Vēja enerģijas attīstība nedrīkst notikt uz dabas aizsardzības rēķina. Dabas aizsardzības pārvaldes prasību ignorēšana, kā rezultātā ziņots par Liepājas vēja parkā bojāgājušiem sikspārņiem, turklāt aizsargājamu sugu pārstāvjiem, ir nepieņemama. Vēja enerģijas asociācija (VEA) stingri nosoda šādu rīcību. Atbildīga saimniekošana nozīmē ne tikai elektroenerģijas ražošanu, bet arī pienākumu novērst kaitējumu dabai un ievērot uzraugošo institūciju lēmumus.
Viena komersanta bezatbildība var graut uzticību visai nozarei. Vēja enerģijas nozarē ir daudz labās prakses piemēru, kas reti nonāk publiskajā telpā. Atbildīgi komersanti iegulda vides aizsardzībā, sadarbojas ar vietējām kopienām un nereti paveic vairāk, nekā prasa normatīvie akti. Piemēram, palīdz sakārtot īpašumtiesību jautājumus, lai vēja parku tuvumā dzīvojošie dzīvokļu īpašnieki varētu saņemt tiem pienākošās ikgadējās kompensācijas. Taču viena komersanta bezatbildīga rīcība var iedragāt uzticību, kuras veidošanā ieguldīts gadiem ilgs darbs. Tāpēc VEA nostāja ir nepārprotama – atsevišķu uzņēmēju komerciālās intereses nedrīkst būt svarīgākas par dabas aizsardzību un visas nozares reputāciju.
Liepājas gadījums izgaismo arī nepilnības regulējumā. Konkrētā projekta ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) veikts jau 2009. gadā. Kopš tā laika mainījušies gan dabas apstākļi, gan vēja turbīnu tehnoloģijas un izmēri. Tādēļ pirms daudziem gadiem veikts novērtējums ne vienmēr atspoguļo projekta faktisko ietekmi uz vidi šodien. VEA atbalsta IVN derīguma termiņa noteikšanu, kas pašreiz tiek iestrādās likuma grozījumos, lai ilgstoši neīstenotiem projektiem būtu atkārtoti jāizvērtē vides riski. Tajā pašā laikā redzam “pelēko zonu”, kur vēl jānovērš nepilnības, tas ir, jāievieš ierobežojumi jau vēja parku testēšanas periodā. Ietekme uz vidi sākas brīdī, kad turbīna sāk griezties, nevis tad, kad parks tiek oficiāli nodots ekspluatācijā. Tāpēc dabas aizsardzības prasībām jābūt vienlīdz stingrām abos gadījumos.
Tomēr pat stingrākais regulējums zaudē jēgu, ja par tā neievērošanu nav reālu seku. Vēja turbīnu ietekmi uz sikspārņiem iespējams mazināt, piemēram, ierobežojot turbīnu darbību noteiktās stundās vai laikapstākļos. Taču šādi risinājumi darbojas tikai tad, ja uzņēmēji tos ievēro. Diemžēl pret negodprātīgiem komersantiem reizēm palīdz tikai stingras sankcijas. Tāpēc VEA atbalsta lielākus sodus un efektīvāku uzraudzību. Sods nedrīkst būt mazāks par ekonomisko ieguvumu, ko uzņēmums gūst, ignorējot prasības. Pretējā gadījumā tas kļūst tikai par kārtējo uzņēmējdarbības izmaksu pozīciju. Ja komersants atkārtoti nepilda uzraugošo institūciju lēmumus un rada būtisku kaitējumu dabai, jābūt iespējai operatīvi apturēt turbīnu darbību līdz pārkāpumu novēršanai.
Vēja enerģijas attīstība un dabas aizsardzība nav pretēji mērķi. Taču to līdzāspastāvēšana prasa atbildību no uzņēmējiem un efektīvu rīcību no uzraugošajām institūcijām. VEA iestājas par tādu nozares attīstību, kurā atbildīga saimniekošana ir pašsaprotams standarts, noteikumi ir saistoši visiem un par to neievērošanu iestājas reālas sekas. Stingrāka uzraudzība nav šķērslis vēja enerģijas attīstībai, bet gan atbalsts godprātīgiem komersantiem un priekšnoteikums sabiedrības uzticībai nozarei.
