Nogurums no politiskās neskaidrības parādās gan sabiedrības, gan uzņēmēju viedoklī
Dati liecina, ka iedzīvotāji jūtas nepietiekami informēti par vēja enerģijas attīstību – aptuveni 65% respondentu uzskata, ka publiskajā telpā nav pietiekami daudz informācijas par vēja enerģiju. Valdības virzīto enerģētikas politiku atbalsta vien piektā daļa sabiedrības, un lielākajai daļai tā ir nesaprotama – vien 17% norādījuši, ka valdības virzītā enerģētikas politika ir skaidra un saprotama.
“Sabiedrības viedoklī jūtam nogurumu no negatīvajām diskusijām par atjaunīgo resursu izmantošanu. Arī pašiem nozares pārstāvjiem nereti ir sarežģīti izsekot līdzi visiem jaunumiem, plānotajiem ierobežojumiem un izmaiņām, kas nomaina iepriekšējo regulējumu, bet skaidrību visām pusēm nevieš,” norāda Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.
T. Nāburgs skaidro, ka līdzīga nostāja ir uzņēmēju vidū – ilgstošā politiskā neskaidrība un nesakārtotā likumdošanas vide negatīvi ietekmē gan tirgū jau esošos vēja parku projektu attīstītājus, gan potenciālos investorus: “Uzņēmējdarbībā svarīga ir skaidrība un paredzamība, bet pēdējos gados redzam un piedzīvojam konstantas regulējuma izmaiņas. Spilgtākie pēdējā laika piemēri – Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) plānotā vēja enerģijas jaudu kvotu ieviešana pēc teritoriālā principa un to iekļaušana Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) likumā vai neskaidrības normatīvajā regulējumā par projektu IVN akcepta lēmumu gaitu Ministru kabinetā. Daudzi noteikumi iepauzēti vai ir pretstatā kādam citam regulējumam, katrs nekvalitatīvais regulējums negatīvi ietekmē tālākās normas. Šis nav pieņemami un nekādā veidā neveicina nozares un valsts ekonomisko izaugsmi.”
Augsts atbalsts atjaunīgo resursu izmantošanai gan no ekonomiskās, gan drošības perspektīvas
Aptaujas dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju domāšana joprojām ir “zaļa” – vairākums (70%) kopumā atbalsta pāreju uz atjaunīgo elektroenerģiju. To apstiprina vēl viens jautājums, proti, ja cena būtu vienāda, sabiedrības vairākums nepārprotami dotu priekšroku elektroenerģijas iegūšanai no atjaunīgajiem energoresursiem (63%), tikai 6% izvēlētos fosilos energoresursus, kamēr 22% tas būtu vienalga.
86% iedzīvotāju ir svarīgi nodrošināt enerģētisko neatkarību, un tās panākšanai izrāda atbalstu vietējo energoresursu izmantošanai. Lielākā daļa iedzīvotāju (73%) kopumā pauduši atbalstu dažādu šķēršļu samazināšanai vietējo energoresursu ražošanas attīstībai. Nozares pārstāvji uzsver, ka pašreizējos apstākļos enerģētisko neatkarību vislabāk var stiprināt ar vēja enerģijas izmantošanu, jo tā izmaksu un laika ziņā visefektīvāk un ātrāk var paaugstināt Latvijā saražoto elektroenerģijas apjomu.
Ja elektroenerģijas ražotnes būvniecība tiktu plānota tuvākajā apkaimē, sabiedrība vislabprātāk pieņemtu saules enerģijas projektus (57%). Vēja parki ierindojas 2. vietā – 37% respondentu atbalsta vēja parku būvniecību tuvākajā apkaimē. Augstāks atbalsts vēja enerģijas izmantošanai vērojams gados jaunāku respondentu atbildēs. Vispozitīvāko attieksmi pret vēja enerģijas sniegtajiem ieguvumiem pauž gados jaunāki respondenti (18-34 gadi), respondenti, kuriem sarunvaloda ģimenē ir latviešu un iedzīvotāji ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem.
* Pētījuma centra SKDS pētījums veikts pēc Latvijas Vēja enerģijas asociācijas pasūtījuma, 2025. gada decembrī, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. VEA sabiedriskās domas aptauju veic kopš 2018. gada.
