Semināru atklāja klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis un Tukuma novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa. Pasākums pulcēja pārstāvjus no 20 Latvijas pašvaldībām.
“Veidojot šo programmu kopā ar pašvaldībām, uzklausījām to priekšlikumus un daudzus no tiem ņēmām vērā. Piemēram, palielinājām maksimālo finansējumu vienam projektam līdz 2 miljoniem eiro. Līdzās ģeneratoriem un sūkņiem pašvaldības varēs iegādāties arī citas iekārtas, lai krīzes brīdī varētu palīdzēt cilvēkiem gan pilsētās, gan mazāk apdzīvotās vietās,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs.
LPS priekšsēdis Gints Kaminskis uzsver: “Šī programma ir labs piemērs tam, kā valsts un pašvaldības, sadarbojoties un meklējot kompromisus, spēj radīt praktiskus risinājumus sabiedrībai nozīmīgu problēmu mazināšanai. Klimata pārmaiņas izjūtam aizvien vairāk, īpaši intensīvu nokrišņu veidā, kas rada būtiskas sekas. Līdz šim ieguldīts aktīvs darbs seku mazināšanai, tomēr pašvaldību pieredze liecina, ka ar to vien nepietiek. Pašvaldības jau ilgstoši aktualizēja nepieciešamību pēc atsevišķas atbalsta programmas lietusūdeņu novades un meliorācijas infrastruktūras attīstībai apdzīvotās vietās. Tāpēc ir gandarījums par programmu, kas atbilst reālajām vajadzībām. Jau pirms tās izstrādes Klimata un enerģētikas ministrija ciešā sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību un pašvaldībām apzināja situāciju visā Latvijā. Šis kopdarbs devis ļoti vērtīgu rezultātu, jo ministrija ieguva skaidru priekšstatu par faktiskajām vajadzībām pašvaldībās, aktuālākajiem izaicinājumiem un risinājumiem, kas būs nepieciešami arī nākotnē. Ceru, ka šī programma būs arī sākums ilgtermiņa atbalstam.”
Starp ekstrēmu laikapstākļu radītiem riskiem iedzīvotāji kā visbīstamāko izpausmi uzskata karstumu un sausumu (22%), stipras vētras (18%), kā arī lietavas un plūdus (14%), liecina 2024. gada “Norstat” dati. Ekstremālu laikapstākļu radītie postījumi nes līdzi arī ievērojamus finansiālus zaudējumus. Saskaņā ar Latvijas Apdrošinātāju asociācijas datiem līdz 2026. gada 22. oktobrim par š. g. augusta vētras radītajiem zaudējumiem saņemti 8211 apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi, un kopējais izmaksāto un rezervēto atlīdzību apmērs sasniedz 13,84 miljonus eiro.
KEM seminārā plašāk skaidroja atbalsta programmā atbalstāmās aktivitātes un nosacījumus. Savukārt semināra laikā Ādažu novada pašvaldība dalījās pieredzē par novadā jau īstenotajiem plūdu aizsardzības risinājumiem, iedvesmojot citus semināra dalībniekus pieteikties atbalsta programmai. Ādažos ir veikti vērienīgi darbi pie Gaujas upes un pilsētas teritorijā, pārbūvējot aizsargdambjus un sūkņu stacijas, kas tiešā veidā pasargā Ādažu pilsētas apbūvi no sezonāliem plūdiem.
Pašvaldības var pieteikties atbalsta saņemšanai plūdu risku mazināšanas un novēršanas atbalsta programmai līdz 2027. gada 22. janvārim. Atbalsts tiks sniegts konkursa kārtībā. Tajā pieejami 40 miljoni eiro infrastruktūras noturības stiprināšanai, kā arī iekārtu un tehnoloģiju, tostarp ģeneratoru un sūkņu, iegādei, lai ekstrēmu laikapstākļu gadījumā nodrošinātu būtisko pakalpojumu pieejamību pašvaldībā un palīdzētu iedzīvotājiem.
Atbalsts ļaus pašvaldībām gan laikus mazināt applūšanas risku, gan uzlabot gatavību rīcībai krīzes situācijās. Iegādāto aprīkojumu varēs izmantot elektroapgādes, siltumapgādes un ūdensapgādes nepārtrauktības nodrošināšanai, kā arī tiešai palīdzībai iedzīvotājiem, īpašu uzmanību pievēršot sociāli mazaizsargātām mājsaimniecībām. Piemēram, ģeneratori ļaus nodrošināt pagaidu elektroapgādi, savukārt sūkņi – atsūknēt ūdeni no applūdušām ēkām un teritorijām.
Plūdu riska mazināšanai pašvaldības pilsētās un ciemos varēs izbūvēt, pārbūvēt un atjaunot atvērtās un slēgtās lietus kanalizācijas sistēmas, hidrotehniskās būves un pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas. Atbalsts būs pieejams arī zaļās un zilās infrastruktūras risinājumiem, piemēram, mitrāju veidošanai apdzīvotās vietās, noteču infiltrācijas zonu izveidei, krastu stiprināšanai u. c. Šie risinājumi palīdzēs novadīt vai aizturēt lietusūdeņus, mazinot applūšanas risku, iespējamos postījumus un izmaksas to novēršanai.
Pašvaldību operatīvās rīcības spēju stiprināšanai būs iespējams iegādāties un uzstādīt iekārtas, tehniku un tehnoloģijas, tostarp ģeneratorus un sūkņus. Šis aprīkojums palīdzēs uzturēt būtisko pakalpojumu darbību un novērst plūdu sekas.
No programmas kopējā finansējuma 35,5 miljoni eiro paredzēti infrastruktūras attīstības projektiem, vienam projektam piešķirot līdz 2 miljoniem eiro. Savukārt iekārtu un tehnoloģiju iegādei pieejami 4,5 miljoni eiro, vienam projektam paredzot līdz 200 000 eiro. Atbalsts pašvaldībām būs pieejams līdz 85% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, bet Austrumu pierobežas pašvaldībām – līdz 90%.
Pašvaldības projektus var īstenot sadarbībā ar citām pašvaldībām, pašvaldību kapitālsabiedrībām vai publiski privātām kapitālsabiedrībām. Maksimālais projektu īstenošanas termiņš ir līdz 60 mēnešiem.
Atbalsts tiks sniegts Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) ietvaros. Papildu informācija un vadlīnijas projektu iesniegumu sagatavošanai pieejamas tīmekļvietnes ekii.lv sadaļā “EKII11”.
Seminārs īstenots ES programmas “Apvārsnis Eiropa” finansētā projekta AdaptationHubs (Nacionālie adaptācijas centri) ietvaros. Projekts stiprina pašvaldību, valsts institūciju un ekspertu sadarbību, lai veicinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām. Viena no projekta aktivitātēm ir savstarpējā mācīšanās, pieredzes apmaiņa un labās prakses pārnese, kas palīdz pašvaldībām iegūt zināšanas un rast praktiskus risinājumus klimata risku, tostarp plūdu, mazināšanai.
