“LIFE IP NECP Local” (“Life” projekts) būs nozīmīgs finanšu instruments Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) īstenošanai pašvaldību līmenī. Projekts palīdzēs sagatavot augstas kvalitātes investīciju projektus un piesaistīt finansējumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Atveseļošanas fonda, Sociālā klimata fonda un citām atbalsta programmām. Tas ļaus īstenot energoefektivitātes pasākumus, pielāgot pašvaldību infrastruktūru dabas stihiju radītajiem riskiem, tostarp modernizēt ielas, ietves, lietusūdens un ūdensapgādes sistēmas, kā arī īstenot citus ar vidi un enerģētiku saistītus projektus.
Nereti tieši ierobežota kapacitāte – speciālistu, zināšanu un resursu trūkums – kavē pašvaldībām, valsts institūcijām, nevalstiskām organizācijām sagatavot augsta līmeņa projektus, lai piesaistītu Eiropas Savienības finansējumu un īstenotu risinājumus, kas veicinātu vietējā novada attīstību vai sekmētu uzņēmumu konkurētspēju, vai stiprinātu pašvaldības infrastruktūru no plūdu gadījumiem, vētras izraisītiem postījumiem.
Praksē LIFE projekts sniegs iespēju piesaistīt augsti kvalificētus ekspertus ar pieredzi dažādu projektu izstrādē un ieviešanā, kā arī metodisko un tehnisko atbalstu, tostarp pilotprojektu īstenošanu.
Projekta pieteikuma sagatavošana ilga gadu. KEM organizēja plašu partneru iesaistes procesu, kurā valsts institūcijas, pašvaldības, plānošanas reģioni, nevalstiskās organizācijas un citi partneri iesniedza savas projekta ieceres. Tās tika vērtētas pēc atbilstības NEKP mērķiem, sabiedriskā ieguvuma, potenciālā videi kaitīgo gāzu emisiju samazinājuma un projekta ietekmes.
Projektā iesaistījušies 23 partneri. Šobrīd aktīvi norit LIFE projekta juridiskā sagatavošanas fāze, un projektus turpmāk īstenos Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales plānošanas reģioni, Rīgas un Liepājas valstspilsētas, Bauskas, Salaspils, Kuldīgas un Augšdaugavas pašvaldības, pētniecības organizācijas, valsts iestādes, nevalstiskās organizācijas un uzņēmumi.
Viens no būtiskākajiem projekta virzieniem būs energoefektivitātes un siltumapgādes plānošanas uzlabošana. Tas ir īpaši aktuāli Rīgā, kur liela daļa daudzdzīvokļu ēku joprojām ir ar zemu energoefektivitāti un augstu siltumenerģijas patēriņu. Rīgas enerģētikas aģentūras dati rāda, ka vairāk nekā 2700 daudzdzīvokļu ēkām Rīgā ir zemākā (F) energoefektivitātes klase. Līdz ar pieejamā projekta finansējumu Rīgā tiks izstrādāts ēku enerģijas patēriņa digitālais modelis jeb “Digital Twin”, kas palīdzēs plānot ēku renovāciju un centralizētās siltumapgādes attīstību.
Savukārt Liepājā uzmanība tiks pievērsta videi draudzīgai mobilitātei, ekstremālu laikapstākļu pielāgošanās risinājumiem un alternatīvo degvielu izmantošanas iespējām. Tiks izstrādāta arī moderna laikapstākļu prognozēšanas sistēma, izveidots klimata sensoru tīkls un digitāls pilsētas modelis, kas palīdzēs prognozēt un mazināt plūdu riskus.
Salaspilī, Kuldīgā, Bauskā un Augšdaugavas novadā izmēģinās risinājumus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, dabā balstītus pielāgošanās pasākumus, kā arī ilgtspējīgākai zemes apsaimniekošanai un oglekļa piesaistei.
