“Mūsu ikdienas darbs ir rūpēties par dabas saglabāšanu, tāpēc ir pašsaprotami, ka arī savā infrastruktūrā un saimnieciskajā darbībā cenšamies ieviest ilgtspējīgus un energoefektīvus risinājumus. Šie uzlabojumi ļaus ne vien būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un atkarību no izsīkstošajiem energoresursiem, bet arī sniegs praktisku piemēru atbildīgai resursu pārvaldībai,” norāda pārvaldes ģenerāldirektore Laura Anteina.
Nacionālajā botāniskajā dārzā, Salaspilī, kur augu kolekciju uzturēšanai un papildu apgaismojumam diennakts tumšajā laikā nepieciešams liels elektroenerģijas apjoms, administrācijas ēkai plānots uzstādīt 100 saules paneļus un divas akumulatoru iekārtas. Akumulatori gadā uzkrās vismaz pusi no saražotās enerģijas. Dienā uzkrātā elektroenerģija nodrošinās augiem vajadzīgo apgaismojumu nakts stundās, vienlaikus samazinot atkarību no elektrotīkla piegādēm un iespējamiem traucējumiem. Darbus plānots pabeigt divu gadu laikā.
Savukārt pārvaldes biroja ēkā Siguldā, Baznīcas ielā 7, plānots atteikties no dabasgāzes. Ēkā tiks izbūvēta jauna apkures sistēma ar zemes siltumsūkni un vertikālajiem ģeotermālajiem urbumiem. Tāpat plānots uzstādīt saules paneļus un elektriskos ūdens sildītājus vasaras sezonai, pārbūvēt un automatizēt ventilācijas sistēmu, kā arī nomainīt jumta logus uz trīs stiklu pakešu logiem ar saules žalūzijām. Uzlabojumi ļaus mazināt siltuma zudumus ziemā un novērst ēkas pārkaršanu vasarā. Darbi centrālā biroja ēkā turpināsies līdz 2028. gada pavasarim.
Centrālā biroja ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas kopējās attiecināmās izmaksas ir 638 445 eiro, no kurām 85% jeb 542 678 eiro sedz Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), bet 15% jeb 95 767 eiro – valsts budžets. Savukārt Nacionālajā botāniskajā dārzā saules elektrostacijas un akumulatoru uzstādīšana izmaksās 100 000 eiro, kur 80% jeb 80 000 eiro sedz Modernizācijas fonds, bet 20% jeb 20 000 eiro – valsts budžets.
