 90 MW Dagdas pagastā Krāslavas novadā.
Saules enerģijas izaugsme turpināja jau martā sākto straujo kāpumu (+ 462% pret februāri, martā sasniedzot 153,8 GWh), un aprīlī tā kļuva par vienu no dominējošajiem elektroenerģijas avotiem dienas gaišajā laikā, kopā saražojot 220,2 GWh. Augstās izstrādes dēļ saulainajās dienās, īpaši brīvdienās, elektroenerģijas biržas cena dienas vidū nereti noslīdēja līdz nullei vai pat kļuva negatīva. Tas vienlaikus palielināja pašpatēriņa segumu mājsaimniecībām ar saules paneļiem, un aprīlis daudzos gadījumos bija pirmais mēnesis gadā, kad saražotā enerģija pilnībā nosedza vai pārsniedza patēriņu.
Vienlaikus būtiski pieauga arī vēja enerģijas izstrāde – aprīlī tā teju dubultojās, pieaugot no 14,4 GWh martā līdz 28 GWh, tādējādi vēl vairāk stiprinot atjaunīgo resursu dominanci elektroenerģijas ražošanā.
Dabasgāzes cenas – svārstīgas
Dabasgāzes cena TTF biržā aprīlī svārstījās robežās no 38 līdz 52 EUR/MWh. Mēneša sākumā tika novērots neliels cenu kāpums, savukārt mēneša otrajā pusē tās stabilizējās ap 45–46 EUR/MWh līmeni. Cenu dinamiku galvenokārt ietekmēja signāli par iespējamu miera sarunu progresu Tuvo Austrumu konfliktā, kā arī siltāku laikapstākļu iestāšanās Eiropā.
Tomēr, neskatoties uz stabilizāciju un mērenu cenu kritumu, dabasgāzes tirgū saglabājās augsta nenoteiktība. To turpināja noteikt globālie piegāžu riski, īpaši saistībā ar sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) loģistiku. Situāciju pastiprināja Hormuza jūras šauruma slēgšana un energoresursu piegādes maršrutu pārorientēšana, kas būtiski ierobežoja LNG pieejamību pasaules tirgos.
Brent naftas cenas sasniedz jaunu maksimumu
Aprīļa sākumā Brent jēlnaftas nākotnes līgumu cena nedaudz samazinājās, tomēr saglabājās augstā līmenī – ap 109 USD par barelu. Pēc trauslā pamiera noslēgšanas Tuvajos Austrumos un signāliem par LNG ražošanas atsākšanu Kataras Ras Lafānas rūpnīcā, kas bija apturēta pēc iepriekšējiem triecieniem, tirgū īslaicīgi uzlabojās noskaņojums.
Šī situācija veicināja cenas kritumu mēneša otrajā nedēļā līdz 102 USD par barelu, taču tas bija īslaicīgs – jau trešajā nedēļā cena atkal pieauga līdz 105 USD par barelu. Mēneša izskaņā Brent cena strauji kāpa līdz 114 USD par barelu, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2022. gada maija.
Vienlaikus Eiropas Komisija aicināja dalībvalstis savlaicīgi uzsākt gāzes krātuvju piepildīšanu 2026./2027. gada ziemas sezonai, ņemot vērā tirgus nenoteiktību. Inčukalna krātuves jauda ir ļoti liela Latvijas patēriņam, tāpēc tā piepildījumu primāri nosaka visa reģiona dabasgāze tirgus komerciālie aspekti. Tomēr arī šajā gadā, tāpat, kā iepriekšējos gados, Latvija uzglabājamo apjomu prasības noteikti izpildīs. Jāatgādina, ka Latvijā dabasgāzes krātuvē iesūknēšana tika uzsākta jau martā un turpinājās aprīlī, divu mēnešu laikā krātuvē uzkrātajam apjomam palielinoties par gandrīz 1,5 TWh līdz aptuveni 6,5 TWh. Savukārt kopējais lietotāju rezervētais krātuves apjoms 2026. gada iesūknēšanas sezonai šobrīd veido 16,14 TWh.
Apkures sezonas noslēgums strauji samazina siltumenerģijas patēriņu
Aprīlis Latvijā siltumenerģijas un laikapstākļu ziņā bija raksturīgs ar izteiktām temperatūras svārstībām un pavasarim neraksturīgu sausumu, kas tieši ietekmēja apkures sezonas noslēgumu. Mēneša sākumā saglabājās zema gaisa temperatūra, taču mēneša vidū iestājās straujš siltuma vilnis, kas daudzviet ļāva pieņemt lēmumu par apkures atslēgšanu un faktiski noslēdza aktīvo apkures sezonu lielākajā daļā Latvijas pilsētu.
Šis siltuma pieaugums sekoja salīdzinoši bargai 2025./2026. gada ziemai, kurā tika reģistrēts viens no ilgākajiem nepārtrauktā sala periodiem pēdējās desmitgadēs – Alūksnē pat 62 dienas pēc kārtas maksimālā temperatūra nepārsniedza 0 °C. Uz šī fona aprīļa straujais sasilums būtiski samazināja siltumenerģijas patēriņu un iedzīvotāju izdevumus apkurei.
